- Tā nemaz nav velti tērēta, Rečas jaunkundze iebilda un runāja taisnību, jo kamerā nebija filmas.
Montanai Rečai nebija nekādas intereses par Grouninu un par fotografēšanu vispār. Ja vien viņš nebūtu tik glaimots, ka viņa to uzskata par izcilu (vīrietim vienmēr vajadzētu kļūt modram, kad sieviete viņu sauc par izcilu), Grounins būtu pamanījis, ka Rečas jaunkundze nebija iedomājusies noņemt objektīva vāciņu. Jo Rečas jaunkundze nebija fotogrāfe. Viņa bija profesionāla džinu meklētāja, ko bija nolīgusi Mimi de Gulla, lai atrastu Filipu Gontu.
Tomēr tas bija vēl ļaunāk, jo atrast džinu kas parastam laicīgajam prasa milzu atjautību un drosmi bija tikai puse no tā, ko Mimi viņai prasīja. Jo Mimi bija īsta Gulla bezgala ļauna, kā Nimrods to jau nojauta. Par spīti viņas centieniem iegūt Aješas labvēlību, Mimi vienmēr bija zinājusi, ka vēlme kļūt par Zilo džini prasīs daudz krasāku rīcību. Tāpēc divas vēlēšanās no solītajām trim Montanai Rečai bija jānopelna, nogalinot to personu, kuru Mimi uzskatīja par galveno šķērsli, lai kļūtu par nākamo Babilonas Zilo džini. Un Mimi nolīga Montanu Recu nogalināt Filipu Gontu, tiklīdz no Aizeka Balajagas bija padzirdējusi, ka Aješa iecerējusi iesvaidīt Filipu kā savu pēcteci. Šo lēmumu ar ļaunu prieku bija atbalstījusi arī Mimi meita Lilita. Nevaru ciest to skuķi, Lilita teica. Es vēlētos redzēt, kā Filipa Gonta saņem to, ko ir pelnījusi.
Bet atrast un saistīt džinu bija grūts un bīstams uzdevums. Un nogalināt džinu pat tik jaunu kā Filipa vēl jo vairāk. Tomēr Montanai Rečai tas bija riska vērts. No viņas trim vēlēšanām pirmā jau glabājās seifā Zuharda un Linda bankā Cīrihē Šveicē. Skaidra nauda.
Kaudzēm naudas. Vairāk skaidras naudas, nekā Šveices baņķieris, kas pieņēma naudu glabāšanā, jebkad bija redzējis. Pietiekami daudz naudas, lai nopirktu nelielu Āfrikas valsti vai vismaz īpašumu kādā no tām. Montana Reča gaidīja brīdi, kad uzdevums būs izpildīts un varēs sākt naudu tērēt. Viņa bija pacietīga sieviete. Tādai viņai vajadzēja būt. Un Reča bija nolēmusi, ka vieglākais veids, kā atrast Filipu, ir sekot viņas dvīņubrālim Džonam. Tā nu viņa bija nokļuvusi Samarā un beidzot izsekojusi Grouninu līdz Kebabilonas restorānam pie Bagdādes ceļa.
Reča beidza "fotografēt" Grouninu un ielika kameru atpakaļ somā virs lielkalibra Magnum Opus revolvera, ar kuru plānoja nošaut savu upuri. No pieredzes Rečas jaunkundze zināja, ka labākais veids, kā nogalināt džinu, bija šaut ar visātrāko lodi. Šaujot ar mazāku pistoli, džins jau paguva transubstanciēties, iekams lode bija izlidojusi tikai pāris pēdu no stobra. Toties ar Magnum Opus tas nebija iespējams. No tā lode izlidoja ar ātrumu vairāk nekā 3000 pēdu sekundē. Viens trūkums, lietojot šo ieroci, bija tā svars. Magnum Opus revolveri nevarēja tā vienkārši paņemt, tas bija jāpaceļ, jo svēra piecas mārciņas un bija tikpat smags kā hantele. Vairākums cilvēku lietoja Magnum Opus pret grizlilāčiem. Montanai Rečai tas bija ierocis, ko bija izvēlējusies viņa un nosaukusi par džinu uzraugu.
- Jūs tiešām esat ļoti fotogēnisks, viņa Grouninam teica.
Sulainis laimīgi pasmaidīja. Bija pagājis labs laiciņš, kopš kāda sieviete bija izteikusi viņam komplimentu.
Rečas jaunkundze vēl aizvien sēdēja viņam pretī, kad pusstundu vēlāk pa restorāna durvīm ienāca Džons, kam cieši uz pēdām sekoja viņa māsa, medību piekūns un divi vīrieši, kurus Grounins nepazina. Lai iemūžinātu viņu skaļo un acīmredzami laimīgo atkalredzēšanos, Rečas jaunkundze izvēlējās citu kameru, izlikdamās, ka atkal fotografē. Tomēr šī bija kamera, kuru Rečas jaunkundze tiešām prata lietot. Tā bija termiska ierīce, kuru izmanto, lai uztvertu siltumu, kas nāk no kāda priekšmeta vai ķermeņa. Un džinu ķermenis izstaro divreiz vairāk siltuma nekā parasto cilvēku miesa.
- Filipa! Grounins iesaucās, piekļaudams meiteni pie sava apjomīgā vēdera.
- Grounina kungs, Džons ierunājās. Es gribētu, lai jūs iepazīstaties ar Alanu un Nīlu.
- Vai tu to domā nopietni?
- Nopietni gan.
Tas ir liels prieks, džentlmeņi. Klausieties, tas tiešām ir liels prieks. Grounins paspieda roku Alanam un Nīlam, kuru ķermeņi, tāpat kā viņa ķermenis, Rečas jaunkundzes termiskajā kamerā bija redzami dzelteni.
Rečas jaunkundze laipni pasmaidīja, kad Džons ar galvas mājienu ievēroja viņas klātbūtni. Viņa un māsas galva kameras kadru meklētājā bija vienmērīgi sarkana un tāpēc karsta. Džons bija jauks zēns, viņa nodomāja. Žēl, ka nāksies nogalināt arī viņu. Nogalināt māsu džini ūn atstāt viņas brāli dzīvu nozīmētu iekulties nepatikšanās.
Dārijs pienāca klāt un sirsnīgi apskāva Džonu. Prieks tevi atkal redzēt, viņš teica.
Rečas jaunkundze ielika termisko kameru atpakaļ somā un satvēra niķelētā revolvera gumijoto rokturi. Kamēr Grounins apkampa Džonu un Filipa iepazinās ar Dāriju, Rečas jaunkundze ar īkšķi atvēra magazīnu un pārbaudīja, vai katrā no piecām atverēm atrodas pa garai lode. Apmierināta, ka viss ir kārtībā, viņa to atkal aizvēra, noņēma drošinātāju un turēja ieroci pie sava melnās ādas sāna. Viņa iedomājās: ja Džons pavirzītos dažas pēdas pa kreisi tā, lai stāvētu tieši priekšā Filipai, varbūt varētu novākt abus dvīņus ar vienu šāvienu.
***
Montana Rečas jaunkundze bija tā koncentrējusies savam darbam, ka nepamanīja garo, diezgan valdzinošo sievieti, kas bija parādījusies viņai aiz muguras. Ja Rečas jaunkundze būtu paskatījusies uz šo sievieti caur savu termisko kameru, viņas augums būtu izskatījies pilnīgi sarkans. Tikpat sarkans kā sievietes dvīņu bērnu augumu, jo šī džine nebija neviena cita kā Leila Gonta, kuras negaidītās un pagaidām nepamanītās ierašanās iemesls bija nojauta par to, kas noticis ar Alanu un Nīlu.
Neviens džins nevar neatklāt, ja kāds, ko viņš pārvērtis par dzīvnieku, ir ticis nogalināts. Un tas bija Alana un Nīla laimīgais liktenis, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad Gonta kundze viņus bija pārvērtusi par suņiem, viņa bija iedomājusies likt sodam ilgt tikai suņa mūža garumā. Tādējādi viņa visu laiku zināja, ka, suņu dzīvei beidzoties, Alans un Nīls atkal varētu kļūt par cilvēkiem.
Protams, Gonta kundze tāpat apzinājās, ka Alana un Nīla bojāeja varēja nozīmēt vienīgi to, ka dvīņi iekūlušies nopietnās nepatikšanās. Tā kā pa šo laiku pat viņa, kurai bija maz vai vispār nekādu sakaru ar džinu pasauli, bija dzirdējusi no baumu telegrāfa, ka Aješa nolaupījusi Filipu, Gonta kundze bija lauzusi savu zvērestu nekad vairs nelietot džina spēku un no Ņujorkas ar spēcīgu virpuļviesuli nekavējoties ieradusies uz ārkārtas tikšanos ar Aješu.
Gonta kundze neievēroja ieroci Rečas jaunkundzes rokā. Vismaz ne uzreiz. Viņa bija pārāk aizņemta, lūkojoties uz dvīņiem un jūtot milzīgu atvieglojumu, ka viņiem nekas nekaiš. Vēl viens iemesls, kāpēc viņa nepamanīja revolveri Rečas jaunkundzes rokā, bija tas, ka acis aizmigloja asaras. Nožēlas asaras, jo vienīgi Gonta kundze skaidri zināja, kāpēc Aješa nebija dzinusies pakaļ Filipai. Tas bija tāpēc, ka Gonta kundze bija piekritusi ieņemt savas meitas vietu.
Viņa būs nākamā Zilā džine, kad Aješa nomirs.
Gonta kundze labi zināja, ka tas vienmēr ir bijis Aješas nolūks, kopš abu tikšanās Pjēra viesnīcā Ņujorkā, kad Aješa bija pateikusi Gonta kundzei, ka vēlas, lai viņa kļūtu par nākamo Zilo džini. Toreiz Gonta kundze bija atteikusies, un Aješa, iespējams, jau iepriekš to paredzēja. Bet Gonta kundze nekad nebija apsvērusi iespēju, ka Aješa varētu būt tik cietsirdīga, ka nolaupīs Filipu, lai piespiestu Gonta kundzi darīt to, ko viņa lūdza. Gonta kundze nebija pietiekami novērtējusi Aješu to bija sāpīgi atzīt. Un tas, ka viņas pašas māte spēja izdarīt ko tādu, protams, sarūgtināja. Bet tagad vairs neko nevarēja līdzēt. Un vismaz vēl kādu laiku viņas vienošanās ar Aješu paliks noslēpums.