Arī laiks bija precīzi izvēlēts. Pasaule piedzīvoja visdažādākās briesmas. Vide. Ekonomiskā lejupslīde. Terorisms un nekontrolēti kodolieroči. Putnu gripa. Nanotehnoloģijas. Hadronu ko- laideri. Tā vien šķita, ka cilvēki zaudējuši varu pār visu un jebkas var novest pie iznīcības. Ka ik dienu tiek apdraudēta mūsu eksistence. Un tā bija laba augsne visdažādākajiem pareģojumiem par glābēju vai mesiju, kas visu noliktu savās vietās un nestu tūkstošgadu valstību. Un tas nebija tikai kristiešu fenomens. Ikvienā lielākā reliģijā pastāv sava versija par to, kā dižais skolotājs parādīsies un glābs pasauli no katastrofas. Taču Drakeram nozīmīga bija tikai viena.
Beigu beigās viņš atklāja vienu klupšanas akmeni - sajūtu, ka varbūt pienāks bridis, kad kaut kas noiet greizi. Nepārtraukti muļķot visus neizdosies. Kāds var kaut ko izpļāpāties. Var noplūst informācija par neparasto tehnoloģiju. Kaut kas var mainīties. Tādēļ viņš nolēma pieņemt kļūdu teoriju un izmantot to par savas stratēģijas sākumpunktu.
Izrādījās, ka tas ir iedvesmojošs meistarstiķis.
Viss bija savās vietās. Viņš nolīga īstos partnerus, kas palīdzēja visu nokārtot. Vajadzēja vien nogaidīt īsto bridi - kaut ko lielu, ar pietiekamu emocionālo rezonansi. Viņš zināja, ka agri vai vēlu tāds gadīsies. Pasaule dzīvoja naidā, mutuļoja dusmās. Notika arvien vairāk un vairāk dabas katastrofu. Un viena no tām nāca gluži kā Dieva dāvana. Labākā no visa bija mediju loma, ko tie noteikti izspēlēs. Tie ļausies krāpšanai bez vilcināšanās. Tā bija primitīva, milzīga un - izšķirošajā sākumposmā - runāja par planētas glābšanu, kas allaž bijusi tik tuva mediju sirdīm.
"Slikti," Drakers domās atkārtoja, salicis izstieptas plaukstas priekšā sakniebtajām lūpām. Viņam labāk patiktu, ja Raidels pie- dalītos. Iesaistītos visā. Viņš bija mēģinājis pārliecināt Raidelu, ka vēstnesis - pravietis - jāiepazīstina ar lietas būtību. Viņi ilgi par to sprieda, bet Raidels neklausījās. Drakeram nepatika arī Re- bekas nolaupīšana. Viņš Raidela meitu pazina gadiem, redzēja viņu izaugam par pievilcīgu, bnvdomīgu sievieti. Taču tas bija jādara. Raidels izrādījās pārāk dedzīgs. Viņa uzticēšanās un kais- mīgums nāca komplektā ar nelokāmību, kas nebija pārvarama. Viņš nekad nepieņemtu kompromisu. Turklāt viņu vairs nedrīkstēja iesaistīt pilnībā. Viņš bija cīņas beigu posma sastāvdaļa. Ziedojums, lai pasākums beigtos sekmīgi.
Iezvanījās Drakera tālrunis. Viņš paskatījās ekrānā. Tajā mirgoja šāviņa vārds. Katalizators. Tieši viņš ar saviem kājniekiem bija panācis, ka viss sākas. Šis sakropļotais, apdegušais jūras kājnieks savulaik bija Džeksona komandieris un pusi savas sejas atstāja tajā pašā Irākas lopkautuvē, kur tika iznīcināts Drakera dēls.
Drakers pacēla klausuli.
Ziņas nebija labas.
58
Bruklina, Masačūsetsas štats
Čīkstēdama hidrauliska lāpsta šūpojās uz augšu. Gandrīz tajā pašā brīdī no atkritumu vedēja vēdera uzvēdīja skāņa smaka, lai gan nekādas kravas nebija. Mets ļāva lāpstai pacelties par divām trešdaļām un tad izslēdza dzinēju. Smagais vāks karājās virs automobiļa smirdošās atveres.
Mets pieliecās tuvāk.
- Lien ārā! - viņš pavēlēja.
Pēc īsa brīža Raidels izrāpās no vedēja un aizsedza acis, lai pasargātu tās no dienas gaismas.
Atkritumu vedējs atradās aiz slēgtas Blockbuster videonomas tukšā, šaurā ieliņā, kas stiepās paralēli rosīgai, zemām tirdzniecības ēkām apbūvētai ielai. Sešus kvartālus tālāk palika komunālo pakalpojumu centrs, kur Mets bija nozadzis auto. Zaļais Ponti- ac Bonneville bija novietots pavisam netālu. Viņi stāvēja šaurā ejā, prom no acīm, no garāmbraucošajām mašīnām paslēpušies aiz lielā automobiļa.
Raidels smirdēja. Drēbes bija saplēstas, pats stipri sadauzījies un guvis ievainojumus no kratīšanās tukšajā metāla kastē. Viņš sēca un smagi, saraustīti elpoja. Kreisajā vaigā asiņoja kāda griezta brūce. Grīļodamies viņš dk tikko turējās kājās, tādēļ atslīga pret automobili, aizvēra acis, pulējās saņemties un varbūt cīnījās ar nelabumu.
Dažas sekundes nogaidījis, lai Raidels atgūstas, Mets pacēla lielo spīdīgo pistoli, ko bija pametis šāvējs lidostā, un nomērķēja gūsteknim sejā.
- Ko tu nodarīji manam brālim?
Raidels pacēla acis. Tās joprojām šķita nedzīvas, slīga sāpju un apmulsuma purvā. Viņš palūkojās vispirms uz Metu, tad uz Čabu, kas nervozēja dažus soļus tālāk. Galva tomēr reiba, un Raidels nejutās pilnīgi atjēdzies. Viņš aizvēra acis, pielieca galvu un ar pirkstiem sāka berzēt deniņus.
- Ko tu nodarīji manam brālim? - Mets nikni atkārtoja.
Ar rokas mājienu lūgdams mirkli atelpai, Raidels drīz vien atkal pievērsās Metam. Šoreiz skatiens bija pietiekami skaidrs, lai apliecinātu, ka viņam nav ne jausmas, par ko Mets runā un kas viņi ar Čabu ir.
- Tavam brālim? - viņš nočukstēja.
- Denijs Šērvuds bija mans brālis. Kas ar viņu notika?
Izdzirdējis šo vārdu, Raidels it kā atmodās no miega. Acis parādījās dzīvība - gluži ka stadionā, kur iededz prožektorus. Viņš saviebās - acīmredzami pūlēdamies izdomāt atbildi.
- Cik man zināms, viņam nekas nekait, - Raidels noteica dobja balsī. - Bet pēdējoreiz es viņu redzēju pirms vairākām nedēļām.
Mets sarāvās.
- Tu gribi teikt, ka viņš ir dzīvs?
Raidels paskatījās uz Metu un palocīja galvu. -Jā.
Kad Mets paraudzījās uz Čabu, tas uzmundrinādams pamāja un atviegloti uzelpoja.
- Man ļoti žēl, - Raidels turpināja, - bet mums nebija citas izejas.
- Protams, ka bija, - Mets attrauca. - To sauc par brīvu gribu. - Tad viņš aizsāka nākamo tematu: - Ta zīme… un pārējais. Vai tas ir tavs darbs?
- Reiz bija, - Raidels atbildēja, palocījis galvu.
-Bija?
- Citi… mani partneri… tagad visu dara viņi. - Raidels nopūtās, droši vien apsvērdams nākamos vārdus. - Mani… atstūma. .
- Kas īsti notika Namībijā? Vai Denijs tiešām tur bija?
Raidels atkal lēni palocīja galvu.
-Jā. Tur mēs veicām pēdējo testu. Bet nekādas helikoptera avārijas nebija. Tas bija inscenējums.
- Tātad Riss, pārējie… ari viņi joprojām ir dzīvi?
- Nē, - Raidels vilcinādamies'atbildēja. - Saprotiet, es negribēju, lai notiek tā. Es nekad tā nerīkojos. Bet bija arī citi… viņi pār- centās.
- Kas? - Mets pajautāja.
- Drošības dienesta puiši.