- Rāmi un pieklājīgi palūdz, lai viņi atver, - Mets iešņāca Ogil- vijam ausī.
- Jā? - no iekšpuses atskanēja kluss jautajums.
Ar grūtībām norijis siekalas, Ogilvijs izgrūda, cenzdamies izklausīties mierīgs:
- Tas esmu es, Ogilvijs.
Puisis aiz durvīm vilcinājās un atvēra tās tikai pēc brīža. Tiklīdz noklikšķēja atslēga, Mets pacēla Ogilviju, vienlaikus saraudams viņam plecu cīpslas, un iegrūda vērtnē gluži kā vertikālu hidraulisko trieci. Durvis nodrebēja, sāpīgi iebelzdamas puisim pa seju. Visas luksusa vietu nodalījuma durvis bija masīvas un skaņas necaurlaidīgas. Būkšķis drīzāk atgādināja sitienu ar beisbola nūju. Gāzdamies puisis izlaida ieroci no rokas, un tas smagi nokrita uz grīdas. Mets iebrāzās nodalījumā, turēdams Ogilviju sev priekšā kā vairogu. Viņš pamanīja vēl divus puišus, kas jau gaidīja iebrucēju un turēja gatavībā pistoles ar skaņas slāpētājiem. Mets pat ne- piebremzēja un skrēja uz priekšu, pieveikdams telpu piecos platos soļos. Ogilvijs noraustījās un saļima, kad viņam krūtīs ietriecās vairākas lodes. Nākamās kārtas puiši izšaut nepaguva, jo Mets pasteidzās pirmais. Uzgrūdis Ogilviju virsū pirmajam, viņš pielēca klāt otrajam šāvējam, satvēra viņu aiz rokas un stūma ieroci prom, kamēr varēja ar elkoni iesist viņam pa žokli. Tas nokrakšķēja. Mets pagriezās, joprojām turēdams ievainotā puiša roku abās plaukstās un nomērķēdams uz pirmo šāvēju, kurš vēl nebija atbrīvojies no asiņainā Ogilvijā līķa. Abi ar slāpētājiem aprīkotie ieroči unisonā pagriezās viens pret otru, dkai tas, kuru kontrolēja Mets, izšāva par sekundi ātrāk, jo viņš paguva pirmais nospiest mēlīti. Lode ķēra pretiniekam kaklā. Puisis noraustījās, un viņam starp lāpstiņām parādījās asiņu geizers, taču viņš paguva izšaut. Aizšalkusi garām Metam, lode ietriecās sienā viņam aiz muguras.
Mets juta, ka otrs pretinieks sācis locīties. Viņš atkal sita ar elkoni, šoreiz trāpot pa rīkli. Noraustījies konvulsijās un izgrūdis kādu burbuļojošu skaņu, puisis palika rāms. Tanī brīdī Greisija atkal brīdinoši iesaucās. Mets pagriezās pret ieeju nodalījumā un ieraudzīja puisi, kas bija sargājis durvis. Puse sejas viņam bija violeti sarkana. Droši vien sitiens bija sāpīgs. Puisis bija nokritis ceļos, taču jau slējās kājās, skatījās uz Metu un taustījās pēc ieroča. Tad Greisija iekliegdamās lēca viņam virsū, mēģinādama nogāzt zemē. Puisis reaģēja nekavējoties - pacēla roku un pagrūda Greisiju sānis. Viņa atsitās pret sienu puisim aiz muguras. Taču Mets tādējādi bija ieguvis tik dārgās sekundes, lai atkal paceltu sagūstītā šāvēja roku un raidītu vairākas lodes zilumainajā sejā.
Acumirkli atguvis elpu un ļāvis sirdij kaut nedaudz nomierināties, Mets izrāva pistoli šāvējam no pirkstiem, paspēra viņu malā un pietrausās kājās. Ari Greisija, mazliet nobijusies, jau bija augšā un steidzās klāt Metam.
Nopētījis apkārtni, Mets atskārta kādu drūmu patiesību. Raidītāja telpā nebija. Tāpat kā vadības pults. Un Denija. Viņš vēlreiz pārdomāja Ogilvija slaistīšanos apkārt pa stadionu un šāvēja pozīcijas, kad viņš lauzās iekšā. Tās bija lamatas. Nelieši viņu jau gaidīja, un Ogilvijs bija izmantots kā ēsma. Raidītājs droši vien atradās kaut kur blakus, jo signāls bija nācis no šis puses, taču tam vairs nebija nozīmes. Mets bija pārliecināts, ka viņi nebūs riskējuši un tādēļ Denija stadionā nav. Tātad viņam jābūt ārā. Ja vien raidītājs netiek kontrolēts no kāda cita štata vai varbūt pat citas valsts.
Mets saguma un sarauca pieri. Greisija spēra soli tuvāk un paraudzījās ārā pa nodalījuma stikloto sienu. Arī Mets pievienojās viņai. Zīme jau bija pacēlusies virs stadiona jumta. Tēvs Hieronims joprojām stāvēja uz skatuves un, izstiepis rokas, skaitīja lūgšanu. Arī skatītāji visi kā viens stāvēja kājās.
Uzmanību piesaistīja tikko atskanējuši treļļi - tas bija Doltona mobilais tālrunis. Zvanīja Raidels.
Kad Mets atbildēja, Raidels aizelsies izgrūda:
- Domāju, ka esam viņus atraduši. Taisies prom no turienes! Viņi ir šeit.
77
Hjūstona, Teksasas štats
- Kur? Kas notiek? - Mets satraukts jautāja.
- Pretī ieejai sarkanajā stāvlaukumā ziemeļu pusē atrodas kāda augsta ēka, - Raidels skaidroja. - Varbūt viesnīca, īsti nezinu.
Vienā puse ir baseins, bet apkārt stāvlaukums. Uz jumta ir četri puiši un starta iekārtas.
Šie vardi Meta maņu orgāniem šķita kā izplūdes gāzu izde- dzinātāji. Viņš paskatījās ārā pa stikla sienu. Zime jau atradās virs stadiona. Attapies viņš dzirdēja Raidelu stāstām, ka zīme būs redzama vēl vismaz piecpadsmit minūtes un tad tā izdzisīs. Viņš zināja, ka ilgi tā vairs nemirguļos un tanī brīdī starta iekārtu komanda bus prom. Paņemot līdzi arī Deniju - ja viņš vispār bija tur.
- Kur jūs esat? - Mets jautāja.
- Stāvlaukuma austrumu galā, pie izstāžu centra.
Mets atsauca atmiņā kompleksa izvietojumu, ko viņi bija pētījuši internetā.
- Tātad, ja es nākšu ārā pa ziemeļu vārtiem…
- Tad ej taisni uz priekšu pāri stāvlaukumam un drīz būsi uz vietas. Tie ir apmēram piecsimt jardi, - Raidels pamācīja.
- Jau esmu ceļā. Esi pie telefona un ziņo par jaunumiem. - Mets pagriezās pret Greisiju, un viņa sejā staroja cerība. - Viņi pamanījuši starta iekārtas. Es dodos turp. - Viņš pārkāpa pāri nogalinātajiem šāvējiem, paņēma abas pistoles un aizbāza tās aiz siksnas. Tad viņš izvilka kreklu no biksēm, lai noslēptu ieročus. - Nāc! Tu iesi atpakaļ uz mašīnu un gaidīsi kopā ar pārējiem.
- Tu nedrīksti iet viens, - Greisija iebilda.
- Citas iespējas nav, - Mets attrauca. - Ejam.
Sarkanajā stāvlaukumā Raidels un Doltons kā sastinguši stāvēja pie klēpjdatora ekrāna. Draganflyer karājās apmēram divsimt piecdesmit pēdas virs mērķa, objektīvs bija izbīdīts līdz maksimumam. Iespējams, viņi bija vienīgie cilvēki daudzu jūdžu rādiusā, kuri neraudzījās uz mirdzošo zīmi naksnīgajās debesīs. Tas bija hipnotizējošs skats un iedvesa bijību pat vairaku jūdžu attālumā. Tūkstošiem skatītāju stāvlaukumos un uz sastrēgumu paralizētajiem ceļiem stāvēja gluži kā zemē ieauguši un neatraudamies pētīja pārdabisko parādību.
Raidels palūkojās rokas pulkstenī. Viņš zināja, kas gaidāms. Un tā arī notika - gluži kā pēc burvju mājiena. Zīme viegli iepul- sējās kā pukstoša sirds un tad izdzisa kā nopūsta svcce. Pūlis izdvesa skaļu kolektīvu noputu, un visapkārt atskanēja saraustītas frāzes "lai slavēts Dievs" un "āmen".
Viņš ieskatījās ekrānā. Puiši uz jumta bija sākuši steidzīgi vākt aprīkojumu. Raidels zināja, cik ātri tas notiks. Tik dešām - jau pēc minūtes viņi bija sakravājuši palaišanas iekārtas stobrus un pārējo ekipējumu un nozuda ēkā.
- Nu, - Raidels pie sevis nočukstēja un izstiepa kaklu, lai labāk saredzētu stadiona ziemeļu vārtus, kuros vajadzēja parādīties Metam, taču tie atradās pārāk tālu un ceļā bija pārāk daudz augstu transporta līdzekļu. Tad viņš pameta skatienu uz stāvlaukuma ziemeļu pusi un lielo ēku aiz koku rindas. Viņš noskumis papurināja galvu un steigšus pieņēma lēmumu.
- Ieroči ir cimdu nodalījumā, vai ne? - Raidels jautāja Dolto- nam.
Iekams Doltons paguva atbildēt, viņš aiztraucās pēc Para-Ord- nance.
- Ko tu dari? - Doltons pārbijies iesaucās, ieraudzījis Raidelu ar ieroci rokā.
Paraudzījies pāri stadionam un tad pievērsies ēkai, Raidels atkal paskatījās uz Doltonu un atdeva viņam savu tālruni.