Taču šoreiz viņa uzmanību piesaistīja kaut kas pavisam cits. Ekrānā bija redzama sieviete biezās ziemas drēbēs - šķita, ka viņa atrodas vienā no poliem. Aiz viņas debesīs kaut kas spīdēja. Kaut kas savāds un pārdabisks - neko tādu Jūsufs savā mūžā nebija redzējis. Tas it kā peldēja debesīs un mirdzēja virs irstošas ledus klints. Dīvaini, taču nepārprotami - šim objektam bija skaidrs simbola apveids.
Zīme.
Arī pārējie pievērsās attēlam un devās tuvāk letei, satraukti mudinādami Mahmūdu ieslēgt televizoram skaņu. Aina bija sirreāla, neiedomājama, taču ne jau tas mulsināja Jūsufu. Patiesībā viņu satrauca atskārta, ka šādu zīmi viņš redzējis arī agrāk.
Jūsufs neticībā saviebās un cieši lūkojās ekrānā.
"Nevar būt!"
Viņš spēra soli uz priekšu, lai ciešāk nopētītu debesis. Mute pavērās, augumu pārņēma trīsas. Kamera pagriezās citā leņķi, un mirdzošais simbols aizņēma visu ekrānu.
Tā pati zīme.
Par to viņš nešaubījās.
Neapzināti viņš pacēla roku pie pieres un paslepšus pārmeta krustu.
Apkārtējie pamanīja drauga bālumu, taču viņš ignorēja jautājumus un izskrēja no kafejnīcas, neko nepaskaidrojis, pat neatvadījies. Viņš ietrausās uzticamajā, vecaja Toyota Previa un iedarbināja dzinēju. Izlīkumodams uz putekļainā, neapgaismotā ceļa un nozuzdams nakti, automobilis izgrūda sīkus gāzu mākonīšus. Jūsufs stingri spieda pedāli - viņš vēlējās nonākt klosterī pēc iespējas ātrāk - un visu laiku čukstēja vienu un to pašu:
- Nevar būt.
5
Kembridža, Masačūsetsas štats
Pūlis piesaistīja Vinsa Belindžera uzmanību, kad viņš viegliem soļiem gāja pa tirdzniecibas centru. Cilvēki drūzmējās pie Best Bili/ veikala skatloga, satraukti un skaļi kaut ko apspriezdami. Be- lindžeram šis skatlogs bija labi pazīstams - parasti tajā tika izlikti pēdējie plazmas un šķidro kristālu displeju televizoru modeļi, tostarp ari sešdesmit piecu collu monstrs, ko viņš noskatījis sev Ziemassvētkos. Iekārojis, pareizāk sakot. Taču ne jau televizors bija izraisījis tādu ažiotāžu un ekrāna izmērs arī ne. Pūļa uzmanību noturēja ekrānā redzamais attēls.
Fonā skanēja mūzika un bija skatāmas bezgaumīgas vizuļu dekorācijas. Daži cilvēki dzīvi runāja pa mobilajiem tālruņiem, citi māja saviem draugiem, aicinot pievienoties. Turēdams rokā smagu nešļavu - drēbes no ķīmiskās tīrītavas un vingrošanas piederumu somu -, Belindžers tomēr devās uz veikalu un prātoja par tādas kņadas iemeslu. Pēkšņi viņš sarāvās, jo prātā ienāca doma par vēl vienu šausmu dienu, par vēl vienu vienpadsmitā septembra katastrofu - tās postažas ainas joprojām bija spilgtā atmiņā. "Lai gan," viņš secināja, "šis pūlis par to neliecina. Cilvēki nav pārbijušies. Viņi šķiet apburti."
Piegājis pēc iespējas tuvāk un palūkojies pāri citu pleciem un galvām, viņš secināja, ka visi televizori skatlogā raida vienu un to pašu kanālu - kā parasti. Tikai šoreiz tās bija ziņas, kas nekavējoties piesaistīja arī viņa uzmanību. Nebija gan īsti skaidrs, kas attēlā redzams; uzraksts ekrāna apakšdaļā vēstīja par lodveida gaismu, kas spīd virs kāda polārā reģiona. Belindžers skatījās ar pieaugošu ziņkāri - gluži kā transā uztverdams apkārtējo cilvēku sarunu druskas. Tanī brīdi iezvanījās viņa mobilais tālrunis. Ievaidējies viņš sāka žonglēt ar somu un drēbju kalnu, lai izzvejotu aparātu no kabatas. Un vēlreiz ievaidējās, kad ieraudzīja zvanītāja vārdu ekrānā.
- Vecīt, kur tu esi? Tikko zvanīju tev uz parasto. - Čaba, kā vienmēr, izklausījās pārāk satraukts. Varenajam, aizrautīgajam puisim piemita milzīgs dzīvesspars un pamatīga apetīte arī uz visu citu.
- Esmu tirdzniecības centrā, - atbildēja Belindžers, joprojām meklēdams ērtāku pozu, lai varētu saskatīt kāda televizora ekrānu.
- Taisies uz mājām un ieslēdz ziņas! Nespēsi noticēt pats savām acīm!
Čaba, atkal satraucies par televīzijā redzēto. Turklāt par pēdējām ziņām. Lai gan šoreiz - "tikai šoreiz" Belindžers domās nosprieda, - aizrautība šķita pamatota.
Izcilais ungāru izcelsmes elektroinženieris Čaba Komloši strādāja kopā ar Belindžeru Roulenda Materiālu pētniecības laboratorijā un aizrāvās ar visu televizuālo. Parasti viņa lauciņš bija nevainojami nostrādāti, augstos toņos ieturēti šovi, kur nekaunīgs un dedzīgs valdības vīrs vēl un vēlreiz apliecināja savu gatavību glābt valsti no masveida iznīcināšanas vai nekaunīgs un dedzīgs arhitekts vēl un vēlreiz mēģināja pierādīt, ka ir iespējams izlauz- lies no visdrošākā cietuma. Tomēr pēdējā laikā Čaba bija pievērsies ne tik augstvērtīgai teritorijai, proti, aizrāvās ar televīziju bez scenārija - ar realitātes šoviem, kas gan tika tā dēvēti, taču patiesībā realitātes tajos bija visnotaļ maz un teju viss notika pēc scenārijā. Un, par nelaimi Belindžeram, Čabam patika dalīties savos iespaidos par grandiozākajiem notikumiem šovā.
Šoreiz Belindžers bija nolēmis atkratīties no kolēģa, taču nespēja apvaldīt ziņkāri.
- Kopš kura laika tu skaties ziņas?
- Vai beigsi mani mocīt un ieslēgsi televizoru? - Čaba protestēja.
- Es jau skatos! Tirdzniecības centrā, pie Best Buy veikala. - Belindžers apklusa, jo priekšā stāvošie sakustējās un viņa uzmanību atkal piesaistīja ekrāns. Apakšā bija lasāms uzraksts: "Neizskaidrojams fenomens Antarktīdā." Augšējā labajā stun bija arī norāde par tiešraidi. Viņš stāvēja kā pienaglots un kāri tvēra ekrānā redzamo. Žurnāliste bija pazīstama. Laika gaitā Belindžers bija redzējis vairākas viņas gatavotās reportāžas, arī no Taizemes pēc cunami pirms dažiem gadiem. Lai cik sekli tas ari skanētu, diktora relatīvā aizrautība bija tieši proporcionāla uzmanībai, ko apkārtējie veltīja ekrāniem, - īpaši tad, ja netika ziņots par bruņotu konfliktu, sporta rezultātiem vai kādas slavenības likstām. Greisa Ļogana - ar skarbi zaļajam acīm, šķelmes dzimumzīmīti virs lūpu kaktiņa, savādo piedvesumu un kvēli balsī, gaišajām cirtām, kas allaž šķita mazliet nesavāktas, un žurnāla Vargas Girls modeles augumu, kurš par saviem izliekumiem ir parādā burge- riem un piena kokteiļiem, nevis silikonam, - šo uzdevumu veica lieliski.
Taču šoreiz Belindžers neskatījās uz viņu.
Kamera atkal pievērsās fenomenam, un pūlis teju dzirdami nodrebēja.
- Vecīt, neticami! - Čaba iesaucās. - Es nespēju atrauties no televizora!
Belindžers neko nesaprata.
- Vai tas ir kāds joks?
-Ja var ticēt viņiem, tad ne.
- Kur tas ir?
- Rietumantarktīdā. Viņi atrodas uz kāda pētniecības kuģa Ant- arktidas piekrastē. Es sākumā iedomājos, ka tas ir kāds specefekts jaunai filmai, ko uzņem Kemerons, Emmerihs vai Šamalans, taču viņi patlaban nav ķērušies pie tamlīdzīgiem projektiem.