Выбрать главу

—   Pēc manas pavēles. Elektrisks vads savieno mani ar kuģi. Es no­sūtu telegramu, un ar to pietiek.

—   Patiešām! — es iesaucos, gluži apdullis no visiem šiem brīnumiem. — Tas taču ir tik vienkārši!

Izgājis cauri priekšiņai, kur atradās kāpnes, kas veda uz klāju, es no­kļuvu divus metrus garā kajitē, kur Konsels ar Nedu Lendu patlaban ņē­mās notiesāt lieliskās brokastis. Tad atvērās kādas durvis, un es ieraudzīju trīs metrus garu virtuves telpu, kas atradās starp kuģa plašajām pārtikas produktu krātuvēm.

Tur elektrība, spēcīgāka un paklausīgāka nekā gāze, izpildīja visus ne­pieciešamos darbus. Metala vadi zem plītīm novadīja platina ierīcē kar­stumu, ko varēja lietot un regulēt pēc patikas. Ar elektrību karsēja ari des­tilācijas mašinas, un tās iztvaikošanas ceļā sagādāja lielisku dzeramu ūdeni. Aiz virtuves atradās vannas istaba, kur krāni pēc vēlēšanās piegādāja siltu vai aukstu ūdeni.

Tālāk bij kuģa ļaužu telpa, piecus metrus gara. Bet tur durvis bij no­slēgtas, un es nedabūju aplūkot tās iekārtu, pēc kuras varētu spriest par šā kuģa apkalpei nepieciešamo cilvēku skaitu.

Gaiteņa galā bij redzama parasta siena, kas kuģa ļaužu kajiti atda­līja no mašinu telpām. Durvis atvērās, un es atrados telpā, kur kapteinis Nemo, acīm redzami pirmās šķiras inženieris, bij novietojis kuģa dzinējas mašinas.

ŠI spilgti apgaismotā mašinu telpa bij mazākais divdesmit metru gara. Tā bij sadalīta divās daļās — pirmajā ievietota elektrības ražotāja ierīce, bet otrā mechanisms, kas dzina kuģa skrūvi.

Vispirms mani pārsteidza sui generis[8] smarža šajā telpā. Kapteinis tū­liņ ievēroja manu izbrīnu.

—   Tās ir gāzes, ko atdala izlietojamais nātrijs, tomēr tā tikai nesva­rīga neērtība. Katru rītu mēs brīvā gaisā pamatīgi izvēdinām savu kuģi.

Es ar viegli saprotamu interesi aplūkoju «Nautila» mašinas.

—   Jūs redzat, es nelietoju Rumkorfa, bet gan Bunzena elementus, — kapteinis Nemo paskaidroja. — Pirmie man būtu par vājiem. Bunzena ele­mentu ir mazāk, bet tie spēcīgāki, un izmēģinājumi pierādījuši, ka tas vissva­rīgākais. Ražotā elektrība ar milzu elektromagnetu palīdzību tiek novadīta uz telpu, kur atrodas sevišķas sistēmas virzuļi un zobrati, kas griež skrūves veltni. Skrūve ir seši metri diametrā, garums — astoņarpus metri, bet apgriezieni sasniedz simts divdesmit sekundē.

—   Un brauciena ātrums?

—   Piecdesmit jūdzes stundā.

Šeit bij kāds noslēpums, bet es nepūlējos to uzminēt. Kā elektrība varēja iedarboties ar tādu neticamu spēku? No kurienes īsti cēlās šī gandrīz neie­robežojamā vara? Vai gan šis spēks slēpās sevišķās spoļu ierīcēs? Vai varbūt kādā nepazīstamā transmisiju veidā, kas virzuļus varēja kustināt neiedomā­jami ātri? To es nespēju izprast.

—   Kapteini Nemo, — es ieminējos, — esmu redzējis rezultātus Un ne­mēģinu tos izskaidrot. Es redzēju «Nautilu» manevrējam ap «Ābramu Lin- kolnu» un zinu tā ātrumu. Bet nepietiek vien braukt, jāzina taču — uz ku­rieni braukt! Nepieciešama iespēja virzīt kuģi uz labo un uz kreiso pusi, uz augšu un uz leju. Kā jūs iespējat nolaisties dziļumā, kur sastopaties ar simt atmosfēru spiediena pretspēku? Kā jūs atkal paceļaties virs jūras lī­meņa? Un, pēdīgi, — kā jūs noturaties tajā dziļumā, kāds jums nepiecie­šams? Varbūt es esmu uzmācīgs, jums visu to jautādams?

—   Nemaz nē, profesora kungs, — kapteinis Nemo atbildēja pēc nelielas vilcināšanās, — jo jūs jau nekad netiksiet prom no šā zemūdens kuģa. Nā­ciet salonā! Tur ir mana īstā darbistaba, un tur jūs uzzināsiet par «Nautilu» visu, kas jums vajadzīgs.

XIII

DAŽI SKAITĻI

Pēc dažiem acumirkļiem mēs jau sēdējām salonā uz dīvana un smēķējām cigāru. Kapteinis izplēta man priekšā kādu zīmējumu. Tas bij «Nautila» šķērsgriezuma plāns. Un tad viņš iesāka savu paskaidrojumu:

—   Redziet, Aronaksa kungs, tādi ir tā kuģa būves samēri, uz kura pat­laban braucat. Viņa korpuss ir stipri slaids, galos konusveidīgi asināts cilindrs. Viņa forma ir līdzīga cigaram, arī Londonā jau būvē šāda veida kuģus. Šā cilindra garums no viena gala līdz otram ir tieši septiņdesmit metru, bet lielākais platums astoņi metri. Tā konstrukcijā garuma attiecības pret platumu nav desmit pret vienu, kā tas pieņemts jūsu ātrbraucēju kuģu būvēs, bet tā līnijas ir pietiekoši slaidas un izliekums mērens, lai izspiestais ūdens viegli noslīdētu garām un nekādi netraucētu kuģa gaitu.

Pēc šiem samēriem jūs viegli aprēķināsiet «Nautila» virspuses un apjoma lielumu. Viņa virspusei ir tūkstoš vienpadsmit kvadrātmetri un četrdesmit pieci centimetri, bet apjoms — tūkstoš pieci simti un divas desmitdaļas kubikmetra; tas nozīmē, ka, ūdenī pilnīgi iegrimis, viņš izspiež pieci simti kubikmetrus jeb tonnas ūdens.

Strādādams pie' šā zemūdens kuģa plāniem, es gribēju, lai līdzsvara stā- voklī tas ar deviņām desmitdaļām iegrimtu ūdenī un tikai viena desmitā pa­liktu laukā. Tad, saprotams, tam būtu arī jāizspiež tikai deviņas desmitdaļas sava apjoma, proti, tūkstoš trīs simti piecdesmit sešus kubikmetrus un četr­desmit astoņus centimetrus un arī pašam jāsver tikpat daudz tonnu. Kuģi būvējot, man vajadzēja paturēt aprēķinā šo svaru.

«Nautilam» ir divkāršs korpuss — iekšējais un ārējais, — tie savienoti ii T veida dzelzs stieņiem, tāpēc viņš ir ārkārtīgi izturīgs. Patiesībā, patei­coties šai šunveidīgajai būvei, tas iztur triecienu, it kā būtu masivs dzelzs klucis. Viņa sienas nemaz nevar ieliekties, tās turas pašas par sevi un nevis ar kniežu palīdzību. Rūpīgā materiala izvēle un pilnīgi viengabalainā kon- slrukcija to nodrošina pret jebkurām jūras bangām.

Abi korpusi pagatavoti no cieta tērauda plāksnēm, tā blīvums attieksmē pret ūdeni ir septiņas astoņas desmitdaļas. Iekšējais korpuss ir piecus centi­metrus biezs un sver trīs simti deviņdesmit četras un deviņdesmit sešas simt­daļas tonnas. Ārējais korpuss — piecdesmit centimetrus augstais un divdesmit piecus centimetrus platais un sešdesmit divas tonnas smagais ķīlis, mašinas, balasts, dažādi citi piederumi un ierīces, starpsienas un iekšējie balsti kopā sver deviņi simti sešdesmit un sešdesmit divas simtdaļas tonnas, bet kopā ar agrāk minētajām trīs simti deviņdesmit četrām un deviņdesmit sešām simt­daļām tonnas iznāk tūkstoš trīs simti piecdesmit un četrdesmit astoņas simt­daļas tonnas. Vai jums tas skaidrs?