Gordons diezgan miglaini apzinājās, cik svarīga ir šī problēma tomēr bija skaidrs, ka tuvojas kritisks brīdis.
— Man vajadzīga vēl diennakts, — viņš palūdza. — Pa šo laiku es centīšos panākt sabiedroto piekrišanu.
— Mūsu pašreizējais stāvoklis ir visai nedrošs, — iebilda admirālis. — Ierosinu galvenos spēkus pārvietot vairāk uz rietumiem, lai būtu iespēja atvairīt varbūtējo uzbrukumu no Polārzvaigznes un Herkulesa puses.
— Labi, — pamāja Gordons. — Tikko man būs kas ziņojams, es nekavējoties izsaukšu jūs.
Admirālis militāri sveicināja, viņa attēls izgaisa. Hells Berels norūpējies paskatījās uz Gordonu.
— Princi Art! Kamēr jūs nebūsit parādījis sabiedrotajiem Iznīcinātāju, ar viņiem nevar rēķināties.
— Zinu, — teica Gordons. Viņš beidzot bija izlēmis. — Man jāparunā ar brāli.
Kad viņš ieradās Džala Ama istabā, ārsti satraucās.
— Viņš gul. Viņš nedrīkst runāt. Imperatoram nepieciešama atpūta…
— Bet man vajag, — Gordons neatlaidās. — Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Runa ir par Galaktikas likteni.
Galu galā ārsti piekāpās.
— Tikai uz dažām minūtēm, ne vairāk.
Kad Gordons noliecās pār Džalu Amu, tas atvēra miglainās, iekaisušās, neko nesaprotošās acis.
— Džal, tev jāatbild! — lūdzās Gordons. — Es taču neatceros, kā darbojas Iznīcinātājs, es tev teicu!
— Dīvaini, ka Šorām Kānam… izdevies… — Džala Ama balsi tik tikko varēja dzirdēt. — Es domāju, ka to… nevar… Tu visu atcerēsies… kad vajadzēs… — Čuksti kļuva arvien vājāki. — Konusus novieto aplī… piecdesmit pēdas… kuģa priekšgalā… Vadus pie transformatora… Spailes tajā pašā krāsā… Kabelis… pie ģeneratora… Noregulē virzienu… ar radam… tieši centrā… Līdzsvaro konusus… pēc mēraparātiem… katru pāri… Ieslēdz… kad… visi seši… līdzsvarā…
— Džal! Man jāzina vēl vairāk!
Bet Džals Ams jau klusēja, ieslīdzis smagā narkotiskā miegā. Gordons domās atkārtoja dzirdēto. Pārāk maz informācijas! Ko var izdarīt mežonis, ja viņam iedod pistoli un paskaidro, kā to nospiest? Nav izslēgts, ka viņš pagriež stobru pret sevi!
Jānovilcina laiks, viņš sev teica. Jāpārliecina sūtņi, ka viss kārtībā, un nākamajā reizē jāmēģina uzzināt no Džala kaut ko vairāk.
Hella Berela pavadībā viņš nokāpa Iznīcinātāja kamerā. Antarietis palika pie kāpnēm, Gordons aizgāja pa gaiteni, ko apmirdzēja mironīgi bālā gaisma. Atgriezās ar stiprinājumiem enerģētisko konusu montāžai. Kad viņi kāpa augšā, Hells Berels pat uz šīm vienkāršajām ierīcēm skatījās ar neslēptām šausmām.
Pazemes ceļš viņus aizveda līdz kosmiskajai ostai. Pie "Etnas" drūmā korpusa viņus sagaidīja Vals Marlāns un vēl daži virsnieki. Gordons norādīja uz stiprinājumiem.
— Uzstādiet tos kuģa priekšgalā, aplī ar diametru tieši piecdesmit pēdas. Atvelciet kabeli no galvenā ģeneratora.
— Tātad jūs gribat uzstādīt Iznīcinātāju uz "Etnas", princi? — ar entuziasmu izsaucās Vals Marlāns. Gordons pamāja. Viņi uzgāja augšā jau zināmajā stereosakaru kabīnē un izsauca Polārzvaigznes karalisti.
— Kā redzat, Tu Škan, mēs gatavojamies demonstrēt Iznīcinātāju,
— Gordons teica pēc iespējas pārliecinošākā balsī. — Tā notiks visdrīzākajā laikā.
— Princi, tas jādara nekavējoties! Visas Galaktikas galvaspilsētas runā par Mākoņa manevriem.
Vakarpusē pār Trūnu cēlās negaisa padebeši. Visā imperatora pilī bija dzirdami pēkona dārdi. Beidzot ticis savās istabās, tikko dzīvs no pārguruma, Gordons vēroja pa logu, kā debesīs plaiksnī violēti zibeņi un, kā ļaunu vēstīdami, atmirdz Kristāla kalnu nogāzēs. Viņu sagaidīja satrauktā Liāna.
— Pilī visi runā, ka Līga kurn katru brīdi var uzbrukt. Ka tas jau ir
karš.
— Pašlaik Šors Kāns neuzdrošināsies. Kaut es varētu noturēties, kamēr… — Viņš gandrīz izteica skaļi: "kamēr es apmainīšos ar Artu Amu, lai viņš pats uzņemas šo briesmīgo atbildības nastu".
—… kamēr Džals Arns izveseļojas? — uztvēra Liāna un pasmaidīja.
— Art, es zinu, cik jums grūti. Bet jūs taču ari esat Ebasa Ama dēls!
Viņš vēlējās apskaut meiteni, piespiesties viņas siltajam vaigam. Droši vien šī viņa vēlēšanās atspoguļojās acīs, jo Liānas seja atmirdzēja iekšējā maigumā.
— Art! — pēkšņi atskanēja skaidra balss. Viņi pagriezās. Gordons tūlīt pat pazina burvīgo tumšmati, kas ieskrēja istabā.
— Mema!
Meitene paskatījās uz Liānu, un viņas sejā parādījās izbrīns.
— Princese?
— Jebkura izlikšanās ir lieka, — mierīgi teica Liāna. — Es zinu ka Arts Ams jūs mīl, Mema. Jums ir vairāk tiesību. Es aizeju.
Gordons gribēja viņu aizkavēt, bet nepaguva. Merna lūkojās uz viņu, pacēlusi augšup seju ar maigajām, tumšajām acīm.
— Art, tu apsolīji, ka būsi citādāks, kad atgriezīsies. Ka viss būs kā agrāk.
— Pagaidi vēl mazliet, — viņš lūdzoši sacīja. — Tad viss būs kā agrāk, zvēru tev!
— Vienalga, es nespēju saprast, — viņa samulsusi nočukstēja. — Tu esi ļoti dīvains. Bet es tā priecājos par tavu atgriešanos.
Kad viņa aizgāja, Gordons atgūlās. Galvā bija pilnīgs juceklis: Liāna, Mema, Džals Ams, Iznīcinātājs… Pēc pāris stundām viņš pamodās. Pār Trūnu joprojām trakoja negaiss. Virs pilsētas nepārtraukti dejoja žilbinoši zibeņi, bez apstājas grāva pērkons.
Hells Berels purināja Gordona plecu, viņa acis uztraukti mirdzēja.
— Sātans izsprucis no elles, princi! Mākoņa flotes pārgājušas robežu! Pie Rīgela jau notiek kaujas, vairāki desmiti kuģu gājuši bojā. Hīrons ziņoja, ka divas Līgas eskadras devušās uz Herkulesu.
34. Zvaigžņu karaļu lēmums
Karš! Cīņa uz dzīvību un nāvi starp Impēriju un Mākoni! Visa atbildība par aizsardzību gulstas uz viņu, Džonu Gordonu.
Viņš pielēca no gultas.
— Līgas flote ir ceļā uz Herkulesu? Ko domā baroni?
— Šors Kāns runā ar viņiem un ar visām pārējām karalistēm ari, — atbildēja Hells Berels. — Ari patlaban starp viņiem notiek stereopārraide. Jums jānotur sabiedrotie, princi!
Gordons, drudžaini steigdamies, saģērbās, un pēc brīža viņi bija imperatora kabinetā. Pils un visa Trūna modās. Klaigāja cilvēki, iedegās ugunis, negaisa mākoņu pilnajās debesīs skanēja startējošo kuģu rēkoņa.
Kabinetā kūsāja dzīvība. Strādāja visas stereoiekārtas, un šis skats uz kādu brīdi apstulbināja Gordonu. Divi aparāti rādīja kreiseru klājus, kas drebēja no zalvēm.
Gordona skats pievērsās Šora Kāna attēlam. Plīvojošiem matiem, ar nešaubīgu pārliecību aukstajās acīs diktators teica runu.
— Atkārtoju vēlreiz. Herkulesa baroni un zvaigžņu karalistu valdnieki, mūsu svētais karš nekādā ziņā nav vērsts pret jums. Mēs metam izaicinājumu alkatīgajai Impērijai, kas daudzu gadsimtu laikā, slēpdamās aiz skaistiem vārdiem par draudzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu, tiecās sagrābt varu Galaktikā. Tagad mēs, Tumšo Pasauļu Līga, nostājamies pret šiem hegemonistiskajiem tīkojumiem. Mēs uzvarēsim! Mēs nesam brīvību visām zvaigžņu tautām un lūdzam no jums tikai vienu: nestājieties ceļā Līgas flotēm, kas šķērso jūsu teritorijas. Tad, pēc mūsu uzvaras, kad nodibināsim Galaktisko federāciju, jūs kļūsit par tās līdztiesīgiem locekpem. Impērijas liktenis izlemts! Mēs esam daudzkārt stiprāki, un pat Iznīcinātājs neglābs Impēriju. Ebass Ams gājis bojā, Džals Ams smagi ievainots, bet Arts Ams neprot lietot šo ieroci! — Šora Kāna balss pārkliedza kosmiskās kaujas troksni. — Viņš nemaz nav Arts Ams, viņš ir viltvārdis, es to varu pierādīt! Vai mēs riskētu, ja tas tā tiešām nebūtu? Karaļi un baroni, padomājiet par saviem pavalstniekiem!