Выбрать главу

Taču viņš neatlaida pedāli. Piecpadsmit jardu attālumā no vārdem viņš strauji pagrieza stūri pa kreisi, lai automobilis saslī- dētu, tad atkal izlīdzināja gaitu un spēcīgi nospieda akselerato­ru. Camry mīkstie amortizatori nočīkstēja, kad aizmugure sagrie­zās un auto bīstami sasvērās uz kreiso pusi, - taču Mets bija sasniedzis to, ko vēlējās. Automobilis bija saslidējis perpendiku­lāri vārtiem un traucās tiem arvien tuvāk. Neatlaizdams aksele­ratora pedāli, Mets iestūrēja garām vārtu stabam. Camry labais sāns noskrāpējās pret vērtni.

Viņi bija teritorijā.

Medokss uzmanīgi vēroja, kā Citation X betonētājā manevrē­šanas laukumā nogriežas pa kreisi un apstājas starp piebūvi un koku rindu līdzās Mercedes un Chnjsler 300C.

Šis lidmašīnas modelis bija īsts inženiera meistardarbs. Rolls- Royce turbopropelleru dzinēji ļāva attīstīt Maha skaitļa cienīgu āt­rumu, un tas nozīmēja, ka divpadsmit pasažierus no Ņujorkas līdz Losandželosai tas aizved nepilnās četrās stundās un visno­taļ patīkamā augstumā. "Nav brīnums," Medokss nodomāja, "ka šo modeli privātām vajadzībām iecienījuši veiksmīgie Forbes līme­ņa spēlētāji, kuri pat nenojauš, ka iestājusies kredītu krīze, - Ho­livudas zvaigznes, izšķērdīgie krievu magnāti un evaņģēlistu slu­dinātāji. Tādiem pazemīgiem Tā Kunga kalpotājiem kā Kenets un Glorija Koplendi bija uzticami sekotāji, kas saziedoja divdesmit miljonus dolāru pēc individuāla pasūtījuma aprīkotai Citation X, kura palīdzēja viņiem izpildīt Dieva personīgās direktīvas un daudz efektīvāk izplatīt Vina vārdu pasaulē.

Šo vietu Šāviņš bija izmantojis arī agrak - ta atradas lidostas tālākajā stūrī, prom no ziņkārīgo acīm, piemērota tādu klientu sle­penai ievešanai pilsētā vai izvešanai no tās, kuri kautrējas no ka­merām. To vidū bija gan slavenibas pēc operācijām vai skandā­liem, gan vispasaules meistari jutīgu darījumu slēgšanā.

Bet šoreiz viss bija pilnigi citādi.

Kad lidmašīnas astē uzmontētie dzinēji apklusa, austiņā at­skanēja operatīvā darbinieka balss:

-   Balts Camry tikko iebrauca pa dienvidu vārtiem. Domāju, ka lie ir mūsu puiši.

Medokss pacēla delnas locītavu pie mutes un sacīja aprocē ierī­kotajā mikrofonā:

-   Sapratu. Paliec kopā ar viņiem. Un rīkojies, tiklīdz sūtījums ir mašinā.

Viņš spēra soli tuvāk lidmašīnai. Tās durvis atvērās, un viņš nopētīja apkārtni. Neka aizdomīga neredzēja, tādēļ viņš atkal pie­vērsās lidmašīnai - pa trapu lejā kāpa Rebeka Raidela un divi viņas miesassargi.

Mets nogriezās pa kreisi, turēdamies pirmā angāra aizmugu­rē. Sasniedzis stūri, viņš apstājās un tad pavisam lēni atkal virzī­jās uz priekšu. Viņš atvēra logu - tālumā bija dzirdama lidmašī­nas rūkoņa, kas pamazām apsīka. Pašu lidaparātu Mets neredzēja, tādēļ palielināja ātrumu un devās uz otru angāru. Sa­stingušajā klēpjdatora kartē bija redzams, ka līdz vietai, kur atro­das trekeris, palicis vien atklāts gudronēts laukums.

Automobilis virzījās uz priekšu. Apmēram simts jardu priek­šā vīdēja piebūve - zema betona celtne bez logiem. Aiz tās varēja saskatīt reaktīvās lidmašīnas asd un melna Dodge Durango bagāž­nieku. Starp angāru un piebūvi stāvēja pāris privātu lidmašīnu un vairākas mazākas ar propelleriem. Tās Mets varēja izmantot par aizsegu, lai nemanīts piebrauktu tuvāk.

Viņš nolēma tikt aiz piebūves. No turienes viņi varētu redzēt, kas notiek, un varbūt arī rīkoties. Viņš paņēma pistoli un ielika klēpī. Tad pamanīja piesardzīgo Čabas skatienu.

-   Tu taču saprod, ka tā ir tukša, vai ne? - Čaba jautāja.

-    Bet viņi to nezina, - Mets atbildēja. - Turklāt es neplānoju, ka man tā būs vajadzīga.

Čabas seja gan neliecināja, ka viņš tam noticējis.

-   Ja vēlies, vari kāpt ārā un gaidit mani, - Mets ierosināja.

Paskatījies pa kreisi un tad pa labi aiz angāra, Čaba atkal pie­vērsās Metam.

-    Es tomēr palikšu. Nav jau nekāda Lielā centrālstacija. Vai saprati, ko es domāju?

Mets palocīja galvu un sāka braukt.

Viņi tika garām lidaparātam un nonāca aiz piebūves. Tā bija elektroapgādes apakšstacija ar zemu metāla žogu. Mets lēni pa­brauca uz priekšu, lai ieraudzītu lidmašīnu, bet paši paliktu ne­redzami.

Divi viri pavadīja jaunu, iedegušu blondīni, kas kāpa ārā no lidmašīnas.

Čaba paliecās uz priekšu un pārsteigumā pavēra muti.

-   Oho!

-    Ne tagad, tīģeri… - Mets sacīja, pārmetoši paskatījies uz Čabu.

-    Nē, vecīt, - Čaba viņu steigšus pārtrauca. - Tā ir Raidela meita.

Kādu brīdi Mets ieinteresēts pētīja jauno sievieti. Viņa nokāpa no trapa un nedroši palūkojās apkārt, bet abi vīri jau vedināja vi­ņu pie Medoksa. Tas īsi aprunājās ar Raidela meitu un tad veda visus pie Durango. Atvēris automobiļa aizmugures durvis, viņš paraudzījās pāri gudronētajam ceļam Meta virzienā, un abu ska­tieni sastapās. Mets mazliet sarāvās, bet Medokss ne. Patiesību sakot, viņš pat nešķita apmulsis. Tā kā Mets bija viņus atradis, tad šāds miers nozīmēja tikai vienu.

To apstiprināja stingrs metāla stobrs, kas pēkšņi tika piedurts Meta deniņiem.

53

Svētā Psoja klosteris, Vādī en Natrūna, Ēģipte

Pusstundu pēc ieiešanas tunelī Greisija, Doltons, tēvs Hiero­nims, brālis Emins un četri viņu šerpas melnajos talāros parādi- jās appelējušā, vecā kaimiņu klostera pagrabā. Viņus sagaidīja vairāki noraizējušies mūki un vietējais abats.

Greisija nolika savu mugursomu zemē, notrausa putekļus no drēbēm un izstaipījās. Abats tikmēr steidzās klāt tēvam Hieroni- mam. Viņš izskatījās pārbijies. Šķita, ka abatam - neliela auguma pusmūža vīram, vārdā Antonijs, - brīnumdara mūka klātbūtne iedveš godbijību, bet notikumi viņu mulsina. Greisija vēroja, kā mezglainie drebošie pirksti cieši spiež tēva Hieronima roku.

-    Lai slavēts Dievs, ka jums nekas nekaiš, - abats sacīja, vez­dams visus augšā pa akmens kāpnēm klostera ēdnīcā.

Viņiem tika pasniegts auksts ūdens un dota iespēja atvilkt el­pu pirms iziešanas liegajā dienas gaismā. Klosteris bija tādā pa­šā smilšu krāsā kā tikko atstātais un arī atgādināja Tatuīnu. Tas gan bija mazāks, taču tikpat svēts. Daudzi koptu baznīcas patri­arhi sākotnēji bijuši mūki šajā klosterī, ari pašreizējais Šenuda 111. Un ari par šo stāstīja leģendas. Tajā, aizzīmogotas koka konteine­rā, kas ietīts caurspīdīgā plastikātā, glabāja svētā Psoja - koptu valodā tas nozīmē "cildens" - mirstīgās atliekas. Tiek uzskatīts, ka tās ir labi saglabājušās un nemaz nav bojātas. Tādu apgalvo­jumu gan bija grūd pierādīt, jo konteiners ieslēgts šķirstā. Bet ticī­gie stāstīja, kā viņš sdepjas ārā no turienes un spiež viņiem rokas - acīmredzot viņus fizikas likumu ierobežojumi nesatrauca. Arī vi­ņa maģijai nebija robežu. Netālu līdzīgi tika glabātas arī mūka Pāvila mirstīgās atliekas - stāstīja, ka šis askēts veiksmīgi izdarī­jis pašnāvību septiņas reizes.

Beidzot viņi nonāca pie Jūsufa svaiņa taksometra - nodzīta balta VW Sharan. Tas gaidīja viņus nelielas, kupoliem bagātas celt­nes paēnā. Šajā celtnē paretam vientulībai nodevās patriarhs Še­nuda.

-    Vai jūs esat pārliecināts, ka tas būs droši? - Greisija jautāja abatam.