- Paklau, es uzsvērti aizrautīgi uzrunāju Todu, meģinadama paraustīt Gūmeru aiz pavadiņas, lai izdošanas gadījuma pagutu vēl kādu bridi novirzīt suni no iecerētā, tev, jadoma, bija kads noļuks? Tu kaut kur grasījies doties?
- Ne, paņemu brīvdienu, viņš paskaidroja. Man nekur nav jasteidzas.
Aizdomu drebuļi parskreja par manu sprandu, kad ieskatījos Toda seja. Vai tu ieradies šeit tikai, lai saliktu mani? Stulbs jautajums, pretējā gadījuma, kadas gan vel dīvainas sagadīšanas deļ man bija jaieskrien viņam tieši krūtis? Es labi zinu matemātiku. 'llciet man. Dīvainas sagadīšanas nepastav.
Labi vismaz, ka viņam pietika godaprata nelikt man justies ka muļķītei, kas pati uzprasījusies. Piezvanīju uz. tavu dzīvokli, un Dženifera teica, ka tu varētu but atnakusi uz šejieni. Tā ka gribēju ar tevi aprunaties… Viņš apklusa, un seja atplauka tas ļoti pazīstamais, teju nemanamais smaidiņš, kas mani allaž ir novedis nepatikšanas.
Sagrabu abas saujas suņu pavadiņas un domas iespiedu papēžus cieši zeme. Ne, ne, ne. Vairs nekādu randiņu ar Todu Deividsonu. Bet vel vairak par šo apņemšanos es zināju, ka gribu noklausīties, ko viņš veļas man piedāvāt. Ļoti labi apzinājos ja viņš mani vēlreiz uzaicinās kaut kur doties, es beigas piekritīšu. Stulbi, bet tada nu bija mana daba. Lieciet man apspriest Eiklida pierādījumus vai augstas modes kurpju stilus, es dedzīgi metīšos diskusija. Taču nolieciet mani viena istaba ar vīrieti, un mani cietokšņi sabrūk. Skumji, bet ta nu ir patiesība.
Viņš pavandijās iepirkumu turza, ko nesa rokas, un izvilka no tas spilgti iesaiņotu kurpju kasti, kuru rotaja liela, sarta lente.
- Ieraudzīju tas un iedomājos par tevi. Viņš pasniedza man kasti, ko paņemu viena roka, otra sauja turpinot žņaudzīt pavadiņas. Mana sirds vai sitās no satraukuma. Turpini, viņš mudina ja, atver kārbu!
Es nevareju. Atvērt šo davanu, nozīmētu izaicina! likteni, parakstīt velnišķīgu hgumu ar asinīm. Tas nozīmētu klusējot piekrist, ka viss ar mums atkal bus kartībā un ka ir vel kada iespeja mums abiem velreiz viss varētu izdoties.
- Nu beidz, Mel, nevilcinies! Ta taču ir davana, nevis spridzeklis! *
Nekad nebiju spējusi atteikt Todam, kad viņš atminējas mani uzrunāt par Melu. Un tieši ta paša iemesla pec man ir ari vel kada vājība nekad nespeju atteikties no vel viena kurpju para…
Izmantojot tikai rādītājpirkstu, nedaudz pavēru karbas vaku, un man izdevās ieskatīties, ko slēpj karbas saturs; sakuma pamanīju tikai sarkanu atblazmu un tad… AKMANSDIEVS!
- Živenši? Mans skatiens bija ka piekalts kurpju kastei, kad es metos Todam ap kaklu. Tu nopirki man Živenši platformenes? Es kaislīgi ilgojos pec visu dizaineru kurpēm (un somiņam, ari tieši ta paša iemesla dēj), tomēr pec manas vērtību skalas Živenši darinājumi ir augstās modes spožāka virsotne. Živenši ir pati augsta mode. Galu gala nemaz ne tik sen tieši Ibers de Živenši bija
praktiski visu Odrijas Hepbernas tērpu un kostīmu dizaina autors. Ja šis fakts jums nešķiet visaugstaka apbrīna vērts, es patiešam nezinu, kas gan vel lai tāds būtu.
Odrijai varbūt bija viņas "Brokastis Tifanija", bet man bija brokastis, pusdienas un vakariņas pie Živenši. Laimes pārpilnā, es varēju šķērsot Sešdesmit trešo un Medisonas avēnijas stūri, lai tikai varētu uzmest kaut vienu skatienu Živenši skatlogam. Reiz. kadu dienu es grasījos sadūšoties un ieiet šaja veikala, lai beidzot sev kaut ko nopirktu. Iekams pienāks ši laimīgā diena, man jaiz.liek no nelieliem veiksmīgiem pirkumiem caur eBuy tiklu, rūpīgi izskatot nocenotos dažadu dizaineru kolekciju pārpalikumus.
- Pielaiko tas!
- Vai tu esi jucis? Ara taču līst!
Tods izvilka no somas lietussargu un atvāza to pari mūsu galvam. Cik gadīgi! Vismaz apskati tas tuvāk, pārliecinies, vai tev tas patiešām patīk.
Viņam nebija mani divreiz jamudina. Ieslidināju roku kurpju kaste un satveru maigo sarkano adas siksniņu, kas drīzuma rotas manu potīti. Paradīze! (lespejams, tas šķita mazliet patētiski, bet mums visiem ir savas vājībās. Manējā, līdzīgi ka manai mammai, bija kurpes.)
- Nu, kadas tev tas šķiet? viņš vaicāja. Ieveroju, kā Toda mutes kaktiņi pamazam savelkas smaida, un sapratu, ka viņš lieliski nojauš, kada bus mana atbilde.
Man niezēja mele atteikt ka orgasms! Bet tomēr veiksmīgi pamanījos apspiest šo velmi. Vienreizejas vai nē, kurpes palika kurpes un Tods nemainīgi palika mans bijušais… Biju pat vairak nekā pārliecināta, ka tieši par tadu bijušo viņam ir japaliek.
- Pasakainas! ta vieta es atteicu. Vienkārši lieliskas. Paldies tev! Cik tas bija mīļi no lavas puses!
- Tikai nesaki, ka pec visa ša ceļa veikšanas tu nemaz negrasies tas pieņemt?
- Kādas muļķības! Cieši piespiedu kurpju kasti pie krūtīm.
- Protams, ka es tas pieņemšu.
Tods iesmējās. Jā, ta nu reiz ir mana Meļa. Tikai, nepiemirsīsim, ka es vairs nebiju viņa Meļa!
Viņš ieklepojas un tad naca klaja ar talako. Tad nu, e-e-e… es tā iedomājos, varbūt mums velak kaut kur ai/iet kopā? Kaut ko iemalkot vai ka tamlīdzīgi…
A-hā! Otra kurpe novēlās zeme.
Par cik patētisku stulbeni Tods mani uzskatīja, domadams, ka es tūlīt bušu gatava ar viņu kaut kur doties tikai tapec, ka viņš man atnesis kurpju pari? Jau veru muti, lai sirdīgi pavēstītu viņam, ko domāju, kad piepeši izdzirdu sevi sakam: Mani vecāki šaja nedēļas nogalē ir iebraukuši pilsēta, lai nosvinētu savu kazu gadadienu. Viņi ieplānojuši vienu kārtīgu Brodvejas apmeklējumu, un mums sarunats, ka tikšos ar viņiem, lai pavakariņotu kopa tieši pirms izrādes. Tik tikko varēja noskārst, ka tas tad ari bija manis izmisīgi meklētais veids, ka pateikt ne. Turklāt ta pat bija patiesība. Viņi tiešām atradas pilsēta, nu jau divdesmit četras stundas, un mums līdz šim ta ari nebija izdevies saplanot laiku, kad varētu sastapties. Vai, ja gribam but pavisam tieši, māte ta ari nebija man laikus paziņojusi, kad tieši viņi doma ierasties. Un, ta ka es neprātīgi alku redzēties ar tevu, itin nemaz negrasījos laist garam šo iespēju.
- Labi, bet ka butu, ja mes tūlīt izlemtu kaut kur doties kopa? Joprojām ir diezgan agrs, viņš piebilda tikai juristiem tipiskajā manierē, kas pārējiem nevilšus atgadina: esmu advokats un prasme strīdēties ir man asinis. Līdz vakaram mums ir gana laika iedzert martini abiem kopā, lai pec tam tu varētu doties vakariņas kopa ar saviem vecākiem.
Labi apzinajos, ka pavisam noteikti vajadzētu viņu atraidīt un pateikt tieši sejā, ka nebūs mums nekādu dzērienu ne pirms, ne pec randiņa ar vecākiem. Tomēr ta vieta es atbildēju pec iespejas saudzīgi. Zini, man tagad vel jāpastaigājas ar suņiem, bet pec tam esmu apsolījusi Dženiferai, ka abas kopa dosimies iepirkties.
- Viņa lieliski sapratis un neiebildis, ja tu dosies kopa ar mani.
Patiesībā, viņa to nebūt nesaprastu. Būdama mana labakā
draudzene, Dženifera labak piesaitētu mani pie ledusskapja, neka ļautu doties kaut kur kopa ar Todu ar vīrieti, kas bija musu neskaitāmo visatriebīgāko nakts sarunu galvenais objekts! Vai varbūt tomēr viņa saprastu gan? Nezinu, iespējams, es kļūdījos. Galu gala tieši viņa jau bija ta, kas izklāstīja šim vīrietim, kur mani var sastapt.
- Bet es viņai apsolīju, taisnojos. Tā gan vairak vai mazāk bija taisnība. Kad iesākumā ievācamies abas viena dzīvokli, Dzena un es, nosolījāmies viena otrai, ka nekad neizmaitasim savus kopīgos plānus un vienošanas, vienalga, cik lielisks puisis to pieprasītu. Protams, šim likumam bija ari izņēmumi pirmkārt, ja puisis atgadinaja Džoniju Depu, otrkārt, ja puisis bija pats Džonijs Deps, treškārt, ja puisim tiešam bija darbinieka atlaides veikala pie BergJorf’fi. Taču Tods neatbilda nevienai no minētajam kategorijām.