Выбрать главу

Darvinam. Tik tālu gan! Koledžas grāds ir pārvērsts par stigmu, un vārds "elitārs" ir neķītrs. - Viņš piemiedza acis. - Divdesmit pirmā gadsimta Amerikā ticība pārtrumpo kompetenci. Ticība pār­trumpo saprātu. Ticība pārtrumpo zināšanas, analīzi, atklātas de­bates un rūpīgu izpēti. Ticība pārtrumpo visu. Mums šī situācija atkal jānoliek ar kājām uz zemes. Mums jāpanāk, ka cilvēki atkal sāk cienīt faktus. Zināšanas. Izglītību, intelektu, saprātu un zi­nātni. Bet ar šiem cilvēkiem par loģiku runāt nav vērts. To zinām mēs abi. Nav iespējams sākt debates par politiku ar cilvēku, kurš domā, ka tu esi Sātana sūtnis. Viņi neielaižas kompromisos, jo vi­ņiem tas nozīmētu slēgt līgumu ar velnu, bet neviens dievbijīgs kristietis to nevēlas. Nē, vienīgā iespēja pielikt tam visam punktu ir rosinājums cilvēkiem un politiķiem neņemt vērā ticību. Mūsu pienākums ir atņemt šo ieroci tiem, kas to izmanto, lai uzvarētu vēlēšanās un realizētu savus plānus. Mums jāpanāk, lai vairs nav labais tonis saukt sevi par kreacionistu, gluži tāpat kā nav glīti mūsu laikmetā lielīties ar atbalstu verdzībai. Mums jāieslauka re­liģija politiskā diskursa atkritumu spainī, tāpat kā mēs izrīkojā­mies ar verdzību. Un tas jādara nekavējoties. Valsts ir nonākusi burvju transā, Lerij. Tu taču esi redzējis ciparus. Sešdesmit pro­centi iedzīvotāju burts burtā tic stāstam par Noasa šķirstu. Seš­desmit procenti! Tie ir septiņdesmit miljoni piekritēju, ceturtā da­ļa iedzīvotāju, kas apmeklē vairākus simtus tūkstošu evaņģēlisko baznīcu, no kurām lielāko daļu vada mācītāji, kas pieder pie kon­servatīvajām politiskajām organizācijām. Un šie vīri māca citiem, par kuru kandidātu balsot. Cilvēki ieklausās viņos un nebalso par loģisku politiku. Viņi nebalso par kandidātu ar smadzenēm vai vīziju. Viņi balso par to, kurš sola labākas izredzes, kad būs jā­stāv pie pērļainajiem debesu vārtiem. Un kļūst arvien sliktāk. ŠI ilūzija izplatās vēja ātrumā. Ik dienu tiek atvērta kāda jauna baz­nīca. Burtiski ik dienu. - Drakers veltīja Raidelam vērīgu, dedzī­gu skatienu. - Tu domā, ka globālā sasilšana ir aiz stūra? Nē, tā ir jau klāt. Varbūt šajās vēlēšanās mēs no lodes izvairījāmies, ta­ču šāvēji nekur nav pazuduši, viņi atgriezīsies un rīkosies vēl ne- godīgāk. Viņi to uztver kā karu pret sekularizāciju. Kā krusta ka­ru, lai pieprasītu no neticīgajiem savu Dieva valstību un glābtu mūs visus no geju laulībām, abortiem un stumbra šūnu pētīju­miem. Ja turpināsies tāpat kā līdz šim, tad viņi uzvarēs. Pienāks brīdis, kad šie lūgšanu kareivji iecels televīzijas evaņģēlistu Ovā­lajā kabinetā. Un tad Kapitolija kalnā valdīs viena saujiņa ķerto, bet otra tāda pati stāsies tai pretī Tuvajos Austrumos, un abu pu­šu pārstāvji būs pārliecināti, ka Dievs grib, lai tiem otrajiem tiek parādītas viņu kļūdas. Un tad… Tad būs pavisam slikd. Abas pu­ses izšaus uz pretinieka teritoriju pa atombumbai, un viss. Es ne­grasos to pieļaut.

-    Un tu gribi to izdarīt, piedāvājot viņiem pravieti, kurš dkai uzkurinās abas puses? - Raidels jautāja, neuztverdams Drakera domu.

-Jā, - Drakers noteica un mīklaini raudzījās sarunu biedrā.

-   Nesaprotu, - Raidels atzinās. - Tu grasies dot viņiem kaut ko īstu, īstu brīnumdarītāju, ap kuru pulcēsies kaismīgu atbalstī­tāju bari. Šāda Otrā atnākšana tikai vēl ciešāk apvienos viņus.

-Jā, - Drakers atkārtoja.

Raidels pūlējās uzminēt šādu centienu jēgu.

-   Tu panāksi, ka visi baznīcu vadītāji pieņems šo pravied un piekabinās savus vagonus viņa vilcienam.

-Jā. - Šoreiz Drakera sejā varēja samanitapmierinājumu.

-    Un tad tu liksi viņam mainīt vēsts saturu? - Raidels jautāja, saraucis pieri.

Drakers papurināja galvu.

-     Nē, - viņš paziņoja. - Es izraušu paklāju viņam no kāju apakšas.

Brīdi jautājoši vēries sarunu biedrā, Raidels pēkšņi iepleta acis.

-   Tu pasludināsi viņu par viltvārdi?

-   Tieši tā. - Drakera skatiens šķita dedzinām Raidela dvēseli. - Kādu laiciņu mēs ļausim visam notikt. Dažas nedēļas, varbūt mēnešus. Lai celtne ir pamatīgāka. Lai ikviens šīs valsts mācītājs pieņem viņu un uzskata par Dieva vēstnesi. Lai draudžu gani no­dod viņa vārdu saviem ganāmpulkiem. - Šo vārdu Drakers iz­spļāva visnotaļ zobgalīgi. - Kad viss būs nostiprinājies ļaužu prā­tos, dziļi nogūlis sirdīs un tie būs kārtīgi piekodušies āķim, tad

mēs parādīsim, kas viņš ir patiesībā. Mēs parādīsim, kas tā patie­sībā ir par zīmi.

-   Un norādīsi cilvēkiem, cik viņi lētticīgi. - Raidels šķita ska­tāmies tālumā, mēģinot iztēloties šāda soļa iznākumu.

-Sludinātāji dabūs sejā tik daudzas olas, ka viņiem būs grūti saņemties atkal kāpt kancelē un stāties pretī savu draudžu locek­ļiem. Baznīcēni jutīsies piekrāpti un varbūt sāks apšaubīt arī vi­sas pārējās muļķības, kas dzirdētas tajos namos. Sāksies jaunas diskusijas, cilvēki atvērs prātu jauniem apvāršņiem. "Ja jau mūs pavisam viegli piemuļķoja šodien, kad pasaule zina tik daudz… cik gan viegli bija piemuļķot cilvēkus pirms diviem tvīkstošiem ga­du? Ko mēs patiesībā par to visu zinām?" Ikviens sāks apspriest reliģijas jautājumus. Un ikviens divreiz padomās, kam viņš vēlas tik akli sekot.

Raidelam reiba galva. Viņš pats bija gatavojies pievērst pasauli savam uzskatam, bet šis… Tas bija solis daudz tālāk. Viņš klusi nošņācās un papurināja galvu.

-   Tu daudzus no viņiem padarīsi vēl fanātiskākus nekā tagad, - viņš brīdināja.

-   Varbūt, - Drakers piekrita.

-    Un aizsāksi pilsoņu karu, - Raidels piebilda, - bet varbūt arī pasaules karu.

Drakers ļauni iesmējās.

-    Par to gan es šaubos.

-    Tu joko? - Raidels iekarsa. - Tu būsi satracinājis milzīgas ļaužu masas! Un viņi gribēs šo niknumu uz kādu izgāzt. Kurš • uzņemsies vainu? Tu nevari gluži vienkārši piecelties un pazi­ņot: "Ei, mēs to izdarījām jūsu pašu labā!" Valsts jau tā ir sašķel­ta. Tu šo polarizāciju vēl tikai pastiprināsi. Atsitiens pēc tāda šā­viena būs šausmīgs. Ielās pludos asiņu straumes. Un kas notiks pēc tam, kad savu reakciju paudis pārējā pasaule? Tu taču redzē­ji, kas notika Pakistānā, Ēģiptē, Izraēlā un Indonēzijā. Tu taču pie­krāpsi ne tikai kristiešus. Musulmaņi, jūdaisti, hinduisti… viņi cī­nās cits ar citu par to, vai viņš ir īsts. Un viņi nopietni sadusmosies, kad sapratīs, ka šajā lietā skaidri redzami Tēvoča Sema pirkstu nospiedumi. Cilvēkiem nepatīk, ja citi aizskar viņu ticību, Kinen. Tas viņus sanikno ne pa jokam. Un amerikāņi būs tie, kas par to samaksās ar savām asinīm. Galu galā tu būsi izrai­sījis karu, kuru pats tik ļoti centies novērst.

-    Ja viņi ir tik konservatīvi, ja nesaprot, kādas briesmas uz­glūn viņiem aiz stūra, un neatlaidīgi vēlas iet pa iznīcības ceļu, tad tādus nav iespējams glābt. - Drakers vai vārījās dusmās. - Mēs uzveicām verdzību, varbūt mums izdosies uzvarēt arī šajā karā. - Viņš augstprātīgi paraustīja plecus. - Ja tam agrāk vai vē­lāk jānotiek, tad lai ari nodek. Un tad mēs no pelniem uzbūvēsim kaut ko daudz saprātīgāku.

Raidelam šķita, ka pēkšņi kads ar knaiblēm izrāvis viņam plaušas.

-   Tu esi jucis, - viņš sacīja. - Pilnīgi zaudējis izpratni par lie­tu kārtību.

-Nebūt ne.

-   Tev nekas neizdosies, Kīnen, - Raidels neatlaidās.

-   Izdosies, ja vien būs kāds grēkāzis, - Drakers atklāja.

Kad bija galā šo vārdu sadursme ar paša domu mudžekļiem, Raidels beidzot saprata visu.

-    Un tas būšu es. Tad, lūk, kādēļ es tev biju vajadzīgs.