Выбрать главу

54

Tikai nokļuvusi taksometrā, pamanīju, ka man ir trāpīts. I’areizak sakot, lode bija trāpījusi manai "Keitai".

Manas bezgala skaistas Keitas Speidas somas sānos atklajas izrauts izteiksmīgs apaļš lodes caurums. Jau tikai paraugoties uz to, man kļuva slikti. C’.an tapec, ka tagad varēšu savu vismīļāko somu izmest mēslainē, gan ari tapec, ka sapratu ja šāviens būtu trāpījis paris collu tuvāk, caurums atrastos mana vedera.

biju vesela, tikai pateicoties Stnkeram, nodomāju un paliecos tuvāk priekšejam sedeklim, kura atradas Strīkers, kas tieši patla­ban deva norādījumus taksometra vadītajam. Alku pec viņa un sargajoša speķa, kas varētu aizslavet un novērst no manis visā­du neliešu raidītos šāvienus. Garam, un tomēr tik šausminoši tuvs trāpījums!

Strīkers bija pateicis šoferim, lai ved mus uz Crourne Pluza vies­nīcu. Kolīdz bijām taja ieradušies, nometu jaku un bikses par krēs­la atzveltni, paliku tikai topiņa un apakšveļā. Gribētos jau teikt, ka mana vienīga motivācija bija alkas pec ertibam, tomēr tas no­teikti butu samelots. Mes atkal bijām viesnīcā, nekur vairs talak nebegam, un mani pārņēma alkas vēlreiz izbaudīt seksu ar šo lie­lisko vīrieti. Iekāroju viņu gandrīz neslepti.

Iepriekš viesnīca Pluza biju tik izmisusi, ka sekss musu starpa notika drīzāk aiz fiziskas velmes atdoties un izbaudīt seksuālās sajūtas. Tas, ka Strīkers bija tik vīrišķīgs un muskuļains, tikai naca par labu, tomēr man jaatz.ist, ka toreiz es gribēju seksu, vien­kārši seksu, gandrīz vienalga ar ko. Tikai gribēju, lai mani paņem.

Toties šoreiz…

Jā, šoreiz es alku pārgulēt tieši ar šo vīrieti. Gribēju, lai viņš ir tas, kurš apskauj un skūpsta mani. Smejas kopa ar mani. Gribēju sajust viņa plaukstas uz mana auguma, viņa meli sev mutē un viņa locekli sava klēpi. Alku to tik ļoti, ka nespeju ne nociesties.

Stnkers bija noraudzījies manā sasteigtajā striptīza seansa un, pienācis tuvāk, iegaza mani gulta, nometa uz vedera un saka ar plaukstam cieši masēt manus savilktos plecus.

Sajutu viņa erekciju, loceklis bija stingri piespiedies manam di­benam, viņa karsta mute skūpstīja mani pie auss, kakla. Baudas nojausmā ievaidejos, tik gatava un gaidoša.

Viņš nebilda ne varda, es ari ne. Sakuma viņš tikai masēja ma­nus plecus, tad apvēla mani uz muguras un saka glāstīt manas krūtis, paslidinājis roku zem topiņa. Mežonīgi pārāvis krekliņu uz augšu, viņš pieplaka ar lupām pie krūšu galiem un sukaja tos.

Vīrieša rokas satvēra un norāva man biksītes, viņa pieskārie­ni starp kajam lika man baudas trīsas piekļauties viņam ciešāk, un es piepeši apjautu, ka, neraugoties uz visu pārdzīvoto, ši bus brīnumaina un neaizmirstama pēcpusdiena.

55

Leni atmodos. Kad sagrozījusies paveļos uz. otru gultas pusi, gribēdama ciešāk piekļauties Stnkeram, atklaju, ka viņa puse gul­ta ir tukša. Pārsteigtā pielecu sēdus, verdamas nu jau patumšaja istaba.

Ieraudzīju, ka viņš stāv loga priekšā, aizkari atvērti un Taimskvera laternas caur logu apspīd viņa kailo ķermeni, Pieslejos uz elkoņa un vēroju savu partneri, juzdamas sentimentālā maiguma pilna un pilnīgi apmierināta. Vismaz šobrīd Strikers viscaur bija mans, un man tas patika. Nezināju, kas sagaidams, kad spele bus gala, ja vien vispār palikšu dzīva. Bet tik talu man negribējās aizdomāties. Viss, ko es vēlējos, bija dzīvot tikai šim brīdim. Pieņemt to baudu un tīksmi, ko Stnkers spēja man dot.

Vīrietis pagriezās, muskuļi reljefaja mugura nospriegojas, un, kad viņš pavērās mani, saspringta sejas izteiksme atmaiga. Stnkers pasmaidīja, kad redzēja, ka esmu atmodusies.

-   Nu tad sveicinātā! viņš uzrunaja mani. Vai labi nosnau­dies?

-   Cik ilgi es nogulēju?

-   Dažas stundas. Domāju, ka tev tāda atpūta bija gaužam va­jadzīga, tomēr mums laiks doties projām. Negribu parak ilgi uz­kavēties viena vieta.

Pasmaidīju ka izaicinot:

-  Tad tev nevajadzeja mani ta nomocīt.

-   Mana bauda to atsver, viņš tādā pat noskaņa atteica.

-   Apšaubu, ķircinājos un izkāpu no gultas, lai pievienotos viņam pie loga. Esmu vairak neka pārliecinātā, ka lielāko bau­du guvu tieši es.

Apskāvis abam rokam, viņš pievilka mani sev tuvāk, un mes ta stāvējām kadu laiku, noraudzīdamies, ka leja ielas pārvietojas satiksme, ka Taimskvera gaismekļi apmirdz apkarini un ka no ne­ona reklāmās Cup O'Noodles žilbinās krasaini tvaika mutuļi. Visas šis neona reklāmās Toys'R'Us, ari spoži izgaismotais NASDAQ uzraksts izskaujas tik jauki. Nomierinoši. Par nožēlu, mes ne­drīkstējām šeit ilgāk kavēties.

-   Mums jadodas projām, sacīju.

-Ja, un tieši to mes ari darīsim, viņš piekrita. Ludzu, izdari man tikai vienu pakalpojumu apģerbies. Neesmu drošs, ka spē­šu atkauties no visiem taviem apbrīnotajiem, ja tu tada iziesi ielas.

-    Kas vel nebūs, nesmidini mani, atteicu, tomēr devos pie drebem, kas bija noliktas uz. krēsla, un saku ģērbties. Kad stuķeju kajas savas džinsenes, jaka nokrita zeme, un es pieliecos, lai to paceltu.

-   Pagaidi, Strikers ieteicas, viņš ierunājās tik spēji, ka es sa­traukusies sastingu.

-Kas?

-    lava jaka, viņš teica. Serums bija jaka.

Atliecos, turēdama jaku piespiestu sev klat. Ja…

-   Kapec?

Grasījos jau atbildēt ar pretjautājumu "un kapec ne?", tomēr nolēmu turēt muti ciet, lai nepalaistu garam to svango, kas viņam bija sakams.

-   Tapec, ka jakai ari jabut musu miklas sastavdaļai, sekoja atbilde.

Pēkšņi sajutos pilnīgi un galīgi stulba. Ta ka jaka jau agrak piedereja man, un kopš taja tika uziets gaužam nepieciešamais serums, kas tik nepārprotami noveda pie nakamas norādes, nez kapec biju pieņēmusi, ka jakai pašai par sevi šaja spēlē nav nekā­das nozīmes. Ta bija nopietna alošanas, kas, jaatzist, izsita mani no līdzsvara.

Patiesība man kopš kada laika vairs neko nevajadzētu pieņemt ka pašu par sevi saprotamu.

Pabeidzu ģerbties, tad izklāju jaku uz gultas un ar pirkstu galiem iztaustīju visas vīlītes. Nekā. Velreiz parskatiju to, apgrie­zusi otrādi, nolēmusi pārbaudīt ari jakas ārpusi, kad piepeši atskartu, ka to darīt nebūs nekādās vajadzības. Tepat jau ari vidēja ilgi meklētais talakas norādes fragments: jakai iekšpuse bija pie­vienots tur nekad agrak neredzēts uzraksts ar kopšanas instruk­ciju.

Uz apkakles iepriekš bija iešūta tikai firmas zīme, toties tagad varēja ieraudzīt, ka pie tas otra puse piestiprinātā birka, uz kuras uzdrukāts ENIGMA.

-   Rau, kur ir, noradīju Strīkeram uz. uzrakstu. Ta ir musu mekleta norāde uzdevuma talakai atšifrēšanai.

56

-Tad es pieņemu, ka ENIGMA nav dizainera preču zīme? Strikers parvaicaja. Viņš piegaja, lai nostatos pie loga mūsu jaunaja viesnīcā, kas gan atradas vien kādus paris kvartalus atstatu no iepriekšējās apmešanās vietas, tomēr ari ši bija tikpat grezna.

Izvalbīju acis tēlota nosodījuma.

-   Ta taču ir Dolče un Gabana jaciņa, teicu, radīdama viņam pareizo birku. Šai otrajai, noradīju uz nezināmās izcelsmes jau­no birku, nevajad/eja saturēt neko vairak ka parastas shematis­kas norādes: "Tīrīt ķimiskaja tīrītava" vai "mazgat automatiskaja veļas mašīna saudzīga režīmā kopa ar līdzīgas krasas apģērbu”.