- Es aprunāšos ar viņu, taču nezinu, ko viņš teiks.
- Iešu jums līdzi, jo mums viņš ir jāpārliecina, - Greisija paziņoja un piecēlās kājās. Brālis Emīns palocīja galvu un devās uz lūkas pusi. Greisija paraudzījās uz Finču. - Ar pirmo gaismiņu, ja? - Viņa veltīja producentam apņēmības pilnu skatienu, ieķērās lūkas malās un nozuda torņa sienās.
38
Hjūstona, Teksasas štats
Viņa svētības Nelsona Dārbija mobilais tālrunis iezvanījās brīdī, kad garais, elegantais vīrietis kāpa ārā no sava šofera vadītā
Lincoln Toiun Car. Viņš bija lieliskā garastāvokli, jo tikko bija noskatījies Ziemassvētku pasākuma ģenerālmēģinājumu, kurā piedalījās piecsimt cilvēku liels koris. Ieraudzījis ekrānā zvanītāja vārdu, viņš pamāja ar roku savam palīgam un iepalika plašajās kāpnēs, kas veda uz pievilcīgu ēku. Tajā atradās viņa plaukstošās "Kristiešu vērtību" impērijas administrācija. Šīs impērijas flagmanis bija greznā, no stikla un tērauda radītā baznīca ar septiņpadsmit tūkstošiem vietu, viena no daudzajām kristiešu celtnēm, kas sniedz pilnu pakalpojumu klāstu un kam līdzīgas nav redzētas kopš trīspadsmitā gadsimta, kad Eiropā būvēja milzīgas katedrāļu pilsētas.
- Jūsu svētība! - zvanītājs sacīja. - Kā klājas?
- Roj! - sirsnīgi iesaucās garīdznieks, vienmēr priecādamies aprunāties ar Roju Būsemu. Viņa svētība bija četrdesmit gadus vecs, mundrs vīrs ar stūrainu seju, dziļi iegrimušām acīm un plānām lūpām. Ar atpakaļ atsukātajiem, nevainojami safrizētajiem piķa melnajiem matiem un Brioni uzvalku viņš vairāk līdzinājās nevis garīdzniekam, bet pirmskrīzes investīciju baņķierim karjeras pilnbriedā. Un kāds tur brīnums, jo abi amati ir saistīti ar daudzmiljonu dolāru vērtu uzņēmumu vadīšanu konkurentu pārpilnā tirgū. - Kāds prieks tevi dzirdēt! Kā klājas tev?
Visnotaļ komunikablais Washington Post žurnālists Būsema satika mācītāju pirms gada, kad bija nosūtīts sagatavot aprakstu par viņu avīzes svētdienas numuram. Smalki iezīmētais un augstā komplimentārā stilā ieturētais raksts bija ielicis pamatus abu draudzībai, kas pārauga neoficiālās consigliere un krusttēva attiecībās, un viņi neskaitāmas stundas pavadīja stratēģu diskusijās par mācītāja ieguldījumiem prezidenta amata kandidātu nosaukšanas kampaņā, kas notika iepriekšējā gadā. Būsema tik gudri un allaž tik pareizi vērtēja notikumus, ka ļāva mācītājam vairākkārt gūt labu peļņu. Mācītājam tas iepatikās. Viņš žurnālista saskatīja viedu analītiķi, kas izprot situāciju un zina, ko darīt, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tā ka Dārbijs bija viens no labējo kristiešu politiskajiem dūžiem, Būsema izrādījās nenovērtējams palīgs.
īpaši tagad, kad izvērtās tādi notikumi.
- Trakāk nekā jebkad, - Būsema atbildēja. - Taču es tiešām nevaru sūdzēties. Tāds taču ir mūsu mērķis. Vai redzējāt to zīmi virs ledāja?
- Kurš tad neredzēja?
- Ko domājat?
- Godīgi sakot, esmu mazliet samulsis, Roj, - mācītājs atzinās ierasti atbruņojošajā vaļsirdībā. - Dieva vārdā, kas tur īsti notiek?
Būsemas balsī ieskanējās nopietna nots.
- Domāju, ka mums vajadzētu aprunāties. Rit būšu pilsētā, - viņš sacīja. - Ja jums būtu mazliet laika, varbūt satiksimies?
- Ļoti labi, - Dārbijs atbildēja. - Nāc uz māju. Es degu nepacietībā dzirdēt tavu viedokli.
"Neapšaubāmi," Būsema nodomāja, kad abi vienojās par tikšanās laiku. Viņš atvadījās, nolika klausuli un tad kontaktu sarakstā uzmeklēja vēl vienu tālruņa numuru. Saruna bija gandrīz identiska.
Tai drīz sekoja vēl viena - gluži tāda pad.
Tikpat rūpīgi pārdomāta bija vēl divu līdzīga profila cilvēku rīcība - viņi zvanīja citiem ietekmīgiem evaņģēliskajiem līderiem dažādos valsts nostūros.
39
Vubērna, Masačūsetsas štats
Lode nebija nodarījusi tik lielu ļaunumu, kā Metam sākumā šķita. Tā bija ķērusi kreiso sānu tieši zem apakšējās ribas un atstājusi sīku caurumiņu - ne nu gluži skrambiņu, taču dzīvībai svarīgie orgāni nebija skarti. Un tomēr - abi puscollas lieluma ievainojumi bija jāaizlāpa. Jāaizšuj. Par došanos uz slimnīcu vai vizīti pie ārsta konkrētajos apstākļos nevarēja būt runas, tātad nāksies iztikt ar Čabas talantiem šūšanā.
Čaba turējās apbrīnojami labi - heizvēmās, kad Mets asiņains ievēlās istabā; aizskrēja līdz tuvākajai aptiekai un iegādājās visu, ko Mets bija steigā nodiktējis, proti, jodu brūces tīrīšanai, aneste- zējošu krēmu ādas nomērdēšanai, šujamās adatas un šķiltavas dezinficēšanai, neilona diegu, pretsāpju līdzekļus un apsējus. Turklāt viņš jau bija uzlicis trīs šuves lodes ieejas caurumam un nelabi norīstījās tikai pēc pirmā dūriena. Vēl daži, un skola būs rokā - izejas caurumu viņš aizšūs bez problēmām.
Viņi bija iespiedušies absolūti nesterilajā moteļa vannas istaba. Mets šortos sēdēja uz grīdas, muguru atbalstījis pret flīzēto sienu līdzās vannai, un grieza zobus, kamēr Čaba dūra adatu cauri ādai jēlās, atvērtās brūces tuvumā. Sajūtas daudz nelāgākas par tām, kas pārņēma tūdaļ pēc šāviena, kad brūce vēl silta un sāpju receptori vēl nebija sākuši darbu. Mets jutās vārgs un centās nezaudēt samaņu, mierinādams sevi, ka viss pāries, tikai jāiztur šis pārbaudijums. Arī agrāk viņš bija guvis dažus nopietnus ievainojumus - sašauts gan pirmo reizi -, tādēļ mēģināja sev iegalvot, ka posts ir tikpat liels kā pēc riebīga dūriena ar nazi. Tādu viņš jau bija piedzīvojis, tikai toreiz viņam palīdzību sniedza īsts dakteris ar pienācīgu anestēziju, nevis bezrecepšu krēmu, kas vairāk piemērots hemoroīdu apstrādei vai kāju skūšanai.
Mets norija sāpju asaras, kad adata tika izdurta cauri ādai.
- Vai būs pareizi? - Čaba jautāja, drebošiem pirkstiem vilkdams diegu.
Pat nepaskatījies, Mets piepūlē sarauca nosvīdušo pieri.
- Tu taču esi filmu mīļotājs! Tur tādas ainas droši vien būsi redzējis, ko?
-Jā, bet es no tādiem kadriem parasti novēršos. - Čaba saviebās, savelkot kopā abas brūces malas un sasienot diegu mezglā. Tad viņš zīmīgi piebilda: - Starp citu, parasti viņi to dara paši.
- Un tādēļ paliek ar tām Frankenšteina cienīgajām rētām, turpretī ar doktora Čabas palīdzību…
- …Frankenšteina izskats ir garantēts, - Čaba asprātīgi pabeidza teikumu, nogriezdams diegu. Šuves nebija diez ko glītas, taču brūce vairs neasiņoja. - Redzi?
- Neraizējies. - Mets paraustīja plecus. - Esmu dzirdējis, ka dāmām patīk vīrieši ar rētām. Kad būsi pabeidzis ar mani, varbūt aizlāpīsi arī caurumu manā žaketē? Man tā ir ļoti dārga, saproti?
Pēc pusstundas bija uzliktas visas septiņas šuves.
Uzkopis vannas istabu, Čaba pastāstīja Metam visu, ko bija uzzinājis viņa prombūtnes laika. Daudz nekā nebija. Viņš bija iedevis pārgurušajam reģistratūras darbiniekam desmit dolārus, lai las atļauj izmantot savu datoru, tad ar Ski/pe programmas palīdzību piezvanījis vairākiem cilvēkiem un vienlaikus rakņājies in- ternetā, meklējot informāciju par komandu, kas gāja bojā helikoptera avārijā.
Viņš noskaidroja vēl divus vārdus. Viens bija ķīmijas inženieris Olivers Sjers, otrs - bioķīmijas inženieris Sunils Kumars.
- Abi bija amatos un augsti cienīd vīri, - Čaba teica. - Bet tas ir savādi, vecīt. Saproti, Kumars ir biologs. Tatad mums ir viņš, tad ķīmiķis, elektrotehnikas un datorzinātņu profesors Rīss, kā arī programmētājs Denijs. Pēdējos trīs es saprotu, bet Kumars… Kādēļ viņiem bija vajadzīgs bioķīmijas inženieris?