Pirmais padomnieks, abi kapteiņi un sargkareivji izgāja. Gordons
spēra soli uz priekšu un ar apspiestu niknumu jautāja:
— To sauc par taisnīgu tiesu? Pasludināt spriedumu cilvēkam, neļaujot viņam runāt.
— Korbulo redzēja ka tu nogalini tēvu! — Džals Ams piecēlās. — Un tagad tu nogalināji ari viņu!
— Tā nav taisnība — mierīgi teica Liāna. — Uzklausiet Artu, imperator.
— Es jūs nenosodu, Liāna, — Džals Ams teica pēc īsa klusuma briža. — Jūs viņu mīlat un, protams, ticat viņam. Es viņu dievināju… Kā izrādījies, viņš visu laiku tiecies pēc varas…
— Apklusti! — uzkliedza Gordons. — Tu ļausi man runāt vai nē?
— Es tāpat zinu, ko tu teiksi. Hīrons ziņoja ka tu apsūdzi Korbulo nodevībā. Ar kādiem pierādījumiem tu vari atspēkot savu bēgšanu, nelaiķa admirāļa liecību, Šora Kāna slepenās vēstules?
Gordons sāka runāt. Viņš izstāstīja visu, kā bija noklusēdams vienīgi to, ka īstais Arts Ams atrodas pagātnē. Bija redzams, ka Džals viņam netic. Jā, ar vārdiem nepietiek, vajadzīgi pierādījumi.
— Sazvērestībā piedalījās ne tikai Korbulo, — viņš teica. — Šors Kāns apgalvoja ka viņa labā darbojas ap divdesmit cilvēku, bet nevienu nesauca vārdā. Es pats varu nosaukt Tēmu Eldredu, tā kuģa komandieri, kas aizveda mūs uz Mākoni. Domāju, ka viņš var apliecināt manus vārdus.
Džals Ams piespieda izsaukuma pogu.
— Flotes Štābs? Vai pie jums ir kapteinis vārdā Tēms Eldreds? Noskaidrojiet, vai viņš atrodas Trūnā. Nekavējoties atsūtiet šurp.
Gordons gaidīja. Var taču būt, ka kapteinis dzirdējis par pēdējiem
notikumiem un paguvis aizbēgt…
Balss no skaļruņa paziņoja:
— Viņa kreiseris tikko atgriezies no patruļas brauciena. Tūlīt viņš būs pie jums.
30. Liecinieks
Pēc pusstundas durvis atvērās, un ienāca Tēms Eldreds. Viņa zaļganajā sejā bija viegls izbrīns. Tad viņš ieraudzīja Gordonu un Liānu.
— Arts Ams! — viņš tvēra ar roku pie jostas, kā redzams, aizmirsis, ka ierocis atņemts pie ieejas pilī.
— Esat pārsteigts? — nosmējās Gordons. — Jums likās, ka mēs vēl esam Mākonī?
Tēms Eldreds atguva pašsavaldību. Viņš skatījās uz Gordonu tēlotā neizpratnē.
— Arts apgalvo, ka jūs varmācīgi aizvedāt viņus uz Talarnu, — ierunājās Džals Ams. — Viņš apsūdz jūs sazvērestībā un Impērijas nodevībā.
— Nekaunīgi meli! — sašutis kliedza nodevējs. — Es neesmu redzējis princi un princesi kopš Mēnešu svētkiem!
Džals Ams pētoši paskatījās uz Gordonu.
— Tu teici, ka viņš apliecinās tavus vārdus. Pagaidām viss ir otrādi.
— Bet es? — Liāna dedzīgi metās starpā. — Vai Fomalgautas princeses vārdi vairs neko nenozīmē?
Imperators sadrūma.
— Jūs esat iemīlējusies viņā, Liāna. Jūsu liecību nevar ņemt vērā.
Bija pienācis izšķirošais bridis. Gordons piegāja cieši klāt kapteinim.
— Tēm Eldred, jūs esat zaudējis. Jums nav iespējas noliegt savu vainu. Kad "Markabs" lidoja uz Mākoni, kuģī bija visa apkalpe. Saprotams, ka cilvēki bija uzpirkti un sākumā visu noliegs. Tomēr beigu beigās vismaz kāds atzīsies, lai glābtu savu ādu.
Nodevēja acīs atspoguļojās nedrošība, bet viņš nikni purināja galvu.
— Jūs runājat aplamības, princi Art. Varat viņus pratināt, cik vēlaties. Neviens nevar atzīties, ja nav vainīgs.
Gordons turpināja uzbrukumu.
— Tēm Eldred, jūs blefojat! Jūs lieliski zināt, ka atradīsies tādi cilvēki. Un tad jums beigas. Jums ir viena vienīga iespēja glābt sevi — nosauciet sazvērnieku vārdus un jūs varat iet uz visām četrām pusēm.
— Atlaist nodevēju? — iejaucās Džals Ams. — Neparko!
Gordons spēji pagriezās pret viņu.
— Džal, viņš, protams, pelnījis nāvi. Bet kas tev ir svarigāk: sodīt šo nelieti vai izglābt Impēriju?
Džals Ams sadrūma, bet pēc brīža atbildēja.
— Labi, apsolu viņu atbrīvot, ja viņš nosauks līdzdalībniekus.
— Tēm Eldred, jūsu pēdējā iespēja! Tagad vai nekad!
Gordons redzēja šaubas kapteiņa acīs. Aprēķins izrādījās pareizs. Viņš padevās.
— Imperators man apsolīja… Atcerieties!
— Tā ir taisnība?! — ārprāta niknumā kliedza Džals Ams. — Jā, es apsolīju jums brīvību, un jūs to dabūsit!
Tēms Eldreds stipri nobāla, taču mēģināja pasmaidīt.
— Sasper mani jods, ja es ziedoju dzīvību Šora Kāna labā! Jā, imperator, princis Arts teica taisnību. Admirālis Korbulo vadīja augstmaņu grupu, kuri bija nodevuši Impēriju. Viņš nogalināja Ebasu Amu un pavēlēja man aizvest Artu Amu un Liānu, lai viņus uzskatītu par vainīgiem. Viss, ko teica princis, ir pilnīga taisnība.
Gordonam satumsa acis, pasaule sagriezās… Viņš sajuta Liānas silto roku pieskārienu, izdzirda viņas balsi. Līdzās stāvēja Hells Berels un uzmundrinoši sita viņam uz pleca. Tepat bija ari Vals Marlāns.
— Art, es zināju, ka jūs attaisnosit sevi. Es zināju, Art!
Pie Gordona pienāca Džals Ams, viņš bija nāves bālumā. Balss aizlūza:
— Vai tu man kādreiz piedosi, Art? Ak Dievs! Es pats sev nekad nepiedošu…
— Nomierinies, Džal. Tu neesi vainīgs, ka viss bija tik viltīgi izdomāts.
Tēms Eldreds, noliecies pār galdu, kaut ko rakstīja pēc tam klusēdams pasniedza Džalam Arnam papīra lapu.
— Jūs esat arestēts, kamēr tiek pārbaudītas jūsu liecības, — imperators teica, pasaukdams sargus. — Tad jūs atbrīvos. Bet nodevēja slava ies jums līdzi pat uz vistālākajām zvaigznēm.
Arestēto aizveda. Džals Ams ieskatījās sarakstā.
— Ak Dievs, ko tas nozīmē?
Gordons paņēma sarakstu. Pati pirmā rinda vēstīja: Orts Bodmers, Impērijas pirmais padomnieks.
— Bodmers? Tas nav iespējams! — izsaucās Džals Ams. — Tas ir apmelojums. Es viņam pilnībā uzticos.
— Jā, — atkliedza Gordons. — Tikai atceries: Korbulo bija tikpat uzticams.
Džals Ams norūpējies piegāja pie galda.
— Paaiciniet šurp padomnieku Bodmeru.
Tūlīt pat sekoja atbilde:
— Padomnieks Bodmers pirms dažām minūtēm aizgāja. Pilī viņa nav. Neviens nezina, kurp viņš devies.
— Viņš redzēja kā aizved arestēto Tēmu Eldredu! — secināja Gordons. — Džal, viņš ir visu sapratis un aizbēdzis.
31. Audience
— Izdodiet ģenerālpavēli par viņa meklēšanu. Arestējiet šos cilvēkus,
— Džals Ams pavēlēja sardzes priekšniekam, nodeva viņam sarakstu un noguris pagriezās pret Gordonu. — Dienvidu karalistu vēstnieki pieprasījuši steidzamu audienci. Es baidos, ka viņi gatavojas atteikties no savienības ar Impēriju… Princese, kapteinis Berels jūs pavadīs. Jums vajag atpūsties.
Tikai tagad Gordons pamanīja ka Liānas trauslais augums pauž bezgalīgu nogurumu. Viņa centās pasmaidīt.
— Pret to es neiebilstu.
— Jūs un jūsu ļaudis, — imperators vērsās pie abiem kapteiņiem,
— protams, netiekat apsūdzēti dumpja organizēšanā. Es esmu jūsu parādnieks uz mūžu.
Kad Liāna un drosmīgie virsnieki izgāja Gordons pārguris iekrita krēslā. Sulainis atnesa viņam sekvas kausu. Ugunīgais šķidrums
apskaidroja miglainās smadzenes, atjaunoja spēkus izmocītajā ķermenī.
— Piedod, ka aizkavēju tevi, — teica Džals Ams, — bet vēstniekiem jāparāda, ka mūsu ģimenē atkal valda miers un saticība. Nolādētais Šors Kāns!