apliecināja, ka nelieši ir tur. Mets mēģināja atcerēties, cik cilvēku bija furgonā. "Šķiet, četri," viņš secināja. "Diezgan slikti." Viņš nezināja, vai abi Chrysler viri ir tās pašas komandas locekļi, vai ari ar tiem jārēķinās kā ar papildspēku - tad kopā būtu seši pretinieki. Un tas būtu vēl ļaunāk.
Blakus māja izskatījās tumša un tukša - nebija nevienas dzīvības pazīmes, ja neskaita Ziemassvētku eglīti, kas mirguļoja apakšstāva logā nama ielas pusē. Starp īpašumiem gar pelēkās mājas piebraucamo ceļu auga piecas pēdas augsts dzīvžogs. Mets sprieda, ka vajadzētu nogaidīt līdz tumsai, kas sniegtu papildu aizsegu, taču viņam negribējās tik ilgi vilcināties, turklāt nebija zināms, cik ilgi nelieši uzturēsies šajā vietā.
Viņš nolēma rīkoties.
Gar dzīvžogu viņš ieskrēja mājas pagalmā, paslēpās aiz Chri/sler un neuzkrītoši palūkojās ārā no sava patvēruma. Mājā nekādu kustību nemanīja, pagalma pusē tā bija tumša un klusa. Tad viņš pa logu ieskatījās automobiļa salonā. Redzams nebija nekas, taču viņu interesēja cimdu nodalījums un bagāžnieks. Durvis bija aizslēgtas - diemžēl to jau varēja gaidīt. Automobilis bija jauns, ar daudzām specifikācijām, sdngrām atslēgām un jau standartā aprīkots ar perimetra aizsardzību un gaisa spiediena sen- soru. Tātad pirms sēšanās pie stūres vajadzētu pacelt motora pārsegu, neizraisot pārāk lielu troksni. "Šādu mašīnu uzlauzt nav viegli, īpaši ar dk primitīviem instrumentiem," Mets secināja.
Tad viņš aizlīda līdz furgonam. Tas bija mazliet vecāks un vienkāršāks modelis, kas padotos daudz ātrāk. Viņš ielūkojās salonā. . Atkal neko nevarēja saskatīt, taču, dcis iekšā, viņš varētu kaut ko iesākt.
Noslīdzis ceļos pie pasažieru puses durvīm, Mets jau dzirās uzlauzt atslēgu, bet tad izdzirdēja, kā piebrauc un pagalmā iegriežas automobilis. Pieliecies viņš ieslīdēja aiz furgona un vēroja, kā pie mājas apstājas melns Mercedes S-Class.
Gulēdams teju uz vēdera, Mets paraudzījās ārā no furgona apakšas. Mercedes durvis atvērās, no automobiļa izkāpa kāds vīrs, kurš devās taisnā ceļā uz māju. Mets uzdrošinājās palūkoties gar furgona kreisās puses spārnu. Vīrietis bija gandrīz sešas pēdas
garš un spēra noteiktus, precīzi aprēķinātus soļus. Kā likās - mērķtiecīgs. Viņam bija noskūta galva, mugurā tumšs uzvalks. Tas šķita mazliet apspīlēts, bet ne jau tādēļ, ka valkātājs būtu pārlieku tukls. Metam šāda auguma uzbūve bija pazīstama kopš cietuma laikiem. Nedaudz līkas kājas, tik tikko jaušami izvirzīti elkoņi, locekļi, kurus novietot ierastā pozā traucēja muskuļi. Ne pārāk lieli. Ne visai uzkrītoši. Slaidā auguma maskēti. Taču gatavi dot triecienu.
Kad vīrietis pagriezās, Mets pamanīja vietu, kur trūka auss un vīdēja zirnekļa tīklam līdzīgā rēta. Šī savādā aina pārsteidza. "Vai šis būtu kāds bijušais karavīrs?" Mets prātoja. "Varbūt visi viņi tādi?" Spriežot pēc gaitas, uzvalka un automobiļa, šis vīrs nelīdzinājās pārējiem neliešiem. "Tātad viņu priekšnieks." It kā apstiprinātu šādu secinājumu, atvērās mājas durvis - brīdī, kad uzvalkā ģērbtais piegāja tām klāt. Viens no neliešiem iznāca ārā un instinktīvi palūkojās apkārt, savukārt tikko atbraukušais pagāja viņam garām bez sasveicināšanās un nozuda mājā. Pēc mirkļa viņam sekoja arī algotais bandīts, cieši aizverot durvis aiz sevis.
Pieplacis zemei, Mets apsvēra jaunos apstākļus un savas iespējas. Viens gājiens uzreiz šķita acīmredzams. Viņš nolēma to izmantot, tādēļ aizlavījās līdz Chri/sler un paslīdēja zem tā.
35
Vādī en Natrūnas kalni, Ēģipte
- Te nav droši, - Greisija sacīja tēvam Hieronimam. - Mēs aizvedīsim jūs prom no šejienes. - Viņa tūdaļ atsaucās uz trim svētajiem tēviem, par kuriem bija stāstījis Ogilvijs. - Ticiet man, - viņa neatlaidās. - Es zinu, kā tas notiek. Ziņu dienestu automašīnas jau ir ceļā, un satelīti jau rezervēti. Vēl pirms saullēkta te sāksies īsta kņada. Savukārt klosterī jūs būsiet aiz četrām sienām, kas ļaus norobežoties no pasaules vismaz uz laiku, kamēr mēs visu sapratīsim.
Viņa negribēja pieminēt vēl vienu problēmu - nevis preses teroru, bet daudz bīstamāku lietu. Viņi atradās valstī un reģionā ar nomācošu musulmaņu pārsvaru. Apmēram desmit procenti valsts iedzīvotāju gan bija kristieši - precīzāk sakot, kopti, - taču vairāk nekā septiņdesmit miljoni ēģiptiešu un vēl vairāk kaimiņvalstu iedzīvotāju bija islāma piekritēji, šajā reģiona joprojām ticēja, ka nolaišanās uz Mēness bijusi krāpšanās, lai pierādītu amerikāņu pārākumu; te uzskatīja, ka it visā manams "kristiešu pirksts"; te krusta kari joprojām meta garu un nomācošu ēnu.
Tēva Hieronima seja bailēs apmācās, taču viņš neiebilda. Viņš bija piedzīvojis nežēlību, ko ši reģiona cilvēki izrādīja cits citam tikai tādēļ, ka otrs piederēja konkrētai ciltij vai reliģijai. Arī abats un jaunais mūks neiebilda Greisijas priekšlikumam. Viņas piedāvājums šķita loģisks.
- Paņemsim līdzi visu, ko varēsim, - viņa sacīja, novērtēdama piedcīgo alas iekārtojumu un tad norādīdama uz piezīmju kladēm. - Visu, ko esat uzrakstījis, tēvs. Un visu pārējo, kas jums šķiet vērtīgs. Es nezinu, kādā stāvoklī būs ala, kad jūs to redzēsiet nākamreiz. - Viņa gluži kā pareģe paskatījās uz zīmētajiem simboliem un centās uzminēt, cik ātri tie dks izdzēsd. Tad Greisija palūdza atļauju nofilmēt viņu aizbraukšanu. Tā tika dota. Viņa norīkoja Doltonu uzņemt alu un griestus, savukārt pārējie palīdzēja tēvam Hieronimam sakravāt mantas.
Pavisam drīz viņi jau atkal stāvēja zem zvaigžņotās debess un devās lejā no kalna.
36
Braitona, Masačūsetsas štats
Jau līzdams ārā no lielā Mercedes apakšas, Mets izdzirdēja, ka mājas durvis atkal atveras.
Viņš piespiedās automobiļa pasažieru puses priekšējām durvīm un sastinga. Skatīties viņš neuzdrošinājās, un tas arī nebija vajadzīgs. Nācējs noteikti bija raženais vīrs uzvalkā, taču briesmas viņam draudēja neatkarīgi rlo tā, kurš tūdaļ parādīsies pie automobiļa sāniem. Mercedes stāvēja priekšā Chrysler un furgonam. Lai kāds no tiem izbrauktu ārā, vispirms jāpārvieto pirmais automobilis. Un pats Mercedes stāvēja atklātā vietā - priekšā un aizmugurē bija jardiem tukšas teritorijas, pa kreisi atradās māja, bet pa labi, Metam aiz muguras, piecas pēdas augstais dzīvžogs. Un tas nozīmēja vienu - ja kāds izkustinās Mercedes no vietas, Mets būs zaudējis aizsegu.
Tās bija lamatas. Viņš zināja, ka tā var notikt, tomēr bija rīkojies - jo uzskatīja, ka ir vērts riskēt. Tagad, ieklausīdamies nācēja soļos, viņš dziļi nožēloja, ka nav ķēries pie sākotnējā plāna ar degbumbām. Taču pēc kara visi gudri, īpaši tad, ja aiz muguras ir siena vai, kā šajā gadījumā, biezs, necaurejams, piecas pēdas augsts dzīvžogs.
Izrādījās, ka nācējs nav viens. Mets secināja, ka tuvojas vismaz divi. Ja abi kāps Mercedes automobilī, tad dažu sekunžu laikā viņam nāksies sastapties ar vienu no tiem. Mets pieplaka zemei un pūlējās uzminēt nācēju skaitu un izvēlēto mērķi. Pagalms bija mazliet nogāzens, tādēļ kādu brīdi viņš neko neredzēja. Jau nākamaja viņš ieraudzīja vienu kurpju pāri - melnus, izturīgus sporta apavus, kas pirmīt bija kājās uzvalkā ģērbtajam, sprieda Mets, - un tam sekoja otrs. Divi cilvēki devās uz Mercedes. Raženais droši vien nospieda signalizācijas pults podziņu, jo atskanēja pīkstiens un durvis ar skaļu krakšķi atslēdzās vaļā.