Mirkli nolūkojies uz Metu, Čaba pakļāvās. Viņš paskatījās apkārt, sarauca pieri, ieraudzīja ļodzlgu krēslu, kas droši vien sabruks, tiklīdz viņš tajā apsēdīsies, un galu galā izvēlējās mazliet izturīgāko gultu. Tad viņš paņēma tālvadības pulti un pārslēdza kanālus nelielajā televizorā, kas bija piestiprināts pie sienas. Tas bija gluži tāds pats kā visa istaba - vienkāršs un apbružāts, taču lietojams. Mets vērās ekrānā. Attēls bija graudams, skaņa šķita mazliet metāliska, taču tam nebija nozīmes. Viņš redzēja to, ko gribēja redzēt.
Ziņas par parādību Grenlandē bija satracinājušas medijus vēl vairāk. Tā sekoja pa pēdām notikumam Antarktīdā, tātad sensācija bija neapstrīdama. Par to vēstīja ikviens kanāls - nebeidzamas blēņas, kas tomēr nevis sniedza kādu skaidrojumu, bet dkai vēl un vēlreiz atkārtoja vienus un tos pašus videoierakstus un atgādināja par senākām mistiskām parādībām. Ēteru aizpildīja stāsd par agrākiem brīnumiem no Fatimas līdz Medžugorjei, taču de nobālēja salīdzinājumā ar notikumiem Antarktīdā un Grenlandē. Par tiem neziņoja saujiņa bērnu, kuri it kā redzējuši Jaunavu Mariju.
Pasaule šķita nonākusi transā.
Mets pacēla galvu un vārgi ievilka elpu.
- Pastāsti, ko jūs ar Vinsu runājāt!
- Par ko mēs runājām? - Čaba noburkšķēja. - Mēs runājām par visu, vecīt! Ar ko man sākt?
- Ar vakarvakaru, - Mets īgni novilka. - Par ko jūs runājāt vakar vakarā?
- Vakar vakarā. Vakar vakarā, jā, - Čaba murmināja, ar diviem pirkstiem masēdams virsdeguni. - Mēs skatījāmies šo, - viņš sacīja, norādījis uz ekrānu. - Par to pirmo. Mēģinājām izprātot, kā tas panākts.
- "Panākts"? - Mets izslējās. - Jūs domājāt, ka tā ir krāpšana?
Čaba paskatījās uz viņu.
- Vecīt, izbeidz! Ja nodek kaut kas tāds, tad pirmā doma cilvēkam ir par krāpšanos! Ja vien neesat no tiem, kas akli tic visam.
- Un tu tāds neesi, vai ne?
- Nē, es esmu atvērts visam. Un esmu pārliecināts, ka mums tiek noklusēta kāda būtiska detaļa. Taču caurmērā mums mēģina iegalvot tik daudz muļķibu, gan valdības viri, gan tie, kas cenšas veikli dkt pie skanošā, ka neviļus uz visu jāskatās ar kritisku aci. Un mēs esam zinātnieki, vecīt. Tātad vispirms uzdodam jautājumus.
Pūlēdamies saprast runātāju, Mets palocīja galvu.
- Tātad jūs ar Vinsu izteicāt dažādus minējumus. Nonācāt pie kāda secinājuma?
- Nē, redzi, tur jau tā lieta! - Čaba paliecās uz priekšu, un viņa balss atdzīvojās. - Nekas nesanāk. Vispār nekas. Mēs tā arī neko nesapratām. Ja tā ir krāpšanās, tad organizētājs noteikti izmanto tehnoloģiju, kas nāk taisnā ceļā no "Piecdesmit pirmās Zonas".
Mets sarauca pieri. Kaut kas tomēr nebija skaidrs.
- Ar ko jūs īsti nodarbojaties? Nu, ja tā tiešām ir krāpšanās, kādēļ jūs ar Vinsu iedomājāties, ka varat viņus atmaskot?
- Mēs esam elektroinženieri. Mēs strādājam… nu, mēs ar Vinsu… - Bija acīmredzams, ka Čabam grūti runāt. - Mēs konstruējam datorsistēmas, mikroshēmas un tamlidzīgi.
Kā šaubīdamies, Mets palūkojās televizora ekrānā.
- Profesija, kas neizklausās saistīta ar šo.
- Es nerunāju par Radio Slrack aparātiņiem, vecīt! Un ari par iPhone ne. Es runāju par zinātniskās fantastikas līmeņa dzelžiem! Piemēram, tagad mēs būvējam RFID jeb radiofrekvenciālās identificēšanas mikroshēmas. Atceries ainas no "īpašā ziņojuma"? Kad Toms Krūzs iet pa tirdzniecības centru un visi tie hologrāfiskie paneļi zina, ka tas ir viņš, sāk runāt ar viņu un rāda tās sevišķās reklāmas?
- Neatceros. - Mets paraustīja plecus. - Pēdējos gados neesmu daudz skatījies kino.
- Ļoti slikti, vecīt. Satriecoša filma! Tikpat laba kā "Pa asmeni skrejošais", kas arī uzņemta pēc Filipa K. Dika romāna motīviem. Starp citu, abi ir vienigie šī rakstnieka darbi, kurus Holivuda nav sakropļojusi. - Meta skatiens mudināja Čabu atgriezties pie galvenā. - Lai vai kā, tagad tas mums ir pa spēkam. Tā vairs nav fantastika. Es runāju par atpazīšanas daļu. Tava krekla audumā iestrādā sīku mikroshēmu, un viss.
- Bet es joprojām nesaprotu, kāpēc tu domā, ka jūs varējāt izskaidrot to parādību.
- Tas, ko mēs darām… nav tikai darbs, - Čaba skaidroja. - Tas ir aicinājums. Tu ar to dzīvo, elpo, tu par to sapņo. Tas pārņem tevi visu. Tā ir tava dzīve. Un tas nozīmē, ka tu seko līdzi visam, ne tikai tam, kas saistīts ar tavu darbu. Tu gribi zināt, ko dara citi, gan NASA, gan Silicija ielejā, gan kādā Singapūras laboratorijā. Jo viss ir savstarpēji saistīts. Viens no viņu sasniegumiem var noderēt tavā darbā, turklāt veidā, kāds tev pat prātā nav ienācis, un var atvērt jaunas durvis tavām smadzenēm. Tas var dot sīku grūdienu, kas nepieciešams, lai veiktu milzīgo lēcienu un tavam darbam parādītos jauna jēga.
- Skaidrs. - Mets neizklausījās sevišķi pārliecināts. - Tātad jūs ar Vinsu sekojāt visam, par ko sapņo cid gudrinieki.
- Apmēram.
Mets joprojām jutās samulsis.
-Ja jūs tomēr nenonācāt pie kāda slēdziena, kādēļ jūsu saruna var kādu apdraudēt? Varbūt jūs pieminējāt īsto versiju, bet paši to pat nenojautāt?
Čaba domās atkārtoja savu sarunu ar Belindžeru.
- Šaubos. Viss, ko mēs runājām, ir publiski pieejama informācija. Vismaz gudrinieku aprindās. Ja kaut kas no tā bija būtisks, lai gan es tā nedomāju, to pašu noteikti jau ir secinājis arī kāds cits.
- Bet kāpēc viņi sekoja tieši Vinsam? Un kāpēc viņš domāja, ka tas ir saistīts ar manu brāli?
Tas pārsteidza Čabu.
- Tavu brāli?
- Vinss uzskatīja, ka mans brālis ir nogalināts tieši tās parādības dēj.
- Kāpēc viņš tā domāja?
- Nezinu. Viņi bija draugi.
Seja liecināja, ka Čaba kaut ko nesaprot.
- Kas bija tavs brālis?
- Denijs. Denijs Šērvuds.
Bija skaidrs, ka šis vārds Čabam ir pazīstams.
- Denijs Šērvuds bija tavs brālis?
Mets palocīja galvu.
- Tu viņu pazini?
- Protams, ka biju par viņu dzirdējis. Dalītā datu apstrāde, ja? Programmēšanas svētais grāls. Tava brāļa slava šajā jomā bija visnotaļ solida. - Čaba ilgpilni palocīja galvu. - Vinsam patika tavs brālis, vecīt. Teica, ka Denijs esot izcilākais programmētājs, kādu viņš jebkad saticis. - Uz mirkli apklusis, Čaba centās uzminēt kopsakarību. - Ko tieši Vinss tev teica?
- Neko daudz. Kāds Rīss noalgojis Deniju kādam darbam. Esi dzirdējis par viņu?
- Dominiks Rīss. Viņi visi bija tajā helikopterā, vai ne? Man ļod žēl, vecīt. - Čaba sadrūma. - Vinss teica, ka viņi noslepkavoti? Visi?
- Varbūt. Bet varbūt ari ne. - Mets nevēlējās novērsties no galvenā. - Vinss teica, ka viņi izstrādājuši kaut kādu biosensoru projektu. Vai tu kaut ko zini par to?
- Nē. Bet Vinss un Denijs bija lieli draugi. Ļoti lieli. Varbūt Denijs izstāstījis viņam kaut ko pavisam slepenu. Kaut ko tādu, ko nedrīkstēja izpaust. Piemēram, par patentiem, kas vēl nav pieteikti. Mūsu biznesā viens nevietā pateikts vārds var maksāt miljardus.
Lai atvairītu nogurumu, Mets izberzēja acis. Televizora ekrānā, gluži kā ķircinādama, atkal bija redzama zīme virs Gren- landes. Hipnotizējošs skats, un Mets atskārta, ka ir grūti atrauties.
- Kad jūs ar Vinsu runājāt, viņš pēkšņi nolika klausuli, vai ne?
Čaba pamāja ar galvu.
- Kas bija pēdējais, ko viņš pateica? Vai atceries?