— Nekad jūs to neizdarīsit, Džal Am!
Aiz kāpnēm slēpās cilvēks ar atompistoli.
— Orts Bodmers! — iesaucās Gordons. —Tātad te jūs esat pat vēries!
Padomnieka kalsnā seja savilkās ķēmīgā grimasē.
— Jā! Kad es sapratu, ka Tēms Eldreds mūs nodevis, es paslēpos pazemes gaiteņos. Es paredzēju, ka jūs nāksit šurp! Es iešu bojā, bet ne jau viens pats. Es paņemšu jūs līdzi!
Pistole drebēja viņa izstieptajā rokā.
— Ko jūs vēlaties? — mierīgi jautāja Džals Ams.
Bodmers pienāca tuvāk, viņa acīs gailēja neprāts.
— Jūsu dotais vārds ir likums, imperator. Apsoliet, ka es tieku apžēlots, un jūs dzīvosit!
— Džal, piekriti! — iesaucās Gordons.
— Es jau apžēloju vienu nodevēju. Pietiek!
Tajā pašā bridi Bodmera ierocis izšāva. Lode trāpīja Džalam plecā. Gordons metās virsū padomniekam, saķēra viņa roku, lai izrautu pistoli, bet izrādījās, ka mazajam vīrelim piemīt gandrīz necilvēcīgs spēks. Zaudējuši līdzsvaru, cīkstēdamies viņi ievēlās bālā starojuma apņemtajā gaitenī.
Pēkšņi Orts Bodmers iekliedzās, tas bija elles moku kliedziens. Gordons sajuta ka pretinieka ķermenis saļimst viņa rokās.
— Vilnis… — nogārdza Bodmers, locīdamies baltajā gaismā, un tūlīt sastinga. Viņa seja nomelnēja Gordons piecēlās. Uz gridas gulēja bezveidīgs līķis.
33. Negaiss
Lūk, kā! Pulsējošais starojums gaitenī un Iznīcinātāja kamerā nebija apgaismojums. Tas bija Vilnis, par ko ieminējās Džals Ams. Baigs, ārdošs spēks, kas noregulēts uz dažiem izredzētajiem un nonāvē katru svešinieku, kurš uzdrošinās ieiet svētnīcā!
Gordons steidzīgi atgriezās pie kāpnēm un noliecās pār zemē guļošo Džalu Amu. Viņa plecā bija briesmīga brūce, bet viņš vēl elpoja.
— Šurp! — sauca Gordons, pacēlis seju augšup…
Pēc stundas viņš kopā ar citiem gaidīja ziņas no karaliskajiem apartamentiem, kurp aiznesa imperatoru. Viņi atradās aiz durvīm, te bija ari Liāna kas mierināja Džala Ama sievu.
No istabas iznāca ārsts.
— Dzīvos! Bet vajadzēs vairākas nedēļas, līdz imperators izveseļosies, — viņš satraukti piebilda. — Viņa augstība vēlas redzēt princi Artu.
Gordons nedroši pārkāpa greznās guļamistabas slieksni. Abas sievietes sekoja. Viņš noliecās pie valdnieka.
— Stereoraidītājs… — nočukstēja Džals Ams. — Es gribu uzrunāt tautu…
Tūlīt pat ienesa raidītāju. Noregulēja to tā, lai būtu redzams Gordons,
Liāna un Kora. Džals Ams ar grūtībām pacēlās no gultas.
— Klausieties! Algoti slepkavas, kas nogalinājuši manu tēvu, pacēla roku ari pret mani. Bet atentāts izgāzās. Sazvērnieku vadoņi bija Čens Korbulo un Orts Bodmers, viņi abi saņēmuši pēc nopelniem. Mans brālis Arts Ams ne pie kā nav vainīgs, es ieceļu viņu par reģentu, viņš valdīs līdz tam brīdim, kad es izveseļošos.
— Nē! — Gordonam izlauzās protesta sauciens. Aparātu jau nesa projām. Džals Ams pievērsās Džonam.
— Šajos kritiskajos brīžos, kad Mākoņa ēna klājas pār visu Galaktiku, Impērija nevar palikt bez vadoņa.
— Jūsos rit karaliskās dzimtas asinis, Art, — Kora viņu atbalstīja. — Tauta klausīs tikai jūs.
Gordonam reiba galva. Ko darīt? Varbūt atklāt savu noslēpumu? Bet tad Impērija paliks bez vadības, tautā radīsies apjukums, sabiedrotie novērsīsies. Un Šors Kāns…
— Es darīšu visu, kas manos spēkos, — teica Gordons. — Bet ja es kļūdīšos…
— Nekļūdīsies, — nočukstēja Džals Ams. — Es tev ticu, Art. Gluži bez spēka viņš atslīga spilvenos. Ārsti lika visiem atstāt
slimnieku.
Gordons izgāja reizē ar Liānu. . — Kā es pārvaldīšu Impēriju?
— Kādēļ gan ne? Vai tad jūs neesat Ebasa Ama dēls?
Viņš ļoti gribēja iebilst, bet atturējās. Liāna ar valdonīgu žestu aizsūtīja prom visus galminiekus.
— Princis ir pārpūlējies! Lieciet viņu mierā!
Gordons juta ka viņam tiešām no noguruma ļimst kājas. Liāna viņu pavadīja un viņi atvadījās. Džons apgūlās un vienā mirklī aizmiga. No rīta atvēris acis, Gordons ieraudzīja savā istabā Hellu Berelu.
— Princese Liāna palūdza lai es būtu jūsu padomdevējs, princi.
— Lieliska ideja! — nopriecājās Gordons. — Jūs taču zināt, es nekad neesmu nodarbojies ar politiku. Jūsu padomi man ļoti noderēs.
Slaidais antarietis pašūpoja galvu.
— Negribu jūs sarūgtināt, bet, kā šķiet, pienācis laiks, kad jāizšķiras. Dienvidu karalistu sūtņi atkal lūdz audienci. Viceadmirālis Hīrons divas
reizes gribēja runāt ar jums. Viņš saka, tas esot steidzīgi.
— Vai viņš ir labs virsnieks?
— Viens no labākajiem.
Imperatora kabinetā Gordonu jau gaidīja. Tā pati diplomātu grupa, ar kuriem jau vakar runāja Džals. Atkal, tāpat kā vakar, uz priekšu panācās Tu Škans, Polārzvaigznes sūtnis.
— Princi Ait! Mūsu valdības izsaka dziļu līdzjūtību sakarā ar nelietīgo atentāta mēģinājumu pret jūsu brāli. Bet mēs ceram, ka šis skumjais notikums netraucēs parādīt Iznīcinātāja darbību.
Gordons sastinga. Notikumu virpulī viņš bija aizmirsis par doto solījumu. Kā īsti strādā šis varenais aparāts? Pavisam nedaudz bija pastāstījis Džals Ams, tomēr Gordonam vēl nebija skaidra priekšstata ne par Iznīcinātāja iespējām, ne par to, kā tas vadāms.
— Mans brālis ir smagi ievainots, — viņš teica. — Esmu ļoti aizņemts. Iespējams, uz kādu laiku nāksies atlikt Iznīcinātāja demonstrēšanu.
Tu Škans sadrūma.
— Nē, princi! Vilcināšanās nostiprinās to politiķu pozīcijas, kuri apgalvo, ka Iznīcinātājs ir pārmēru jaudīgs un neviens neiedrošinās to lietot. Tas ietekmēs šaubīgās partijas, un gandrīz droši var teikt, ka daļa karalistu galu galā atšķelsies no Impērijas.
Gordons juta ka nonācis strupceļā, no vienas puses — viņam nav tiesību vājināt Impēriju, bet ari darboties ar Iznīcinātāju viņš pagaidām neprot. Viņš centās runāt pārliecinoši.
— Iznīcinātājs tiks demonstrēts pirmajā izdevīgajā brīdī. Tas ir viss, ko es varu apsolīt.
Sūtņi satraukti saskatījās. Varēja skaidri redzēt, ka Gordona vārdi viņus neapmierina. Apaļsejainais Herkulesa sūtnis vēsi paklanījās.
— Es darīšu baroniem zināmus jūsu vārdus.
Pārējie ari atsveicinājās, paklanījās un klusēdami aizgāja. Gordons nepaguva novērtēt situāciju.
— Stereosakari ar viceadmirāli Hīronu! — ziņoja Hells Berels. — Vai ieslēgt?
Pēc brītiņa uz vienas no kvarca plāksnēm parādījās admirāļa telpiskais attēls. Varēja redzēt, ka viņš ir satraukts.
— Princi Art! Vispirms es gribētu uzzināt, kurš tagad komandē Floti? Vai man pildīt to, ko liek pienākums, vai gaidīt jauno komandieri?
— Komandieris esat jūs, admirāli, — ātri atbildēja Gordons. Varēja redzēt, ka Hīronu šie vārdi ne sevišķi iepriecina.
— Pateicos, princi. Ja tā, man nepieciešama politiska rakstura informācija, lai varētu tālāk rīkoties.
— Ko jūs ar to gribat teikt?
— Tālās darbības lokatori fiksējuši Līgas flotes vērienīgu pārvietošanos. Četras lielas karaspēka vienības pametušas savas bāzes Mākonī un dreile cieši gar Mākoņa ziemeļu robežām. Uzskatu, ka Šors Kāns gatavo pēkšņu uzbrukumu vismaz divos virzienos. Tā kā pastāv šāda iespēja man nekavējoties jādod rīkojumi Flotei. — Hīronam līdzās parādījās Gordonam jau pazīstamā daudzkrāsainā Galaktikas karte. Admirālis turpināja — Mūsu galvenie spēki sastāv no trīs divīzijām, kas izvietotas vienā līnijā starp Rīgelu un Oriona miglāju. Fomalgautas kontingents iekļauts pirmajā divīzijā. Provizoriskais aizsardzības plāns balstās uz to, ka Polārzvaigznes karalistes un Herkulesa Kopas grāfistu flotes apstādinās pretinieka mēģinājumu ielauzties to robežās. Liras, Gulbja un Kasiopejas flotēm pēc pirmā signāla jāpievienojas mūsu spēkiem. Bet vai sabiedrotie ir gatavi pildīt savas saistības? Pirms divām stundām es visiem ziņoju par aizdomīgu karaspēka pārvietošanos Mākonī. Atbildes pagaidām nav.