Fomalgautas ministrs īsumā izstāstīja klātesošajiem, kā Narats
Teins mēģinājis sagūstīt Liānu, kā tas negaidīti vienojies ar dažiem Ārējā Kosmosa grāfiem un kādu dīvainu būtni, kuras seju un ķermeni neviens nekad nav redzējis, bet kurai piemīt šausminošs telepātisks spēks. Kad stāstījums tuvojās beigām, zālē iestājās smags klusums. Tad viegli drebošā balsī ierunājās Sats Šamars.
— Mēs neko nezinām par noslēpumaino svešinieku, bet grāfi manas karalistes teritorijā uzvedas neparasti nekaunīgi. Katrā izdevīgā brīdī viņi draud ar spēku, kas mūs nospiedīšot. Burtiskā nozīmē nospiedīšot.
Melnādainais Cefeja valdnieks neko nevarēja piebilst, toties vecais Kasiopejas reģents apstiprināja.
— Pie robežas kaut kas notiek… Vēl nekad grāfi nav bijuši tik nekaunīgi.
Korhans mierīgi paskatījās uz baronu.
— Un jūs, Džef Ollen? Man liekas, jūs kaut ko slēpjat.
Barons iedegās niknumā.
— Kas jums atļāva rakņāties manās smadzenēs, nolāpītais telepāt!
— Kā gan es to būtu varējis izdarīt, — sarkastiski pajautāja Korhans, — ja jūs cieši piesedzāt savu apziņu, tikko pārkāpāt šīs istabas slieksni?
— Man nav vajadzīgas liekas rūpes, — slikti slēpdams aizkaitinājumu, atbildēja barons. — No maniem īpašumiem līdz Ārējam Kosmosam var ar roku aizsniegt. Mēs esam visvieglāk ievainojami.
Džala Ama balss kļuva pavēloša.
— Bet jūs esat Impērijas sabiedrotais. Ja jums draud briesmas, nekavējoties ieradīsies palīdzība. Runājiet vien.
Ollena sejā bija lasāmas šaubas, pēc tam viņš izlēma.
— Man nekā konkrēta nav. Bet… netālu no manas grāfistes robežām atrodas kāda planēta, Hāra. Lūk tur, manuprāt, kopš zināma laika notiek mīklainas lietas.
— Kas tieši?
— Reiz mēs pievērsām uzmanību tam, ka tirdzniecības kuģis, kas atgriezās no Ārējā Kosmosa, virzās pa neparastu trajektoriju. Tas neatbildēja uz signāliem, un es aizsūtīju savu kreiseri noskaidrot, 174 kas noticis. Kad cilvēki iekļuva "tirgonī", viņi atklāja, ka tur visi jukuši prātā. Vismaz viņi uzvedās tieši tā. Spriežot pēc automātiskā kuģa žurnāla, viņu pēdējā apstāšanās vieta bija Hāra. Citu reizi mēs uztvērām SOS no kuģa, kurš ari atradās šīs planētas rajonā. Pārraide pēkšņi pārtrūka. Galapunktā kuģis neieradās.
— Vai tas ir viss?
Ollena seja izstiepās.
— Reiz mani apmeklēja grāfs Tīns Krivers. Runāja par daudz ko un starp citu pieminēja, ka kaut kādu zinātnisku eksperimentu rezultātā Hāra un tās apkārtējais reģions kļuvis bīstams. Viņš rekomendēja dot mūsu kuģiem attiecīgus norādījumus un izvairīties no šī telpas rajona. Vispār viņa lūpās tas izskanēja kā pavēle.
— Tā vien šķiet, — bridi klusējis, teica Džals Ams, — ka Hāra ir šīs nešķīstības centrs vai vismaz viens no centriem.
— Varētu nosūtīt turp eskadru un noskaidrot visu uz vietas, — ierosināja Arts Ams.
— Bet ja eskadra neko neatklāj? — izsaucās Džefs Ollens. — Grāfi apsūdzēs mani par šo ielaušanos. Saprotiet taču mani!
— Mēs visu saprotam, — teica Džals Ams un paskatījās uz brāli. — Nē, Art, baronam taisnība. Ja neizdosies neko atklāt, grāfi būs traki saniknoti. Mēs nevaram riskēt izsaukt karu visā Pierobežā. Manuprāt, vislabāk būtu nosūtīt vieglo izlūkkuģi ar dažiem uzticamiem cilvēkiem. Viņi slepus visu uzzinās. Kapteini Berel, uzticu to jums.
Pirmo reizi kopš apspriedes sākuma Gordons palūdza vārdu.
— Es ari lidošu Hellam līdzi. Izņemot mani, neviens nekad nav redzējis šos noslēpumainos grāfu sabiedrotos. Vienīgi Korhans, bet viņš nav piemērots tādiem ceļojumiem.
— Kā tad tā? — visas Korhana spalvas sabozās sašutumā.
— Tāpēc, ka jums jābūt par padomdevēju princesei Liānai, neviens cits to nespēs. — Gordons mēģināja nomierināt ministru. — Nevar pieļaut, ka viņa jūs zaudē.
— Un tomēr tas ir liels risks, — burkšķēja Džefs Ollens. — Vienu gan palūgšu — nejauciet mani šajā pasākumā.
— Mani dziļi aizkustina jūsu rūpes par manu draugu likteni, —
Džals Arns komentēja ledainā tonī, bet barons, liekas, nepamanīja sarkasmu.
— Es nekavējoties lidoju mājup, — viņš piecēlās. — Man ar to nav nekāda sakara. Jūsu augstība, kungi… Uz redzēšanos.
Durvis aizvērās.
— Lai velns viņu rauj! — neizturēja Sats Šamars. — Tā jau nav pirmā reize. Kad mēs cīnījāmies ar Tumšajām Pasaulēm un pārējie baroni bija izcili drosmīgi, šis šaubījās līdz pat pēdējam brīdim, kad Šora Kāna sakāve kļuva nenovēršama.
— Jā, — Džals Ams piekrita. — Diemžēl, mums nepieciešama savienība ar baronu, to nosaka grāfistes stratēģiskais stāvoklis. Mēs esam spiesti rēķināties ar viņa šaušalīgo egoismu.
Kad karaļi un pārējie apspriedes dalībnieki izklīda, Džals Ams ar vieglām skumjām paskatījās uz Gordonu.
— Es negribētu jūs laist, mans draugs. Ne jau tādēļ jūs atgriezāties, lai atkal riskētu ar dzīvību.
Gordons uztvēra Korhana vērīgo skatienu un noprata, par ko viņš domā.
Atmiņā uzpeldēja rūgtie atvadu brīži no Liānas. Tomēr viņš joprojām stūrgalvīgi ticēja, ka atgriezies šajā grandiozajā, mirdzošajā pasaulē tikai viņas dēļ, nevis meklēdams piedzīvojumus.
— Jūs pats tikko pieminējāt, — viņš teica Džalam, — ka Fomalgautas karalistei draud vislielākās briesmas. Viss, kas apdraud Liānu, attiecas ari uz mani.
Viņš nebūt nebija pārliecināts, ka imperators viņam noticēs, toties bija drošs, ka Korhans neticēs vispār.
Lai nu kā, tomēr jau pēc trim dienām nelielais kuģis viņus gaidīja Trūnā, Impērijas zvaigžņu ostā. Tas bija izlūks-spoks bez pazīšanās zīmēm. Ari apkalpe, ieskaitot kapteini Berelu, nebija ģērbta formas tērpos. Pirms izlidošanas Gordons pilī pēdējo reizi runāja ar Artu Amu. Sarunā piedalījās ari Mema.
— Ceru, Džon> ka tev izdosies uzzināt jaunus faktus. Ja nē, tieši pēc trīsdesmit dienām Hārā ieradīsies visa Impērijas Flote.
— Tas taču var izsaukt karu ar Pierobežu, — Gordons apjuka. — Tavs brālis par to runāja pavisam nesen.
— Ir kaut kas vēl sliktāks par karu Pierobežā, — drūmi turpināja Arts Ams. — Tu taču esi mācījies mūsu vēsturi. Vai atceries Brennu Biru?
— Protams. Viņš ir jūsu tāls sencis un dinastijas dibinātājs. Tieši viņš izsvieda ārpus Galaktikas uzbrucējus no Magelāna mākoņiem.
— Jā, un vienlaikus iznīcināja dalu no mūsu pašu Galaktikas… Pils slepenajos arhīvos glabājas attiecīga informācija. Daži fakti no tā, kā jūs aprakstījāt pelēko svešinieku, piespieda mani un brāli vēlreiz pārskatīt šos materiālus.
Gordona galvā pazibēja šausmīga nojausma. Viņa sarunu biedrs to tūlīt apstiprināja.
— Brenns Bīrs apraksta uzbrucējus un piemin to neticamās telepātiskās spējas, kurām neviens — ne cilvēks, ne ari nehumanoīds, nav spējīgs pretoties. Un tagad, pēc daudziem tūkstošiem gadu, viņi, kā rādās, atkal atgriezušies!
4
Kādreiz Ārējā Kosmosa zona bija diezgan nenoteikts telpas apgabals, kurš, ja var ticēt vecajiem atlasiem, izpletās Galaktikas nomalē starp dienvidu un rietumu zvaigžņu karalistēm. Vēsturiski tas izveidojās šādi: trīs lielākie divdesmit otrā gadsimta tehniskie atklājumi — virsgaismas ātrums un metodes, kā vadīt inerces un gravitācijas masu, atļāva veikt starpzvaigžņu pārlidojumus. Cilvēce metās iekarot Galaktiku, stūrēdama kuģus galvenokārt uz centrālajiem rajoniem, kur zvaigznes bija izvietotas blīvāk, un neievēroja tuksnesīgās nomales. Pēc gadu tūkstošiem, kad tālu no Zemes izveidojās un nostiprinājās neatkarīgas karalistes, atsevišķi drosmīgi avantūristi no šīm jaunajām pasaulēm devās arī uz turieni, dibināja nelielas kolonijas, kas bieži vien aptvēra vienu vienīgu zvaigzni un tās planētu sistēmu.