Atri izskrējām cauri otrajam stavam, kura Džena meginaja atteikties un nenopirkt koši roza l) &C, svārkus. Dzenas gribasspēks reizumis var but patiešam pārsteidzoši stingrs. Tā vieta mes aizsteidzamies uz astoto stāvu, kur viņa iegādājās rotaļu lācīti savai drīz gaidamajai krustmeitai. To paveikušas, mes metamies atpakaļ uz. pirmo slavu, kur bija izvietota vīriešu preču nodaļa, un tālāk steidzamies uz izeju, kas veda uz Leksingtona avēnijas un Sešdesmitas krustojumu.
Vasaras svelme trapija man ka blīva siena, un es alskartu, ka "Blumiju" ledusaukstie gaisa kondicionieri laikam taču ir sasaldējuši manas smadzenes. Vairs nekādu kokteiļu! apņēmīgi paziņoju. Ideja pati par sevi nav slikta, bet neaizmirsīsim, ka es došos pie l’oda. Man ir jabut daudzmaz skaidra.
- Vari neturpināt. Dzena paraudzījās apkart, meģinadama noteikt musu atrašanas vietu, tad noradīja uz Austrumiem.
- Mums jadodas uz Sereruiipity, viņa pasludinaja. Tu grasies pavadīt vakaru ar savu bijušo; talad lev vajadzīga šokolāde.
Serendipity alradas paris kvartalus no Blumingdeilas, tumšu, senatnīgu ķieģeļu celtne. Tas bija ļoti iecienīts saldumu, desertu un saldējumu restorāns, ko pārīši parasti izvēlējas pirmajam randiņam. Stiliguma laiks šai vietiņai jau sen pagajis, un tagad restorāns versies tradicionālāks, piesaistot vairak turistu. Tomēr man tur ļoti patika; es pat nelikos manam ierasto pusstundu ilgo gaidīšanu, lai tiktu pie brīva galdiņa. Patiesībā mani neprātīgi valdzinaja karsta un saldēta šokolāde, un tiklīdz abas ar Dženu bijām nosēdinātās pie kada no vecmodīgajiem gāzēto dzerienu
veikala galdiņiem, mes pasutijam dubultporcijas. Zinot, ka pasutijums tiek pasniegts trauka, kas bija pietiekami ietilpīgs, lai pabarotu nelielu nāciju, es ļāvos karumnieces instinktiem. Apzinājos, ka pirms suņu vešanas pastaiga biju apmeklējusi sporta zaļi, tatad mana ķermeni drīkstēja iestāties kaloriju līdzsvars. Mana svara portfolio bija kartība.
Turklāt ši bija mana vienīga maltīte diena. Gan brokastis, gan pusdienas, gan, iespejams, ari vakariņas, ja vien man nebūs tik ļoti paveicies un Toda miteklī atrastos vel ari kaut kas ēdams. Met tas bija maz ticams.
- Tatad, cik ilgu laiku tu būsi projām? pavaicaju, iegrābusi krietnu kumosu mana deserta-pusdienu-brokastu, vai kas nu tas bija.
- Divas nedeļas. Rīt māsai grasas stimulēt dzemdības, un tāpēc man jabut tur. Pec tam man japalidz Lizai un mazulim, kamēr ielidos mana māmiņa. Dažas dienas mes pavadīsim visas kopa, un pec tam es palikšu pie masas visu mēnesi. Pec mammas ieradīsies Keitija, lai palīdzētu viņai vel dažas nedeļas, Džena skaidroja, pieminēdama savu otru masu. Un pec visa ta Džeiks ņems atvaļinājumu un Liza varēs doties atpakaļ uz darbu.
- Tev nu gan netrūks jautrības, piebildu, raudošs mazulis, pārgurusi ģimene, es gribēju teikt tada rakstura izpriecas.
-Zinu, Džena atteica pasmaidot. Nevaru vien sagaidīt.
Centos viņai noticēt. Kaut kur sirds dziļumos pat apskaudu viņu, neraugoties uz to, ka viņa bus iesprostota majas kopa ar izmocītu masu, raudošu mazuli, vecmāmiņu un tas pirmo mazbērnu apskaudu Dženu par visu šo ģimeniskumu. Nepietika jau ar to, ka biju vienīgais bērns ģimene, piedevām labi apzinajos, ja man pašai reiz bus bērns, mana mate aprobežotos tikai ar kadas muļķīgas pastkartes atsūtīšanu, piemeram, "Pašai labakajai auklētajai". Mana mate nebija mātišķais tips un viss.
Džena parakājās savas somas un tad izvilka kadu kases čeku. Uz la viņa uzskribeleja talruņa numuru un sniedza man, teikdama: Manas masas mājas tālrunis. Gadījuma, ja nedarbojas mobilie tālruņi. Piezvani, ja gribi parunaties pec tikšanas ar Todu. Vai, ja vien tev kaut kas bus steigšus vajadzīgs.
Pamaju, rūpīgi noglabadama talruņa numuru džinsu aizmugures kabata. Tomēr es diezgan labi apzinajos, ka nemaz netaisos zvanīt. Jau krustam šķērsam bijām izrunājušās situāciju par Todu, un, ta ka netaisījos ar puisi pārgulēt, musu attiecību fronte nav sagaidāmas nekādās radikalas parmaiņas.
Tiešām nespēju iedomāties, kam tik neatliekamam vajadzētu gadīties, lai es atjautos traucēt savu labako draudzeni, kad viņas masa laiž pasaule pirmo mazuli. Mana dzīve vienkārši nebija tik dramatisku notikumu.
5
Toda studijas tipa dzīvoklis atradas netālu no Blumingdeilza veikala, tapec tikko ka l>žena aizsteidzas uz metro, es noķeru taksometru, kas mani aizvestu uz Septiņdesmit otro un Jorku. īsi piezvanīju pie Toda ārdurvīm, viņš mani ielaida, un es steidzos uz augšstavu. Jau pēc divām minūtēm biju ieradusies viņa dzīvokli, kura dievigi smaržoja pēc karija, gaisa varēja sajust ari Rogun ļosh un Ņau aromātu, un tas viss kopā lika manam kuņģim aiz izsalkuma ierūkties.
- Iepratojos, ka varbūt tu nekur citur negribētu doties, Tods ieminējās, tad tu varētu uzreiz ķerties pie sava neatmineta sutijuma.
- Vai nu šis izskaidrojums, vai arī otra versija, ka patiesība tu baidījies mani sagaidīt tukšām rokam, spriezdams, ja nedabūšu neko paēst, varu vienkārši paķert savu sutijumu un uz karstam pedam nozust.
- Ja, ari tada doma man iešāvās prata.
Dzirdot viņa atzīšanos, es pasmaidīju. Viņš vismaz bija godīgs.
Ta kā biju ieradusies un patiešam jutos izsalkusi, garšvielu smarža, kas vēdīja, izsalkuma sajutu tikai palielinaja. Ja es tagad taisna ceļā dotos mājup, atrastu tikai vientulīgi tukšu dzīvokli. Tikpat labi miengi varēju palikt tepat. Tods, iespejams, ir nekur derīgs pavars, toties viņš lieliski prot izvēleties uz mājām pasūtamo maltīti. Faktiski labak par jebkuru, ko pazīstu. Un indiešu ēdieni ir mana visiecienītākā maltīte.
- Tatad, kur tas ir? vaicaju.
Viņš pamāja uz sava futona tipa divana pusi, ko atvažot, varēja iegūt tīri labu guļvietu. Mana aploksne bija nolikta tieši tur, blakus iedegtai lasamlampai. Uz kafijas galdiņa, iepretim divanam, viņš bija novietojis paris šķīvju un atvēris lidzatneslo edienu karbas. Viņš pat bija ielejis glazēs vīnu. Izskatijas, ka šis vīrietis ir cieši apņemies atrast ceļu atpakaļ uz manu sirdi, un tada gadījuma viņš rīkojas pilnīgi pārdomāti.
- Pasutiju Nan papildporciju, Tods ieminejās, un es aiz pateicības leju vai biju gatava viņu noskūpstīt. Man ārkārtīgi garšo pitas tipa maize, un es allaž apēdu vairak neka butu pieļaujami Atkinsa dietas paraugporcija.
Abi ar Todu apsēdāmies uz divana un, kad biju piekrāvusi savu šķīvi, atveru sūtījumu, izņēmu lapu no aploksnes un saku lēnam to izskatīt no jauna. Godīgi runājot, varēju jau uzreiz pateikt, ka šīs miklas atminēšanai nenāksies pielikt parak daudz puļu, drīzāk pat mazliet baidījos no vilšanas, ka mans slepenais pieludzejs nebūs novērtējis mana prata asumu un piedāvās kaut ko gana triviālu. Varēja gan vēlēties, lai tas, kurš nopūlētos ar slepenu zīmīšu sacerēšanu, padarītu uzdevumu kaut nedaudz sarežģītāku un lielākā izaicinajuma vērtu.
- Tatad, kas galu gala ir šaja nelielajā papīriņa? Tods pavaicaja, maigi nolaidis plaukstu uz mana gurna un nemānāmi apsodies tuvāk. Es tomēr to neatgrudu, patiesībā sajuta bija tīri patīkama. Nekādās dzirksteles tomēr nesajutu, vienīga reize, kad mani parņema patiešām dzirksteļojošas kaisles izjūtas, bija tad, kad mes ar Todu gulējam elegantos palagos, un tomēr jāatzīst, šabnža sajuta bija mierīga un patīkama. Biju B.P.P. (bez. pastaviga partnera) jau ilgāk nekā sešus mēnešus, un mani jutekļi tik ļoti labprat butu iekūņojušies atpakaļ ierastaja otras pusītes tuvības apjauta. Ja runa ir par tuvu attiecību nostiprināšanu, esmu vaja un patētiska. Ja, pati to labi apzinos, bet mums katram janes savs krusts.
Koncentrējos uz šo jaulajumu, mēģinot ignorēt l’oda elpu sava ausi. Tas ir ta dēvētais aplociņu kods, vienkārši attraucu.