Arī labākos laikos Metam šāda nianse būtu paslīdējusi garām neievērota. Sāpju mocīts, viņš to vispār neuztvēra.
- Ko tu ar to gribi teikt?
- Es nezinu, vecīt, - Čaba attrauca sarūgtinājuma pilnā balsī. - Bioķīmiķi mēdz mainīt DNS, spēlēties ar dzīvības ķieģelīšiem. Skaldīt un kārtot atomus un molekulas gluži kā Lego klucīšus. Un tā zīme debesīs izskatās tik organiska, pat dzīva… Pelēkā zona starp bioloģiju un ķīmiju, dzīvo un nedzīvo, saproti? Tā uzdzen šausmas. Varbūt viņu projekts vairāk saistīts ar kaut kādas dzīvības formas, nevis projicēta attēla radīšanu.
Mets sarauca pieri, mēģinādams uztvert Čabas domu.
- Tu pārāk daudz esi skatījies "X-Failus".
Čaba paraustīja plecus, it kā tas nebūtu nekāds netikums.
- Biotehnologi allaž dabū pa cepuri, jo krāmējas pa Dieva skapi. Dieva, vecīt! Kas zina, ko viņi tur atraduši.
To pateicis, viņš atgrieza auksto ūdeni un padzērās, tad ap- šļāca seju, pielēja glāzi un pasniedza to Metam. Vairāk nekā stāstāma nebija. Viņam nebija izdevies noskaidrot, kas finansē Rīsa projektu un kāds bijis tā mērķis.
Ārā jau tumsa, un Metam tas pa'tika. Viņš negrasījās kaut kur iet, jo vēlējās atpūsties. Čaba devās nopirkt Metam tīras drēbes un atnesa arī pārtiku un vairākas kolas kārbas. Kāri ēzdami, viņi skatījās televīzijas ziņas. Ēteru aizņēma sižeti no alas Ēģiptē, un siltās picas nespēja slāpēt nomācošo aukstumu, kas brieda dvēselē.
- Tas vēršas plašumā, - igni novilka Čaba. - Kļūst sarežģītāks.
Mets palocīja galvu.
- Viņi zina, ko dara.
- Ne jau to es domāju.
- Ko tad?
- Tiem cilvēkiem pieejami nopietni resursi. Padomā par to, ko viņi dara! Vispirms sadabū labākās smadzenes pasaulē un liek tās kaut kur pie darba uz… cik?… pāris gadiem. Un tad visus nogalina. - Viņš manīja, ka Mets vēlas iebilst, tādēļ veikli palaboja sevi: - Vai, teiksim, tur gūstā un inscenē viņu nāvi. Tas ir vēl sarežģītāks uzdevums. Taču šķiet, ka nevienam nav zināms, ko šī zinātnieku sapņu komanda dara un kā labā viņi strādā. Tomēr viens ir skaidrs, prod, iesaistīta milzu nauda. Denijs, Rīss un pārējie nepiekristu strādāt, ja nebūtu pārliecināti, ka tiks nodrošināti ar pilnīgi visu nepieciešamo. Un viņu pētījumi nav lēti. Bet klāt vēl šis… - viņš noteica, pamājis ar roku uz ekrāna pusi. - Tas ir krietni biezs maciņš, vecīt!
- Labi. No kurienes tā nauda nākusi?
Kādu brīdi Čaba domāja.
- Ir divas iespējas. Rīss sagādājis naudu pats, - Čaba sprieda, - taču tā nav nākusi no riska kapitāla fondiem vai atklātas akciju sabiedrības. Tad būtu sadzenamas pēdas, īpaši pēc tam, kad gāja bojā cilvēki. Nē, tā bijusi privāta nauda. Tādu savākt nav viegli, ņemot vērā apjomus. Un izsekot tai praktiski nav iespējams, ja pieņemam, ka visa radošā komanda tiek uzskatīta par iznicinātu.
- Un kāda ir otra iespēja?
- Rīss strādājis valdības uzdevumā, un tas bijis pilnīgi slepens projekts. Manuprāt, tas ir tuvāk patiesībai.
Meta seja satumsa neziņā. Viņš bija prātojis par to pašu.
- Ir kādi konkrēti minējumi?
Čaba paraustīja plecus.
- Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu projektu aģentūra. Vai lti-Q-Tel. - Sastapis jautājošo Meta skatienu, viņš paskaidroja: - Aģentūra finansē daudzus pētījumus. Gan mikrobo- tus, gan virtuālos kaujas laukus. Jebkuras tehnoloģijas, kas var palīdzēt mums uzvarēt karā un sakaut tos, kuri ienīst mūsu brīvību, - viņš zobgalīgi piebilda.
- Un otra?
- ln-Q-Tel ir CIP riska kapitāla atzars. Investē kompānijās, kas likko sākušas darbu. Ja tā padomā, ļoti prātīgs solis. Būt klāt pašos pirmsākumos. Uzzināt par jebkuru noderīgu tehnoloģiju, kamēr kāds par to vēl tikai sapņo. Viņi iebāzuši savu degunu daudzās tehnoloģiju kompānijās, tostarp arī dažās lielās, bieži piesauktās interneta vietnēs, ko mēs ar tevi lietojam ikdienā. - Viņš veltīja Metam zīmīgu lielā brāļa skadenu.
Mets apsvēra Čabas vārdus.
- Valdības operācija.
- Šķiet acīmredzami, vai ne? Ja mēs nemaldāmies, ja viņi to tiešām inscenējuši, tad drīz vien viņiem izdosies pārliecināt ikvienu, ka ar mums runā Dievs. Varbūt pat ar krietnā tēva Hieronima palīdzību. Kurš gan cits mēģinātu izstrādāt kaut ko tādu?
Viss likās ļod loģiski, taču dziļi sirdī Metu mocīja šaubas.
- Iespējams, tev taisnība, bet… Nezinu. Kaut kas nesakrīt ar tiem puišiem furgonā un viņu mitekli Braitonā.
-Kas?
- Tā ir sīka vienība. Ar labiem resursiem, taču tie nav neizsmeļami. Izvietojusies nelielā mājelē klusā rajonā. Nezinu. Ja operācija ir slepena, tad to finansē no stipri melnas kases.
- Vēl trakāk, - Čaba uzsvēra. - Oficiāli viņi nemaz neeksistē. Tātad ir iespējams noslēpt savus darījumus. Viņi var izdarīt ar mums visu, ko vien grib, un neviens pat nenojautīs, ka viņi tur bijuši klāt. - Viņš veltīja Metam nopietnu skatienu. - Mums jāliek punkts jautājumu uzdošanai un jāpazūd, vecīt. Bez jokiem. Es saprotu, ka tas ir tavs brālis un tā tālāk, bet… Mūsu spēki ir par vājiem.
Mets apsvēra šo brīdinājumu. Viņš bija pārāk noguris, lai domātu skaidri, nervus notrulināja gaudenums un ļaunas priekšnojautas. Taču viena doma nelika mieru un mudināja visu laiku turēt galvu virs ūdens pat vislielākajā apjukuma vētrā, kas plosījās apkārt. Viņš palūkojās uz Čabu un teica:
- Ja nu Denijs joprojām ir dzīvs?
Čaba dziļi ievilka elpu.
- Tu dešām domā, ka tā varētu būt?
Mets atcerējās uzvalkā ģērbtā nelieša reakciju uz šo jautājumu - viņš saglabāja neizdibināmu sejas izteiksmi, kurā lasāms nebija nekas.
- Nezinu, bet… Ja nu tā ir? Tu gribi, lai es gluži vienkārši aizmirstu par brāli un bēgu?
Kādu brīdi Čaba mirdzošām acīm skatījās uz Metu. Šķita, ka viņš meklē iespēju aizgainīt Meta vārdus no prāta, taču apzinās savu pūliņu veltīgumu. Tad viņš palocīja galvu.
- Labi.
Saņēmis šo piekrišanu, arī Mets pamāja. Pēc mirkļa viņš pavaicāja Čabam, vai būtu iespējams izprasīt no reģistratūras darbinieka vēl dažas minūtes pie datora, lai ieskatītos trekera mājas- lapā.
Čaba atstāja viņu vienu, bet pēc kāda laiciņa atgriezās ar vairākām izdrukas lapām. Tās viņš atdeva Metam. Trekeris bija izkustējies no vietas; pēc visa spriežot, dkai dažas minūtes pēc tam, kad viņš aizbēdzis no mājas Braitonā. Tas jau bija sagaidāms. Kaimiņi noteikti ziņoja policijai par šaudīšanos, tātad drīz vien notikumu vietā ieradās patruļnieki.
Nelieši pametuši māju lielā steigā. Pa galvu pa kaklu. Panikā. Meta uzbrukums bija izsitis viņus no sliedēm. Un tas izraisīja viņā sīku apmierinājuma dzirksti.
Viņš pārbaudīja trekera atrašanās vietu. Tas stāvēja uz vietas, pilsētas Sīportas rajonā. Tātad tur atradās arī lielais Mercedes, kam viņš bija piestiprinājis savu trekeri.
Mets pievērsās pistolei, ko bija nolicis uz naktsgaldiņa, un tad atkal atslīga spilvenos. Viņš aizvēra acis un iekrita miegā. Pēdējais tēls, kas kavējās viņa apziņā, bija uzvalkā ģērbtā nelieša seja.
Šis cilvēks noteikti zināja atbildes uz visiem viņa jautājumiem. Mets bija pārliecināts, ka izspiedīs tās, lai kas arī būtu tādēļ jāizdara.