Pakāpies malā, Mets pagaidīja, kamēr svešais palocīs galvu. Tas savilka seju drūmā izteiksmē, apdomājās, tad negribīgi pamāja. Arī Mets darīja tāpat, saņēma Greisiju aiz rokas un vilka tālāk pūlī, taču Ogilviju vairs nekur redzēja. Mets izstiepa kaklu, pacēlās uz pirkstgaliem un uzmanīgi raudzījās apkārt.
No Ogilvija nebija ne miņas.
Sarkanā laukuma pašā malā Raidels un Doltons bijīgi vēroja, kā pūlis pievienojas dziesmai un tad atkal iekārtojas savās vietās. Dažiem līdzi bija divpadsmit voltu televizoriņi, ap kuriem spiedās cilvēku grupas, klausoties sprediķus un laiku pa laikam nomurminot "āmen".
Raidels nolūkojās uz automobiļiem pārpilno līdzenumu un tad pacēla acis pret debesīm. Pēdējie saules stari pazuda aiz apvāršņa.
- Laižam gaisā, - viņš sacīja. - Ilgāk gaidīt vairs nav iespējams.
Doltons izņēma Draganfli/er no automobiļa aizmugures un nolika zemē. Pārbaudīja gaismu un ieslēdza augstās izšķirtspējas videokameru nakts redzamības režīmā. Tad iedarbināja Dra- ganfli/er dzinējus, paraudzījās apkārt un palaida aparātu gaisā.
Tas pacēlās ātri, rūkdams klusi kā jaudigs, mājas lietošanai paredzēts ventilators, un nozuda naksnīgajās debesis.
Mēģinādams iztēloties, kur Drakera viri izvietojuši starta iekārtas, Raidels vēlreiz nopētīja apkārtni. Pa labi, otrā pusē Kērbi ceļam, atradās vairākas zemas celtnes.
- Aizsūti to virs tām ēkām, - Raidels mudināja, rādot izvēlētajā virzienā. Tad šķita, ka viņš pārdomājis, jo pievērsa skatienu stadionam. Uzmanību piesaistīja kaut kas uz ziemeļu un dienvidu ass. Viņš piemiedza acis un sacīja: - Nē, labāk sūti uz turieni. - Un norādīja uz stadiona ziemeļu pusi. Tad Raidels izpētīja attēlu, ko skycain kamera pārraidīja uz Doltona klēpjdatoru. Tas bija spokaini pelēkzaļš, kā jau nakti, taču augstas izšķirtspējas procesors strādāja nevainojami un detaļas bija skaidri saskatāmas.
- Un no ekrāna neatraujies!
- Nolādēts! - Mets nošņāca. - Mēs viņu pazaudējām.
Viņš izmisīgi lūkojās apkārt, bet Ogilvijs bija izgaisis pūlī.
- Varbūt kanāls rezervejis luksusa vietas, - Greisija minēja.
- Varbūt tā viņi ienesa stadionā to raidītāju.
- Loģiski. Bet… kā mēs atradīsim īsto vietu? Viesu sarakstu te nav. Apkārt valda viens vienīgs juceklis.
Un tā nebija vienīgā problēma. Otrajā līmenī bija divi luksusa vietu nodalījumi, taču pretējās stadiona malās. Viens bija austrumos, ar skatu uz Astrodomu, bet otrs - rietumos. Ceļu no viena līdz otram aizšķērsoja ļaužu purvājs.
- Pārbaudīt abas puses mums nebūs laika, - Greisija secināja. •
Tanī brīdī skaļruņos atskanēja piesātināta, gavilējoša melodija pūšamo instrumentu izpildījumā, un gaismas apdzisa. Iestājās stindzinošs klusums. Gaisā virmoja nervozas gaidas. Uz skatuves parādījās Dārbijs - viņu pūlis sagaidīja ar dārdošiem aplausiem. Kādu minūti izbaudījis tos, Dārbijs pacēla roku un jautāja:
- Vai esat gatavi?
- Jā! - skanēja pērkondimdoša atbilde.
- Mani bērni Jēzū Kristū, lūdzu jūs ar siltu Hjūstonas sveicienu un atvērtām sirdīm sagaidīt mūsu īpašo viesi tēvu Hieronimu! - Visi klātesošie piecēlās kājās, aplaudēja un sajūsminātiem saucieniem uzņēma tēva Hieronima parādīšanos. Viņš uz milzīgās skatuves izskatījās neticami sīks. Lēni šļūkdams, viņš aizkustināts vērās visapkārt un šķita vēl sīkāks, salīdzinot ar videoek- rānos redzamo stāvu. Līdz skatuves centram viņu pavadīja žilbinoši zibspuldžu uzplaiksnījumi. Tad viņš pieklājīgi palocījās Dārbijam, kurš aizveda veco priesteri pie mikrofona statīva un pēc tam dažus soļus atkāpās ēnās.
Mets un Greisija stāvēja, gluži kā zemē ieauguši, un pārsteigti vēroja pūļa reakciju. Stadionā valdīja majestātiskuma gaisotne. Greisija vēroja tēva Hieronima attēlu ekrānos. Viņš pacēla galvu un acīmredzami saviļņots nopētīja visus. Pāri pierei ritēja sviedru lāsītes. Šķita, ka viņš nezina, ko teikt. Skatītāji stāvēja kājās un klusēdami gaidīja, ko paziņos Dieva vēstnesis. Tad viņš nokrem- šļojās, bažīgi palūkojās apkārt. Un pēkšņi priestera sejas izteiksme mainījās, it kā viņu kaut kas būtu pārsteidzis. Viņš pielieca galvu, samirkšķināja acis, norija siekalas un sacīja:
- Paldies, ka esat atnākuši un tik sirsnīgi sagaidījāt mani!
Pūlis atbildēja ar daudzbalsīgu "āmen" un aplausiem.
Kad tēvs Hieronims sāka savu sprediķi, Metam prātā iešāvās kāda doma.
- Jāpiezvana Raidelam! - viņš teica Greisijai. - Tūdaļ!
Greisijai līdzi bija Doltona mobilais tālrunis. Raidelam joprojām bija savējais. Viņa nospieda ātrā zvana taustiņu un pasniedza aparātu Metam.
Raidels atsaucās nekavējoties.
- Vai ski/cam jau ir gaisā? - Mets bažīgā tonī jautāja.
- Tā atrodas virs medicīnas centra, - Raidels paskaidroja, neatlaidīgi vērdamies Doltona klēpjdatora ekrānā, - uz ziemeļiem no šejienes. Pagaidām nekā interesanta.
- Kas notiks ar video lejupsaiti, ja tā nonāks raidītāja signāla zonā? - Mets aizelsies jautāja.
- Noteikti pārtrūks, - Raidels sprieda.
- Bet aparāts turpinās lidojumu, vai ne?
Apdomājies Raidels atbildēja:
- Droši vien. Lāzera signāls var nomākt signālu no skycam tālvadības pults. Mēs varam zaudēt kontroli pār to, kamēr kamera šķērso stara ceļu. Turklāt aparāts var uzcepties.
Doltons veltīja viņam bažīgu skatienu.
- Mums jāriskē, - noteica Mets. - Suti kameru šurp, uz stadionu. Tikai tā mēs varam noskaidrot, no kurienes nāk viņu signāls.
- Labi, - Raidels sacīja, pavēcinadams ar pirkstu gaisā un rādīdams Doltonam uz stadiona pusi. - Cerēsim, ka aparāts tur nonāks vesels. - Tad viņš pagriezās pret Doltonu un paziņoja: - Lidojam iekšā!
Vērdamies ekrānā, Doltons ar kursorsviru palīdzību pagrieza melno skycam kameru apkārt. Raidels stāvēja viņam aiz muguras un neatraudamies lūkojās datora ekrānā. Kad Draganfh/er jau bija pagriezies, Raidels sarāvās.
- Vai redzēji? - viņš iesaucās un ar pirkstu bakstīja ekrānā. Bet Draganflyer jau attālinājās, un tas, ko viņš pirmīt pamanīja, vairs nebija redzams.
- Ko? - Doltons pajautāja.
- Tur kaut kas bija. - Raidels rādīja ekrāna augšējā kreisajā stūrī. - Uz jumta. Vai vari pagriezt kameru atpakaļ?
Doltona seja pauda koncentrēšanos, kad viņš pārbīdīja kursorsviru.
- Pilni simt astoņdesmit nesanāks, jo aparāts virzās tikai uz priekšu. Es varu to pagriezt apkārt un vadīt atpakaļ, taču tas kuru katru mirkli sasniegs stadionu, un es negribu riskēt.
Saraucis pieri, Raidels palocīja galvu.
- Labi, lai lido. Pie tā mēs vēl atgriezīsimies.
-Ja tas vēl būs spējīgs lidot, - Doltons norūpējies piebilda.
Mets un Greisija pētija taisnstūraino melnās debess laukumu un gaidīja, kad tēvs Hieronims pabeigs sprediķi.
- Tas notiks, Met! - Greisija nočukstēja, rādīdama uz skatuvi.
Joprojām turēdams tālruni pie auss, Mets palūkojās lejup.
- Nu, puiši! - viņš iesaucās.
- Gandrīz jau ir galā, - Raidels paziņoja saspringtā balsī.
Tēvs Hieronims uz skatuves atgāza galvu un lēni pacēla izplestās rokas tāda pozīcijā, it kā gatavotos ķert milzīgu pludmales bumbu. Pūlis nodrebēja, un visi pievērsās tukšajām debesīm virs stadiona.
- Lūdziet kopā ar mani! - tēvs Hieronims aicināja savus sekotājus. - Lūdziet kopā ar mani, lai Dievs mums sūta zīmi un vada mūsu domas, un palīdz mums pildīt Viņa gribu.