Narats Teins atgriezās mājās.
Augstu gaisā šaudījās baronu kuģi. Liāna cieši saspieda Gordona roku, skatīdamās uz savu izpostīto galvaspilsētu, drupām, liesmām un dūmiem, kas cēlās pret debesīm.
— Pilsēta atdzims, — viņa nočukstēja. — Atkal ieradīsies cilvēki, un mēs kopīgiem spēkiem uzcelsim to no jauna. Tā nav pati lielākā cena kas samaksāta lai uzvarētu x-harnus.
Viņiem aiz muguras kāds delikāti noklepojās. Saprotams, tas bija Šors Kāns. Nepievērsdams uzmanību neapmierinātībai Hella Berela sejā, viņš sacīja.
— Jūsu augstība, esmu laimīgs, ka notikumi pavērsās par labu jums, tas ir, mums, — bijušais diktators nomurrāja vāji slēpdams ironiju. — Atzīstieties, mana palīdzība nebūt nebija lieka.
— Patiešām, jūsu reakcija tūlīt pēc Narata nāves izglāba mums dzīvību, — Liāna negribīgi apstiprināja.
— Tas mani iepriecina jūsu augstība. — Pienācis tuvāk, Šors Kāns sazvērnieciski turpināja, — Es gribētu lūgt jūs izdarīt kādu pakalpojumu. Taisnību sakot, šie nolādētie baroni man dara rūpes. Man nav nekādu nopelnu viņu priekšā, ja es nokļūšu viņu nagos, viņi katrā ziņā mani pakārs. Un vēl ir tāds imperators Džals Arns.
Visai iespējams, viņš līdz šim brīdim tic, ka man ir kāds sakars ar viņa tēva slepkavību. Nu protams, viņš kļūdās. To visu izgudroja Korbulo. Par to nav jābrīnās, jo viņš nekad neizcēlās ar īpašu saprātu. Vārdu sakot, negribu ne pie imperatora, ne pie baroniem.
Liāna uzmeta viņam aukstu skatienu.
— To visu es lieliski saprotu. Ko jūs lūdzat?
— Saprotams, jūs atceraties, ka mēs ieradāmies šeit kuģī, ko atņēmām Narata Teina sabiedrotajam, tam idiotam Otam Dollam. Grāfu un viņa komandu pēc piezemēšanās iebāza pils cietumā, tur viņi ir vēl šobrīd. Var teikt, ka viņiem veicies, jo šo bestiju ordas nepaguva tikt līdz cietumam. Grāfa kuģis, cik es saprotu, vēl joprojām stāv turpat, karaliskajā ostā. Es pārliecinājos, ka tas ir lieliskā stāvoklī.
— Turpiniet.
— Es runāju ar Otu Dollu un viņa komandu. Viņi ir visai neapmierināti par situāciju, kādā nokļuvuši Tīna Krivera un viņa bandas dēļ. Vienīgais, ko viņi tagad no visas sirds vēlas, ir atgriezties mājās. Un sākt jaunu, brīvu un mierīgu dzīvi.
— īsāk sakot, — Gordons pasmējās, — viņiem nav nekas pretī, ja jūs, Šor Kān, uzņemtos vadoņa lomu.
— Dabiski. Izrādās, viņi neļaunojas par to, ka es viņus iebāzu aiz restēm, bet vēl vairāk — uzskata, ka es esmu tieši tāda personība, kas var ieviest kārtību viņu pašu pasaulē. Viņi ir pārliecināti, ka tauta viņiem piekritīs.
— Turpiniet, — Liāna atkārtoja.
— Žēlastība, kuru es, jūsu augstībā izlūdzos, ir sekojoša. Jūs ļaujat man mierīgi aizlidot kopā ar Otu Dollu un viņa komandu un lūdzat baroniem, protams, nenosaucot manu vārdu, lai viņi neliek šķēršļus mūsu kuģim.
— Lai jūs atkal varētu pīt intrigas Pierobežā! — iesaucās Liāna. — Jūs…
— Jūsu augstība, — nokaunējies teica Šors Kāns. — Ticiet man, ar to ir cauri uz visiem laikiem. Esmu novecojis, pieņēmies prātā, Un vienīgais, kas man vēl vajadzīgs, — tā ir maza planētā kur es varētu mierīgi aizvadīt savas vecumdienas.
— Ak, Dievs! — Gordons atkal iejaucās. — Liecieties mierā, man tūlīt uzmāksies raudas.
— Esmu gandrīz pārliecināta, — Liāna teica, — ka visdrīzākajā laikā jūs atkal būsit kaut kādas sazvērestības priekšgalā un ka man visu dzīvi nāksies nožēlot savu pašreizējo rīcību. Bet karaļiem jāatdod savi parādi. Ņemiet šos cilvēkus un vācieties prom!
Šors Kāns galanti paklanījās un noskūpstīja viņai roku. Pēc tam piegāja pie Gordona, abi apmainījās ar ciešu rokas spiedienu. Jau iedams prom no balkona, viņš pamanīja Hella Berela sadrūmušo seju un panācās atpakaļ.
— Zinu, draudziņ, cik jums smagi ap sirdi. Mēs kopā pārdzīvojām tik daudz briesmu, varu iedomāties, kādas ir jūsu izjūtas šķiroties.
Antarieša kaparbrūnā seja pieplūda asinīm. Viņš mēģināja atbildēt, bet no rīkles izlauzās tikai neartikulēta skaņa. Šors Kāns dedzīgi kratīja viņa roku.
— Nē, nemēģiniet stāstīt, cik neremdināmas ir jūsu skumjas, Hell. Nevajag asaru, draudziņ, vīrieši neraud. Tā ir sieviešu privilēģija. Palieciet sveiks!
Un bijušais Tumšo Pasauļu Līgas diktators izgāja militārā soli, klaudzinādams zābaku papēžus pret grīdas marmora plātnēm.
Gordons pagriezās pret Liānu un pārsteigts ieraudzīja viņas sejā vieglu smaidu.
— Beidzot es sapratu, — viņa teica, — kas jūs tā saista pie šī nelieša. Pilnība ir reti sastopama, bet Šors Kāns to sasniedzis. Viņš patiešām ir pilnīgs nelietis!
Pēc kāda laika no kosmiskās ostas pacēlās kuģis un nozuda debesīs.
Nemierīgā un notikumiem bagātā diena sliecās uz vakaru. Drīz vien Fomalgautas baltais disks nozuda aiz apvāršņa .
SATURS.
ZVAIGŽŅU KARAĻI…………..
ATGRIEŠANĀS UZ ZVAIGZNĒM
Zvaigžņu karaļi
Formāts 60x84/16, tipogrāfijās papīrs, ofsetiespiedums. Līgumcena. SIA "HERMESS", tel. 216801. Reģ. apliec. NQ 2-0802. Pasut. N2 88t . Iespiests a/s "Preses nams", Balasta dambī 3, Rīgā, LV 1081.