Аннотация

Marsiešu hronikas
Rejs Bredberijs
Māksliniece Māra Rikmane
Izdevniecība «Zinātne» Rīgā 1967
R. Bredberijs marsiešu hronikas
Saturs
Sērija Fantastikas Pasaulē./1999. gada janvāris. Raķešu vasara ; 1999. gada februāris. Illa ; 1999. gada augusts. Vasaras nakts ; 1999.gada augusts. Zemes dēli ; 2000.gada marts. Nodokļu maksātājs ; 2000.gada aprīlis. Trešā ekspedīcija ; 2001.gada jūnijs. Lai gan mēness spoži degs ; 2001. gada augusts. Ieceļotāji ; 2001.gada decembris. Zaļais rīts ; 2002.gada februāris. Siseņi ; 2002. gada augusts. Satikšanās naktī ; 2002.gada oktobris. Krasts ; 2003.gada februāris. Intermēdija ; 2003. gada aprīlis. Muzikanti ; 2003.gada jūnijs. Augstu augstu gaisā  ; 2004.— 2005. gads. Pārdēvēšana ; 2005.gada aprīlis. Ašers II ; 2005. gada augusts. Vecie ļaudis ; 2005. gada septembris. Marsietis ; 2005. gada novembris. Ceļojuma piederumi ; 2005. gada novembris. Tukšā sezona ; 2005. gada novembris. Vērotāji ; 2005. gada decembris. Pamestās pilsētas ; 2026. gada aprīlis. Garie vientulības gadi ; 2026. gada augusts. «Līs lietutiņš maigs…» ; 2026. gada oktobris. Bezgalīgais pikniks
Redaktors O. Jansons. Māksi, redaktore Sk. Elcte. Tehn. redaktore M. Andersone. Korektore A. Āva. Nodota salikšanai 1966. g. 24. augusta. Parakstīta iespiešanai 1967. g. 24. janvāri. Papīra formāts 70X90/32. 10,5 fiz. iespiedi.; 12,29 uzsk. iespiedi.; 9,25 izdevu. 1. Metiens 50 000 eks. Maksā <59 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā Nr. 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā Nr. 57. Pašūt. Nr. 2565. A (Amer)
Māksliniece Mara Rikmane No angļu valodas tulkojušas Maija Andersone un Inese Veide
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1966. gada 11. augusta lēmumu.
DAŽI VARDI IEVADAM
Rejs Bredberijs Amerikā šodien ir viens no populārākajiem fantastikas rakstniekiem, un viņa spalvai pieder vesela virkne zinātniski fantastisku romānu, stāstu un — pēdējā laikā — ari lugu. Tomēr «Marsiešu hroni­kas» nevar ierindot parasto šī žanra darbu vidū. Te gan izmantoti populāri modernās fantastikas elementi — roboti, telepātija, at­miņu un vēlmju materializācija, taču rakst­nieka mērķis nav iztēloties, kāda izskatīsies Zeme un Marss divdesmit pirmajā gadsimtā, ko tad būs paveikusi zinātne, cik tālu būs at­tīstījusies tehnika. «Marsiešu hronikas» nav zinātniskā fantastika šī vārda parastajā iz­pratnē, jo zinātnes stingrās loģikas te bieži vien trūkst. Rakstnieks gan aizved lasītāju nākamajā gadsimtā, taču risina mūsu pašu divdesmitā gadsimta Zemes sasāpējušās pro­blēmas. Te zinātniskās fantastikas valodā runā nevis zinātnieks, bet humānists, kurš brīdina pasauli no atomkara šausmām, raizējas par mūsu kultūras vērtību un civilizācijas likte­ņiem.
«Marsiešu hronikas» uzrakstītas piecdes­mitajos gados un publicētas periodikā kā at­sevišķi stāsti un epizodes, kuri tikai pēc tam apvienoti grāmatā. Līdz ar to darbam trūkst stingras kompozicionālas viengabalainības, stāstiņus saista galvenokārt tematiskā ko­pība, un tikai nedaudzas personas — kaptei­nis Vailders un Sems Parkhils — lasītāja priekšā stājas vairākkārt.
Arī visu stāstu mākslinieciskā vērtība nav vienāda. Blakus tādai lieliskai nodaļai kā «. . . Lai gan mēness spoži degs», kur visspē- clgāk izskan grāmatas pamatdoma, blakus tādām mazām pērlēm kā «Zajais rīts» vai «Muzikanti» ir arī bālākas lappuses. Tomēr kopīgā skanējuma spēku tās nemazina.
īpaši gribētos pieminēt nodaļu «Ašers II». Tā sasaucas ar vairākiem Edgara Alana Po stāstiem, kuri pagaidām latviešu valodā nav tulkoti un tāpēc mūsu lasītājiem sveši.
Mistera Stendāla milzīgo bibliotēku sade­dzinājuši Morāles klimata pārvaldes ļaudis. Līdz ar citām grāmatām tie sametuši krāsnīs arī visus Edgara Alana Po darbus, tos pat kārtīgi neizlasījuši. Pēc daudziem gadiem misters Stendāls atlido uz Marsu un te rea­lizē savu ilgi loloto atriebības plānu — «in­scenē» virkni Po stāstu («Ašera mājas bojā eja», «Muca amontiljado», «Priekšlaicīga ap­bedīšana», «Bedre un svārsts» un citus) un, atkārtodams tajos aprakstītos notikumus, no­galina ienīstos barbarus no Zemes.
Stāsts izskan kā sašutuma pilns protests pret valdības politiku, kas ierobežo rakst­nieka jaunrades brīvību. Viss sākas ar «smilšu graudiņu piecdesmitajos un sešdes­mitajos gados», kas noved pie Lielās Dedzi­nāšanas 1975. gadā. Bet Rejam Bredberijam par godu jāsaka, ka gadījumā, ja vēsture tiešām atkārtotos un atkal liesmotu grāmatu sārti, tajos degtu ari «Marsiešu hronikas».
Līdztekus galvenajai tēmai — raizēm par mūsu planētas nākotni — ieskanas arī cita doma: kas notiks ar Marsa civilizāciju, kad uz šīs planētas ieradīsies zemieši, šajā gadī­jumā amerikāņi. Vai tie, kas nav pratuši sar­gāt kultūras vērtības savā zemē, spēs just cienību pret citas planētas dārgumiem? Vai arī Marsa kanālos peldēs tukšas viskija pu­deles, tempļos mētāsies konservu kārbas? Un kā veidosies šo abu planētu iedzīvotāju attie­cības?
Katru grāmatas lappusi caurstrāvo rakst­nieka dziļā atbildības sajūta par visu, kas šodien notiek pasaulē. Viņš uzskata par savu pienākumu brīdināt cilvēci no briesmām, pirms vēl nav par vēlu.
Re ja Bredberija «Marsiešu hronikas» ir ne tikai saistoša un interesanta lasāmviela kā vairums zinātniski fantastisko romānu. Šī grāmata rosina domas, iedarbojas uz jūtām, un, aizšķirot pēdējo lappusi, neviļus rodas secinājums: to taču viņš rakstījis par mums, mūsu laiku, mūsu problēmām!
Maija Andersone
Manai sirsnīgi mīļotajai sievai MARGARITAI
«Labi, ka esam atguvuši spēju brīnī­ties,» filozofs sacīja. «Kosmiskie lido­jumi mūs visus atkal padarījuši par bērniem.»