- Vai tas ir viss? - viņš nikni uzbrēca Raidelam. - Vai tas ir labākais, ko vari parādīt?
Iekams sastingušais Raidels paguva atbildēt, Mets sagrāba viņu aiz kakla, pagrūda uz automobiļa aizmugures pusi un piespieda tam klāt. Tad neganti paskatījās uz savu upuri un norādīja uz atkritumu savākšanas atveri.
- Lien iekšā, - viņš nokomandēja.
Pārbijies Raidels vērās savā uzbrucējā.
- Iekšā?
- Lien iekšā! - Mets noauroja un pacēla pistoli dažu collu attālumā no Raidela virsdegunes.
Vēl mirkli nogaidījis, Raidels iekāpa atverē. Mets nolūkojās, kā viņš saplok un notupstas, un tad nospieda presēšanas slēdzi. Hidrauliskā lāpsta atdzīvojās un sāka slīdēt lejup, šūpodamās Raidelam virs galvas un dzīdama viņu dziļāk automobiļa vēderā.
Mets atkal nospieda slēdzi, un lāpsta apstājās. Tad viņš pāri gruvešiem devās uz kabīni un iekāpa tajā. Parādījās vēl viens vīrs - vēl viens nelietis tumšā uzvalkā un ar milzīgu ieroci rokā. Tas tēmēja tieši Metam sejā. Nelietis izšāva, un lodes iztriecās cauri vējstiklam un ieurbās kabīnes sienā Metam aiz galvas. Sarāvies Mets ieslēdza atpakaļgaitu un nospieda akseleratora pedāli. Izbraucis no sagrautās mājas, auto nonāca uz grantētā ceļa. Vīrietis sekoja, joprojām šaudams, bet lodes trāpīja vien biezo automobiļa karkasu. Lielu postu tās nenodarīja - tad jau arī degunradzi varētu nosist ar šautriņu. Mets sagrieza oranžo milzi un ieslēdza pirmo ātrumu. Skurstenis izpūta negantu melnu mākoni - iespējams, tādā režīmā dzinējs nekad nav strādājis -, un jau nākamajā mirklī automobilis traucās prom pa piebraucamo ceļu līdz šaurajai ieliņai.
Viņš bija veicis pusi ceļa, kad parādījās pirmā bruņotā ātrās reaģēšanas automašīna - tas bija dzeltens SUV ar iedarbinātu sirēnu un iedegtām bākugunīm uz jumta. Iela nebija pietiekami plata abiem transporta līdzekļiem, un SUV vadītājs to saprata. Izredžu nebija, tādēļ viņš parāva savu auto sānis, taču ari manevram vietas nebija. Atkritumu vedējs ietriecās SUV sānos, nostūma to nost no ceļa un iedzina kokos gluži kā hokeja ripu. Otrajai bru- . ņotajai automašīnai neveicās diez ko labāk. Mets to sadragāja mirkli pirms izbraukšanas uz galvenā ceļa - auto ar saspiestu aizmugures daļu sāka trakā ātrumā griezties, švīkstinot riepas, un tad ieslīdēja notekgrāvī.
Krustojumā Mets palēnināja gaitu, uzņēma kabīnē Čabu un aizbrauca. Nervi bija saspringti līdz maksimumam. Viņš bija sagūstījis Raidelu - ļoti labi - un palicis dzīvs. Un tas bija vēl labāk.
57
Vašingtona, Kolumbijas apgabals
"Slikti," Kinens Drakers domās secināja.
Viņam patika Raidels. Lielisks ieguvums jebkuros apstākļos. Bez viņa nekas nebūtu noticis. Vārds "sapņotājs" tika locīts par daudz, taču Raidela gadījumā tas šķita pats patiesākais.
Drakers domās atgriezās laikā, kad viss bija sācies.
Davosa, Šveice.
Smokingi, divsimt tūkstošu dolāru vērtas vakariņas. Aberdl- nangus šķirnes liellopu gaļa un sārtā šampanieša želeja. Pasaules bagāto un slaveno sanāksme, ietekmiga elite, kas apņēmusies atrisināt pasaules lielās krīzes. Nestabili egoisti un labu griboši filantropi sapulcējušies ne tikai tādēļ, lai mierinātu savu sirdsapziņu, ziedojot mazliet naudas un tādējādi atbalstot kādu tūkstoti nabaga dvēseļu, bet arī tādēļ, ka cer sākt pārmaiņas, kas glābtu miljoniem dzīvību.
Raidels un Drakers vēlāk bija apsēdušies blakus un apsprieduši pieaugošos globālās sasilšanas datu kalnus. Četrpadsmit tūkstoši jaunu automobiļu ik dienu parādās Ķīnas ielās. Plaukstoša rūpniecība turpat un Indijā, ik nedēļu uzbūvēta jauna elek- trorūpnīca, kur dedzina ogles. Attistītā pasaule vairāk nekā jebkad izmanto lēto enerģiju, kuras ražošanas pamatā atkal ir ogļu dedzināšana. Kongress, kas piešķir nodokļu atvieglojumus vienai naftas un gāzes kompānijai pēc otras. Enerģētikas uzņēmumu dezinformācijas kampaņas, lai atturētu cilvēkus no iedziļināšanās problēmā un palīdzētu izvairīties no smagu lēmumu pieņemšanas. Jauni pētījumi, kuri apstiprina secinājumu, ka stāvoklis, kas šķiet bēdīgs, patiesībā ir krietni vien bēdīgāks.
Viņi bija vienisprātis. Planēta traucas pretī punktam, no kura atgriešanās vairs nav iespējama. Mēs dzīvojam izšķirošā brīdī, izšķirošā mūsu turpmākai eksistencei uz šis planētas, taču nelie- kamies par to ne zinis.
Svarīgākais jautājums - ko iesākt.
Atcerodes to visu, Drakers nespēja atvairīt sajūtu, ka Raidels viņu pārbaudījis, izklaušinājis. Pārliecinājies, cik tālu viņš gatavs iet.
Pasmaidījis Drakers atsauca atmiņā bridi, kad Raidels beidzot bija visu atklājis.
Drakers toreiz norādīja uz lepnajām dzīrēm un sacīja:
- Tas viss kaut ko nozīmē, bet nekas nemainīsies. Valdība, lielais bizness… Neviens negrib izjaukt otra nodomus. Galvenais viņiem ir vēlētāji un pīrāga daļa. Izaugsme. Patiesībā cilvēki nealkst pēc pārmaiņām, īpaši tad, ja tas kaut ko maksā. ŠI gadsimta laikā naftas cenas četrkāršojušās, un nekas nav mainījies. Visiem vienalga. Naftinieku lobētāju izplatītais sauklis "Neuztraucies un esi laimīgs, jo tās visas ir muļķības" ir deši tas, ko dziļi sirdi grib dzirdēt ikviens. Tas šķiet kā debesu sūtīta vēsts.
- Varbūt debesis varētu sūtīt viņiem citu vēsti, - atbildēja Raidels ar sapņotāja izteiksmi acīs.
Tālāk sekoja viss pārējais.
Sākumā šķita, ka Raidels runā teorētiski. Taču šī teorija drīz kļuva iespējama. Un tātad realizējama praksē. Kad tas notika, viss mainījās.
Drakers bija gatavs to ekspluatēt jebkā. Raidela un viņa cilvēku radīto varēja izmantot kā ieroci, kas spēj bloķēt ikvienus draudus, turklāt citādā, potenciāli iespaidīgākā un efektīvākā veidā. Diemžēl Raidels pretojās šādai idejai. Viņaprāt, pasaulei draudēja tikai viens posts.
Tam Drakers nevarēja piekrist.
Bija arī citi draudi, daudz bīstamāki un steidzamāk novēršami. Tiem uzmanība bija jāvelta nekavējoties. Jo Drakers - lai arī atbildīgs pasaules pilsonis - pirmām kārtām bija patriots.
Musulmaņu pasaule kļuva arvien nekaunīgāka un mežonīgāka. To vajadzēja savaldīt. Drakers neuzskatīja, ka šo pasaules daļu jebkad izdosies mainīt, ka varēs šos cilvēkus atraut no viņu ticības. Taču Raidela tehnoloģiju varēja izmantot ari citādi. Piemēram, viņš rotaļājās ar ideju likt lietā jaunās iespējas, lai izraisītu visaptverošu karu starp sunnītiem un šiītiem. Bažas sagādāja arī Ķīna. Nevis militārajā, bet gan ekonomiskajā jomā. Un tas bija vēl ļaunāk. Reliģiska vēsts varētu mainīt situāciju arī šajā lielvalsti. Bez visa ta Drakeru satrauca vēl daudzas lietas. Tās, kas tuvāk mājām. Nelaime, kas bija laupījusi dzīvību viņa vienīgajam dēlam. Lai vai kā, globālā sasilšana noderēja par pirmo āķi. Tā bija nekaitīga. Lieta, kas pieņemama ikvienam un paceļas pāri visām rasēm un reliģijām. Tā palīdzētu pulcēt cilvēkus jau no pirmās dienas. Otrā vēsts - daudz svarīgākā - iela vītos pa sētas puses durvīm.
Stratēģiju vajadzēja rūpīgi pārdomāt. Viņa rīcībā bija starta izrāviens. Proti, septiņdesmit procenti amerikāņu tic eņģeļiem, debesīm, dzīvei pēc nāves - un brīnumiem. Deviņdesmit divi procenti amerikaņu tic personīgajam Dievam, kuram rūp ikviena indivīda drāmas un kuram var lūgt palīdzību. Pamats tātad jau bija. Drakers interesējās arī par cienījamu psihologu un antropologu darbiem, kuros pētīta reliģiskās pārliecības arhitektūra. Visam, ko viņš ieplānojis, vajadzēja iekļauties šo pētījumu rezultātu izvirzītajos parametros. Pirmkārt, krāpšanai jābūt minimāli kontrintuitivai. Pietiekami dīvainai, lai piesaistītu cilvēku uzmanību un dziļi iespiestos viņiem atmiņā, taču ne tik dīvainai, lai to noraidītu. Pētījumi apstiprināja, ka pārliecinoši ir tie reliģijas sludinātāji, kas ierindojami zināma līmeņa savādnieku kārtā. Šai manifestācijai jāizraisa emocionāla rezonanse, lai tai noticētu. Reliģijās tika izmantoti smalki rituāli, lai uzjundītu cilvēku jūtas, - augstas, tumšas katedrāles ar svecēm, himnas un dziesmas, vienlaicīga klanīšanās. Šādā kontekstā vides aizsardzības kustība ar šķietami reliģiskām iezīmēm bija ideāla platforma. Aci pret aci ar mūsu mirstīgumu stājāmies ne tikai mēs paši, bet arī visa planēta.