Vienkārši, bet ļoti efektivi.
"Viņa skolotāja balss," Lapsa Otrais domās uzjautrinājās.
Šis priekšlikums izrādījās īpaši efektīvs, jo subjekti jau bija gatavi darīt to, kas no viņiem tiek prasīts, - gan īpaši izvēlētie objekti pūlī pie klostera mūriem, gan tēvs Hieronims bija pakļauti nedēļām ilgai piespiedu ideoloģiskajai apstrādei. Elektrošoks un miega deprivācijas seansi, kam sekoja metoheksitola kokteiļi, lai nebutu jūtamas šādas ietekmēšanas sekas. Transkraniālā prāta stimulācija. Pilnīgs psihoķīmiskais sabrukums. Slēdzīšu nospiešana smadzenēs, atbruņojot tās pirms psiholoģiskas bombardēšanas. Vīziju, domu, sajūtu implantēšana. Tādu apstākļu radīšana smadzenēs, lai cilvēks pieņemtu alternatīvu realitād, piemēram, dzirdētu Dieva balsi vai pārvarētu pazemību un sāktu uzskatīt sevi par Izredzēto.
Lapsa Otrais binokli nopētīja tuksnesi uz rietumiem no savas atrašanās vietas. Lai gan viņš zināja, ko meklē, tomēr bija vajadzīga vismaz minūte, lai ieraudzītu Lapsu Pirmo un viņa vienību. Arī šie četri vīri un aprīkojums bija praktiski neredzami zem maskēšanās tīkla smilšainajos pakalnos pārsimts jardu attālumā. Viņu darbs bija nevainojams, atstātais iespaids - satriecošs. Lapsa Otrais bija to redzējis jau agrāk, videomateriālā par testiem tuksnesī. Taču ierakstu nevarēja salīdzināt ar paša acīm skatīto. Turklāt notikumam bija auditorija, kura neko pat nenojauta.
Viņam bija aizrāvusies elpa. Pat tādam kaujās nocietinātam ci- niķim kā viņam sirds teju apstājās. Viņš zināja, ka šis veiklais gājiens gūs rezonansi visā pasaulē.
Atkal pievērsies pūlim pie klostera mūriem, Lapsa Otrais ar baudu domāja, ka drīz vien drīkstēs pamest šo mēslaini. "Šis bijis viens ellišķīgs darbiņš. Mūžīga slēpšanās gan rītausmā, gan krēslas stundā - pēc vajadzības, kāpšana kalnā un atkal lejā, aprīkojuma kravāšana dienu no dienas." Viņš saprata, ka jau pārāk ilgi uzturējies tuksnesī. Ilgojās sajust sievietes ādas siltumu un lieliski izceptas gaļas smaržu, taču visvairāk - pēc dzīvošanas kopā ar cilvēkiem.
"Drīz," viņš domās apņēmās.
Taču vispirms vajadzēja pārliecināties, ka misija tiek pabeigta tikpat gludi kā uzsākta.
43
Vubērna, Masačūsetsas štats
No dziļā miega Metu izrāva svaigi vārītas kafijas smarža. Apkārt viss šķita kā miglā. Viņš mēģināja piecelties sēdus, taču pasteidzās un gandrīz zaudēja samaņu, tādēļ nācās mēģināt vēlreiz, tikai mazliet lēnāk. Galva šķita kā ar darvu pielieta. Viņš pamazām atguva realitātes izjūtu.
Televizors joprojām darbojās, lai gan Mets nespēja apjēgt, ko tas rāda. Viņš samirkšķināja acis, lai atvairītu nepatīkamo miglu. Čaba sēdēja blakus nelielajam galdiņam pie loga un skatījās televīziju. Pagriezies viņš uzsmaidīja Metam. Vienā rokā viņš turēja kūpošu kafijas krūzi - venti, gmnde vai kāds nu bija tas īpatnēji oriģinālais un tomēr mulsinoši pretīgais nosaukums, ko mūsdienu kafejnīcās parasti lietoja vārda "liels" vietā, - bet otrā bija pusēsts virtulis (varbūt glazē?), ar kuru viņš norādīja uz vēl divām milzīgām krūzēm un virtuļu kasti.
- Brokastis ir galdā, - Čaba noteica, ēzdams pilnu muti.
Vārgi pasmaidījis, Mets pateicās varenā auguma zinātniekam
un tad pamanīja, ka istabu pielējusi dienas gaisma.
- Cik ilgi es biju atslēdzies? Cik pulkstenis?
- Gandrīz vienpadsmit. Tātad tu biji atslēdzies uz… - Čaba veikli prātā rēķināja. - …apmēram sešpadsmit stundām.
Metam tās bija vajadzigas.
Ļoti.
Vēl uz galda viņš pamanīja pāris avīžu. Virsraksti bija neparasti lieli - tādus parasti izmantoja tikai tad, ja noticis kaut kas ārkārtējs. Gandrīz ceturtdaļu lapas aizņēma krāsaina parādības fotogrāfija, bet blakus atradās senāki tēva Hieronima portreti.
Kad Mets palūkojās uz Čabu, tas palocīja galvu un savilka seju visnotaļ draudīgā izteiksmē.
- Eagle ir nolaidies, - drūmi noteica Čaba, ar pusēsto virtuli norādīdams uz televizora pusi.
Neticēdams pats savām acīm, Mets klusi skatijās sižetu no Ēģiptes. Spriedzes pārpilnas reportāžas no visas pasaules atspoguļoja kaismīgu reakciju uz nodkumiem klosterī.
Svētā Pētera laukumā Vatikānā bija sapulcējušies desmitiem tūkstošu cilvēku, kas dedzīgi gaidīja pāvesta norādījumus, kā uztvert šo parādību. PraĢa da Se jeb Bīskapijas laukumā Sanpaulu pilsētā no visām malām saplūda eiforijas pārņemti brazīlieši, kas ieņēma katedrāli un arī vēlējās saņemt atbildes. Video sižetā varēja vērot dažādu ticību cilvēkus un viņu atšķirīgo kāri pēc pārdabiskām mistērijām. Atkārtojās raibu raibas ainas ar nevaldāmu pūļu sarašanos pie baznīcām un pilsētu laukumos arī citos kristietības centros no Meksikas līdz Filipīnām. Tālajos Austrumos reakcija lielākoties bija daudz rāmāka. Cilvēki bija izgājuši Ķīnas, Taizemes un Japānas ielās, taču uzvedās viņi kārtīgi un nemiera cēlēju bija pavisam maz. Turpretī Jeruzalemē valdīja spriedze, un dažādas reliģiskās grupas uzrādīja satraucošas polarizācijas pazīmes. Kristieši, musulmaņi un jūdaisti apspriedās ielās, meklēja atbildes, strīdējās un pauda neziņu, kā vērtēt to, ko daudzi no viņiem uzskatīja par brīnumainu, pārdabisku manifestāciju un ko nav pareģojis neviens no viņu svētajiem rakstiem. Tas pats notika arī islāma pasaulē. Apmulsuši dievlūdzēji bija ieņēmuši pilsētu centrus, laukumus un mošejas visā arābu pasaulē un tālāk uz austrumiem - Pakistānā, Bangladešā un Indonēzijā. Kā jau vienmēr, mērenu viedokļu aizstāvji vai nu nevēlējās izteikties, vai ari nobalēja uz daudz radikālāku garīdznieku balsu fona. Vairākās pilsētās notika atsevišķas sadursmes un kautiņi gan starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, gan vienas ticības brāļiem.
Oficiālu iestāžu reakcija tikai sāka parādīties ziņu sižetos, bet valdība un reliģiskie līderi atturējās sniegt publiskus paziņojumus par parādibu - izņemot dažus kvēlus retoriskus apgalvojumus, ko nekautrējās pasludināt atsevišķi fundamentālisti.
Tēva Hieronima seja bija manāma ikvienā pārraidē, ikvienā laikrakstā gan valstī, gan visā pasaulē. Vārais priesteris pēkšņi
bija kļuvis par megazvaigzni. It visos ziņu izlaidumos stāstīja par viņu. Raidījumu vadītāji un komentētāji jebkurā pasaules valodā velti centās izvairīties no vispārākās pakāpes vārdu lietošanas. Pasauli savā varā bija paņēmusi neizskaidrojamā parādība.
Kamēr Mets ēda, dzēra un skatījās televīziju, Čaba izstāstīja, kas noticis naktī. Kofeīns un cukurs paveica savu brīnumaino darbu, injicējot vēnās tik vajadzīgo dzīvības devu. Savukārt visaptverošie sižeti no Ēģiptes un pārējās pasaules sasniedza tās vietas, kur kofeīns netika klāt. Līdz ar katru jaunu reportāžu un videomateriālu Mets sajuta dzīslās arvien nežēlīgāku dzestrumu. Likmes auga eksponenciāli, tāpat kā apziņa par to, cik milzīgu problēmu priekšā viņš stāv.