Stereotēlu desants! Fantomi, kuri izmanto stereostaru un spējīgi nogalināt.
Tas turpinājās tikai sekundi. Nostrādāja impulsu relejs, un mākoņnieki līdz ar savu ieroci izkusa.
— Lūk, ko viņi izdomājuši! Nav brīnums, ka esam zaudējuši pusi no saviem kuģiem!
— Ieslēgt slāpētājus! — pavēlēja Vals Marlāns. — Uzbrukums var atkārtoties!
"Ema" tuvojās kaujas vietai. Turbīnas strādāja ar pārslodzi. Gaiss bija stipri elektrizēts. Gordons juta, ka viņam uz galvas kustas mati. Tuvojās izšķirošais brīdis. Hīrons izvietoja Impērijas un karalistu flotes vienā līnijā, kuru no kreisā flanga sedza Deneba baltā, liesmojošā lode. Mākoņnieku kolonnas spiedās virsū, cenzdamās satriekt labo flangu. Telpā starp zvaigznēm vīdēja liesmas. "Etnas" lielgabali visu laiku šāva uz pretinieka spokiem, kuriem uzbrukuma brīdī bija jāatslēdz aptumšošana.
— Hīron, mēs esam klāt! — iekliedzās Gordons. — Pārkārtojieties un pazūdiet no šejienes!
— Tad Līga pārraus mūsu aizsardzību bez kādām pūlēm, — iebilda admirālis.
— Neuztraucieties, — atbildēja Gordons. — Ātrāk!
Hīrona stereoattēlu atkal nomainīja bruņotie fantomi. Izšāvās zilie zibeni un nozudu, tos aprija slāpētāji. Tūlīt iedarbojās relejs, un mākoņnieki pazuda.
Gordons cītīgi sekoja radara ekrānam. Hīrona kolonnas pārkārtojās, uzņēma ātrumu un atkāpās uz rietumiem.
— Līgas flote! — iekliedzās Vals Marlāns.
Ari Gordons to ieraudzīja —- neskaitāms daudzums dzirksteļu uz ekrāna, tūkstošiem kaujas kuģu. Attālums līdz tiem vairs nebija lielāks par divpadsmit parsekiem. Viņi vajāja Hīronu, un Gordons saprata, ka laiks rīkoties, ka nedrīkst pieļaut, lai tie pienāktu tuvāk. Impērijas Flote tagad vairs nebija saskatāma, "Etna" palika viena pret uzbrūkošo armādu.
— Mērķējiet tieši viņu flotes centrā, — Gordons neskanīgi pavēlēja un ieslēdza enerģijas padevi.
36. Iznīcinātājs
Mēraparāti atdzīvojās. Ģeneratoru dūkoņa mainīja toni, Iznīcinātājam bija vajadzīga liela jauda. Kāds enerģijas daudzums pašlaik koncentrēts konusos līnijkuģa priekšgalā? Ko teica Džals Ams?
"Līdzsvaro konusus… pēc rādītājiem… katru pāri… Ieslēdz… kad… visi seši… līdzsvaroti…"
Viņi negribēja līdzsvaroties! Gordons pieskārās vienam regulatoram, pēc tam citam. Rādītāji virzījās uz sarkanajām atzīmēm, bet ar dažādu ātrumu.
Gordona seja bija sviedros. Visi skatījās uz viņu.
— Vēl astoņi parseki, — klusi brīdināja Vals Marlāns.
Trīs bultiņas beidzot bija savā vietā. Tad ceturtā. Gordons grozīja regulatorus. Piektā. "Etna" drebēja pārslogoto turbīnu rēkoņā. Smaržoja pēc ozona. Sestā bultiņa negribīgi aizlīda līdz sarkanajam sektoram un apstājās.
Gordons nospieda galveno slēdzi.
Seši bālgani, caurspīdīgi stari izšāvās no konusiem "Etnas" priekšgalā un aiztraucās izplatījumā. Kā tumsā palaistas bultas.
— Nekas nenotika! — novaidējās Hells Berels. —It nekas! Droši vien…
Viņš nepabeidza. Uz ekrāna sākās traucējumi. Dzirksteļu mākonis, kas apzīmēja tuvojošos armādu, nodrebēja. Tūlīt pat tā centrā parādījās melns punkts. Tas palielinājās, pulsēdams un raustīdamies. Drīz vien tas bija kļuvis par lielu, milztošu tumsas blīvu. Tā nebija parasta tumsa, kad vienkārši nav gaismas, tā bija bieza, aktīva, visu aprijoša tumsa, kādu nebija redzējis neviens no klātesošajiem. Tā auga un bija aprijusi jau pusi no ienaidnieka flotes.
— Mans Dievs! — Vals Marlāns nobāla. — Tas iznīcina telpu!
Gordona sajukušajās domās beidzot ielauzās drausmīgā patiesība.
Viņš nesaprata, kā tas iespējams, viņš redzēja tikai rezultātu. Iznīcinātājs sagrāva nevis matēriju, bet telpu!
Mūsu Visuma laika un telpas vienotība pastāv četrās dimensijās, viss pārējais ir bezgalība, kur mērvienības nav pielietojamas. Drausmīgo staru enerģija pārņēma arvien lielāku apgabalu, izstumjot to no kosmosa.
Šī doma pazibēja viņa galvā kādu sekundes daļu. Mistisku šausmu pārņemts, Gordons drudžaini izslēdza aparātu.
Nākamajā mirklī likās, ka Visums sagrūs. "Etnas" bezpalīdzīgo korpusu mētāja kāds gigantisks spēks. Deneba milzīgā, liesmojošā masa braši lēkāja tukšumā. Zvaigznes kā neprātīgas komētas haotiski šaudījās. Šķita, ka Visums sadumpojies pret niecīgajiem cilvēķeļiem, kuri uzdrošinājušies aizskart pašus tā pamatus…
Pēc kāda laika Gordons nāca pie samaņas. Līnijkuģis vēl šūpojās telpas niknajos virpuļos, bet zvaigžņotās debesis bija jau nomierinājušās. Vals Marlāns kaut ko kliedza mikrofonā. Viņš pagrieza pret Gordonu asinīm noplūdušu seju.
— Par laimi, princi, turbīnas izturēja. Mūs gandrīz aizsvieda uz Denebu. Tas vēl nekas — daudzas zvaigznes ir citā vietā.
— Tās ir sekas, — Gordonam trūka gaisa. — Telpa ieplūda tukšumā, ko radīja Iznīcinātājs.
— Mēs neesam vienīgie, kas palikuši dzīvi, — no radara puses atskanēja Hella Berela balss. Antarietis cītīgi skatījās ekrānā. — Iznīcināta tikai puse no viņu flotes.
Gordons nodrebēja.
— To es nespēju, es nevarēšu! To nedrīkst izmantot!
— Nevajag ari, — Hells Berels viņu nomierināja. — Pārpalikušie kuģi panikā bēg uz Mākoni.
Viņu bēgšanā nav nekā apkaunojoša, nodomāja Gordons. Savām acīm ieraudzīt kā pār tevi sašutumā sabrūk Visums, — tas ir pārāk daudz mirstīgajam. Ja viņš agrāk zinātu, kāds spēks apslēpts Iznīcinātājā, viņš nekad nebūtu iedrošinājies to modināt. Nekad, nekādos apstākļos. Ne velti Brenns Bīrs brīdināja par sekām…
— Lai Dievs dod, ka tas nekad neatkārtotos! — teica Gordons.
37. Diktatora gals
Stereoiekārta nepārtraukti raidīja izsaukumus. Hīrons alka uzzināt, kas noticis.
— Pretinieki panikā atkāpjas, — ziņoja Hells Berels. — Mūsu pienākums ir pilnīgi sakaut viņus un gāzt Šoru Kānu. Šo iespēju nedrīkst palaist garām!
Hīrons piekrita, un sākās daudzu stundu ilga pakaļdzīšanās pa Galaktikas plašumiem. "Etna" un Hīrona kuģi sekoja pa pēdām pretinieka flotes paliekām, tomēr viņiem izdevās paslēpties Mākoņa aizsegā. Pie miglāja robežas Impērijas flote apstājas, vajadzēja izlemt, ko darīt tālāk.
— Sekot viņiem ir bīstami, — paziņoja Hīrons. — Tur ir sarežģīta navigācija un iespējami slēpņi.
— Uzstādīsim viņiem ultimātu, — ierosināja Gordons. — Prasīsim bezierunu kapitulāciju.
— Šors Kāns tam nepiekritīs, — iebilda Hells Berels.
Tomēr pēc neilgas diskusijas telestereostaru pavērsa pret Talarnu. Parlamentārieša pienākumu uzņēmās Gordons.
— Mēs vēršamies pie Tumšo Pasauļu Līgas valdības! Mākonis aplenkts, uz jums notēmēts Iznīcinātājs. Jūs var glābt tikai tūlītēja kapitulācija. Pretējā gadījumā viss šis rajons uz mūžu izzudīs no Galaktikas kartes!
Gordons zināja, ka blefo, tomēr cerēja, ka ienaidnieks to nenojautīs. Ilgi nebija atbildes. Tikai pēc divām stundām, pēc atkārtotas uzrunas stereouztvērējā parādījās daži izbijušies mākoņnieki. Tā bija Talamas citadele.
— Mēs pieņemam jūsu noteikumus, princi Art. Mūsu kuģi tiks atbruņoti. Pēc dažām stundām jūs varēsit lidot šurp.
— Šora Kāna viltība ir vispārzināma! — brīdināja Vals Marlāns.
— Kāda garantija, ka viņš šīs dažas stundas neizmantos, lai organizētu aizsardzību?