Džons paraustīja plecus. Neko nesaprotu.
- Bet es saprotu! Filipa uzvaroši paziņoja. Atbilde ir burts s. Ar burtu s sākas sākums un ar to beidzas laiks un Visums, un tas ir vārdā beigas un pēdējais burts vārdos vietas nobeigums.
- Un ko tas mums dod?
- Mēs tiekam iekšā, Filipa atbildēja un nospieda burtu s ielas nosaukumā WEST, kas bija iegravēts misiņa plāksnē.
Uzreiz daļa no ķieģeļu sienas kopā ar lodziņu pavērās kā durvis uz apslēptām eņģēm, atklājot nevis kādu tumšu un drūmu ūķi, bet gaišu un plašu telpu ar vilnu kāpnēm, kas veda uz augšstāvu, no kurienes skaidri varēja dzirdēt skaļu viesību troksni.
- Tev izdevās, māšel. Džons ātri iegāja velvētaja telpā. Nekavējies. Iekams durvis atkal nav aizvērušās.
Filipa sekoja brālim augšup pa vītņu kāpnēm, bet slepenās durvis viņiem aiz muguras rībēdamas aizvērās. Kāpņu augšgalā viņi nonāca plašā istabā ar iespaidīgu skatu nevis uz 57. ielu, kā to varētu domāt, bet gan ainavu, kas atgādināja jūru kādā siltā zemē. Tad no cilvēku pūļa iznāca liela auguma vīrietis, ģērbies koši sarkanā uzvalkā, rokas iepletis tikpat plaši, cik plats bija viņa smaids. Tas bija tēvocis Nimrods.
- Te nu viņi ir, sacīja Nimrods, sirsnīgi apskaudams dvīņus. Mēs jau sākām raizēties, kur esat palikuši.
- Mums bija maza aizķeršanās ar mīklu pie durvīm, Filipa paskaidroja.
- Vai tiešām? Jūs mani pārsteidzat. Tas nav nekas sarežģīts. Tikai mazs nieciņš, ko sacerējis angļu rakstnieks Džonatans Svifts. Lai visādi salašņas netiktu iekšā.
Nimrodam sekoja vecs vīrs ar baltu bārdu, baltu turbānu un baltu uzvalku. Viņš laimīgi apskāva bērnus. Protams, vienīgi tad viesības ir viesības, ja ierodas kāds, kas nav aicināts, teica Rakšasasa kungs. Viņš izskatījās pēc indiešu maharadžas, bet vecais džins runāja angliski kā īrs. Tās bija sekas pēc daudzu gadu iesprostojuma pudelē, mācoties angļu valodu no Īrijas televīzijas.
- Apsveicam sakarā ar jūsu grāmatu, dvīņi teica Rakšasasa kungam.
- Tiešām jāapsveic, Nimrods piebalsoja. Šī, iespējams, ir svarīgākā grāmata pēc ķēniņa Zālamana Grimuāra.
Rakšasasa kungs viegli pasmaidīja. Šķiet, tā varētu teikt, viņš sacīja. Bet īstenībā mana grāmata nav nekas vairāk par vecas kurpes sprādzi.
- Kas ir grimuārs? Džons jautāja.
- Tā ir burvju rokasgrāmata, lai saistītu džinus, paskaidroja Nimrods. Senākais un svarīgākais piemērs ir Zālamana testaments. Tāpēc es to salīdzināju ar Rakšasasa kunga grāmatu Saīsinātie Bagdādes likumi.
- Rimsties, Rakšasasa kungs kautrīgi iebilda. Laipni vārdi nevar uzziest sviestu pastinakiem.
- Bet tie arī nepadarīs cietāku kāposta kacenu, Nimrods paziņoja. Rakšasasa kungs šo grāmatu rakstījis visu savu mūžu, viņš teica dvīņiem. Redziet, gadu gaitā Bagdādes likumi kļuvuši ļoti plaši un neparocīgi, tajos ir daudz pretrunu un neatbilstību. Šis ir svarīgs likumu izdevums vienā sējumā tādu likumu, kurus, pateicoties Rakšasasa kungam, jūs varat saprast bez grūtībām un droši uz tiem paļauties, viss par džiniem tagad ietverts vienā grāmatā. īsāk sakot, Rakšasasa kungs kā jūrnieks, kas šķērso okeānu, paveicis darbu, kura dēļ mēs reiz kritām izmisumā.
- Nevaru vien sagaidīt, kad varēšu to izlasīt, Džons sacīja.
- Un tu noteikti izlasīsi, Nimrods apgalvoja. Bet vispirms ļaujiet man jūs abus iepazīstināt ar daļu no Ņujorkas džinu sabiedrības.
4. nodala DŽINU JUNIORU ČEMPIONE
Nimrods bija aprakstījis džinus Rakšasasa kunga viesībās kā dažus no Ņujorkas džinu sabiedrības, bet īstenībā džini, ar kuriem dvīņi tika iepazīstināti, bija no visas pasaules. To vidū bija Morgana Mbulu no Dienvidāfrikas, Moda Merova no Īrijas, Ūnags Ponaturi no Jaunzēlandes, Toširo Tengu no Japānas un Stens Banjips no Austrālijas. Daži no viņiem bija diezgan slaveni arī laicīgajā pasaulē: Peri Bannu bija slavena kinoaktrise, Dženeta Džana bija kādas Holivudas kinostudijas prezidente, Virdžīnija Nise bija slavena skulptore no Norvēģijas un Deivids Kabikadžs bija ar Nobela prēmiju apbalvots entomologs no Kanādas.
Man šķiet, ka esi jau saticis Frenku Vodjanoju, Nimrods teica Džonam, virzīdams dvīņus uz četru džinu grupu, kas stāvēja blakus lielam galdam, uz kura bija izlikti vairāki Rakšasasa kunga grāmatas eksemplāri. Un, protams, jūs abi pazīstat ļoti valdzinošo dakteri Dženiju Zahertorti un viņas dēlu Dibaku.
Dvīņi atturīgi pamāja ar galvu Dibakam, kas vēroja viņu ierašanos ar sev raksturīgo uzjautrinājuma un nicinājuma izteiksmes sajaukumu. Vismaz tik ilgi, kamēr māte viņam ar elkoni iegrūda dunku sānos.
- Dibakam ir kas sakāms jums abiem, viņa teica, mīļi uzsmaidot dvīņiem. Vai ne, dārgais?
Dibaks izbolīja acis un, pagriezies pret Džonu un Filipu, kaut ko noņurdēja. Es atvainojos, viņš saīdzis nomurmināja.
- Jūsu māte paskaidroja, kas notika, daktere Zahertorte sacīja. Kā Dibaks jūs apmānīja, lai jūs viņam palīdzētu izdarīt ko sliktu mana bijušā vīra sievai. Īstenībā viņš ir labs džins. Un viņš ir apsolījis, ka nekad vairs jūs nemānīs, vai ne, mīļais?
- Jā, Dibaks norūca. Protams. Katrā zinā.
' i
- Citādi viņš izjutīs pilnu mana spēka varu. Vai ne, dārgais?
- Ko es allažiņ mēdzu sacīt, daktere Zahertorte, Rakšasasa kungs teica, ir tas, kā spēks izpaudīsies. Reizēm tam tā jānotiek. Kaķim pašam nāk par labu, ka tas murrā. Vai tā nav, Nimrod?
- Viss patlaban ir nokārtots, tas ir galvenais, Nimrods atbildēja. Jaunajai Zahertortes kundzei dzīvoklis atkal ir kārtībā, un Dibaks tagad pāršķir jaunu lappusi. Vai ne, Dibak?
V
- Baks, viņš pārlaboja, atkal izvalbīdams acis. Sis paradums Filipai šķita mulsinošs. Vienkārši Baks. Norunāts?
- Džon, Nimrods ierosināja. Jūs ar, ē, Baku varētu sadabūt ko ēdamu, kamēr mēs ar Filipu aprunāsimies.
- Labi, Džons piekrita, un abi džinu zēni piegāja pie galda, kur kāds vīrietis stāvēja aiz liela, kūpoša trauka ar ļoti piparotu kariju. Viņi sāka izklaidēties, sacenšoties, kurš var ieēst asākos čili piparus.
Pastāsti man, Nimrods ierunājās, aizvedis Filipu sāņus. Kā šajās dienās ripo astaragali?
Paraustījusi plecus, viņa atbildēja: To var apraks! il šādi: tie ir kustībā. Bet ne vairāk.
Astaragali un tesere ir vārdi, kuros džini dēvē metamos kauliņus. Tomēr džini spēlē astaragali paveidu, kas raksturīgs tikai viņiem, un to sauc par džinverso vai precīzāk par džinversoktoanulāru. Džinverso spēlē izmanto apaļu kristāla kastīti ar vāku un septiņiem astaragali jeb metamiem kauliņiem, kuriem ir astoņas puses. Tas nozīmē, ka katram astaragali ir nevis sešas, bet gan astoņas skaldnes. Džinverso astaragali astoņas skaldnes apzīmē garu, telpu, laiku, uguni, zemi, gaisu, ūdeni un veiksmi. Tā kā džinverso spēles laikā stingri aizliegts lietot džina spēku (kristāla kaste ir veidota tā, lai atklātu džina spēka izmantošanu), veiksmi izšķir spēlētāja spēja maldināt savus pretiniekus.
Kā iesācēja, kas spēlējusi džinverso tikai dažus mēnešus, Filipa bija jau diezgan lietpratīga spēlētāja. Visbiežāk viņa spēlēja ar savu tēvu un vienu no viņa draugiem, kādu cilvēku vārdā Buls Haksters, kurš bija viens no retajiem, kas zināja, ka Edvarda Gonta dvīņi ir džini. Filipa nojauta, ka Nimrods jautās, vai viņa pieteiksies gaidāmajam pasaules džinverso turnīram, kas katru gadu notika starp Ziemassvētkiem un Vecgada vakaru. Bet Filipa vēl nebija izlēmusi. Viņa bija mierīga, sevī noslēgusies džine, un atšķirībā no sava brāļa viņai nepiemita vēlēšanās izrādīties vai kaut ko pierādīt sev vai kādam citam.