Atskanēja murdoņa - kustinādami lūpas, klātesošie sāka skaitīt lūgšanu. Tad milzīgo telpu pāršalca elsas, jo virs tēva Hieronima galvas parādījās gaismas lode. Mākonim līdzīga virpuļojoša lode, neliela, varbūt astoņas vai desmit pēdas diametrā. No skatītāju rindām izšāvās zibspuldžu plaiksnas. Vairakas sekundes peldējusi, parādība sāka celties augšup, sasniedza pusi ceļa no tēva Hieronima galvas līdz stadiona augstākajam punktam un bridi pakarājās tur, mirdzēdama uz tvīkstošiem zibspuldžu blāzmu fona. Tad tā uzliesmoja un izvērtās par visiem jau zināmo masīvo, spožo lodi.
Visi bija sastinguši nervozā klusumā un skatījās, kā zīme lēni rotē. Tad arēnu pārņēma eiforijas vilnis, un pūlis izplūda tik varenos auros, kādus šis stadions vēl nebija piedzīvojis. Saukdami "āmen" un "aleluja", ticīgie saviļņoti vēcināja rokas un bijīgi tvēra vaigus plaukstās. Daudzi meta krustus. Daži ģība, citi histēriski spiedza. Lielākā daļa neticīgi vērās debesīs, un pār vaigiem viņiem bira prieka asaras.
Mets juta vieglu tirpoņu. Savām acīm viņš zīmi redzēja pirmoreiz, un iespaids bija varens. Nācās visu laiku sev atgādināt, ka tas nav nekas pārdabisks. Ka tas ir Denija darba rezultāts. Ka brālis spēlējis būtisku lomu šis izrādes tapšanā.
Viņš juta brāļa klātbūtni. Un bija apņēmības pilns viņu atrast.
Pacēlis galvu, viņš nošņāca tālrunī:
- Kur tas ir?
- Iekšā, - Raidels paziņoja. - Tikko no ziemeļu puses ielidoja stadionā.
76
Hjūstona, Teksasas štats
Mets uzmanīgi vērās augšup un beidzot ieraudzīja melno aparātiņu. Tas bija tik tikko saskatāms, tikpat kā saplūda ar naksnīgo debesu fonu. Viņš gluži kā pielīmēts vērās uz iekārtu un novērtēja tās pozīciju attiecībā pret luksusa vietu nodalījumiem. Un tad izlēma par labu tam, kurš atradās austrumu pusē.
- Sūti to lejā tiktāl, lai tas atrodas pie zīmes apakšējās malas un tad pietēji pulksteņa rādītāja virzienam laižas apkārt stadionam, - Mets izrīkoja Raidelu. - Tiklīdz sākas traucējumi, ziņo man!
- Sapratu, - atsaucās Raidels.
Elpu aizturējuši, Raidels un Doltons sarkanajā stāvlaukumā vērās klēpjdatora ekrānā. Draganfli/er ienira stadionā un aplidoja apkārt zīmei. Tuvumā varēja redzēt neskaitāmas cilvēku grupas, kas spiedās tuvāk pārnēsājamiem televizoriem un saviļņoti raudzījās uz neparasto zīmi.
- Uz priekšu, - Doltons norūca un nervozi pieskārās savam kaklam.
Mets centās neatraudamies sekot nelielajam lidaparātam, kas uzsāka plašu loku apkārt stadionam. Mobilais tālrunis bija tik cieši piespiests ausij, ka viņš juta savu pulsu. Arī Greisija nezaudēja modrību un uzmanīja ieeju viņiem aiz muguras, joprojām baidīdamās no Ogilvijā.
Pūlis kā apburts skatījās debesīs, kur karājās milzīgā, mirdzošā lode. Mets laiku pa laikam pieķēra sevi raugāmies uz to. Bija ārkārtīgi grūti atrauties, bet viņš nekavējoties novērsās, atkal uzmeklēja bezpilota helikopteru un centās neizlaist to no acīm.
Lidaparāts gandrīz bija sasniedzis austrumu nodalījuma luksusa vietu dienvidu puses galu, kad klausulē atskanēja Raidela balss.
- Kaut kas notiek! Nolādēts, mēs to zaudējam, - viņš kliedza.
Mets izstiepa kaklu, it kā vēl pāris collas varētu līdzēt. Bezpilota helikopters sāka svārstīties, ta'd mežonīgi sasvērās, it ka pēkšņi būtu zaudējis vadību vai saņēmis triecienu no neredzamas mušu pletnes, un kā raķete šāvās lejup.
Vērodams straujo kritienu, Mets juta, kā pamirst sirds, taču acim skrēja pāri luksusa vietām, virs kurām aparāts pēdējo reizi bija lidojis normāli. Tās bija malējās sēdvietas, stadiona dienvidaustrumu stūri.
- Ejam! - Mets uzsauca Greisijai, paķēra viņu aiz rokas un skrēja atpakaļ uz centrālo eju, uz eskalatoru pusi.
- Nolādēts! - Doltons iesaucās, kad bija zaudējis kontroli pār savu Draganflyer. Sirds pukstēja kā neprātīga, seja pauda paniku, pirksti izmisīgi stumdīja kursorsviru.
Attēls klēpjdatora ekrānā izplēnēja, un vietā parādījās pelēks fons. Griezīga šņākoņa liecināja, ka notiek kaut kas nelāgs.
- Tas kādu nogalinās, - viņš sodījās.
Pēkšņi attēls ekrānā atkal atdzīvojās. Tas bija satraucošs, biedējošs uzņēmums, ko fiksēja kamera, strauji tuvodamās pūlim.
- Pacel augšā! - Raidels uzsauca.
- Mēģinu, - Doltons attrauca. Cilvēki ekrānā bija arvien labāk saskatāmi un ieplestām acīm vēroja savādo lidaparātu, kas tuvojās pārsteidzošā ātrumā. Viņu sejās parādījās trauksme. Tad Dra- ganflyer it kā atguvās un atkal cēlās augšup, slaidā lokā nošalkdams skatītājiem virs galvām. Jau pēc brīža tas atradās pie paša jumta.
Doltons atvieglots dziļi nopūtās un veltīja Raidelam prieka pilnu skatienu.
- Kurš izteica šo spožo ideju? - viņš drebošā balsī pajautāja.
Raidels uzsita operatoram pa plecu.
- Lieliski pastrādāts, puis! Lieliski. Tagad dabū to ārā, lai varam pārbaudīt to ēku.
Apkārt pašķīda satrauktu saucienu viļņi. Raidels un Doltons pameta savas pozīcijas Navigator SUV aizmugurē un pievērsās stadiona jumtam.
Zīme lēnām cēlās naksnīgajās debesīs, un drīz vien virs jumta paradljās mirdzoša gaismas strēmelīte.
Mets nolēca no eskalatora otrajā līmeni un aizskrēja pāri foajē līdz izejai uz luksusa vietām. Greisija turējās viņam pa pēdām. Cilvēki bija nozuduši, tuvumā nevienu nemanīja. Visi vēroja brīnumu virs arēnas. Ari kārtības sargi droši vien kādā no īpašajiem nodalijumiem aizgrābti raudzījās debesīs.
Viņi nāca no ziemeļu puses un devās uz luksusa vietām pašā nodalījuma dienvidu galā. Kamēr Mets steidzās lejup pa izliekto galveno zonu, notika divas lietas. Pirmkārt, viņš nosprieda, ka arēnā kaut kas ir mainījies, jo cauri luksusa nodalījumu durvīm at- plūda saviļņoti "o-o-o!" un "ā-ā-ā". Un, otrkārt, viņš ieraudzīja kādu vīru, kurš nāca pretī, prom no luksusa vietu nodalījuma. Tanī brīdī Greisija iesaucās:
-Met!
Šim vīram bija iesirmi mati, brilles bez ietvara un gaišs uzvalks - īsts švīts. Arī Ogilvijs pārsteigts pazina pretimnācēju un sarāvās, taču nekam vairāk laika neatlika, jo Mets nekavējās uztriekties viņam virsū, saķēra viņu aiz rokām, sagrieza un spēcīgi iegrūda sienā. Ogilvijs sāpēs ievaidējās, bet Mets jau nākamajā brīdī deva sitienu pa muguru. Mets sajuta griezīgas sāpes ievainotajā sānā, taču nelikās par tām ne zinis un iebelza Ogilvijam nieru apvidū. Upuris saliecās, taču Mets netērēja tik dārgās sekundes un sagrāba Ogilviju aiz labās rokas, pacēla to augšup un gandrīz salauza, bet tad pagrūda viņu uz priekšu un palaida pusskrējienā. Zaudējis līdzsvaru, Ogilvijs sagrīļojās.
- Kur viņi ir? - Mets izgrūda.
Neganti šūpodams galvu, Ogilvijs raudzījās caur pieri gluži kā bokseris un pūlējās sakopot spēkus.
- Kur? - Mets atkārtoja, jau skriedams uz priekšu. Viņš zināja, ka vajadzīgais ir viens no pēdējiem nodalījumiem, tādēļ Ogilvija atbilde viņam nemaz nebija tik svarīga. Mets sprieda, ka īstais nodalījums nelīdzināsies pārējiem. Visiem durvis bija atvērtas, un varēja redzēt, kā cilvēki spiežas tuvāk barjerai gluži kā pie bāra letes. Medoksa viri noteikti nebūs tik laipni un turēs durvis ciet. Varbūt kāds stāvēs sardzē. Pēc dažām sekundēm viņi jau bija apskrējuši apkārt galvenajai zonai. Protams, pēdējam nodalījumam durvis bija ciet. Mets pievilka Ogilviju pie durvīm un stingri pieklauvēja, vienlaikus saliekdams gūstekņa roku tik nedabiskā leņķī, ka gandrīz izlauza lāpstiņu.