Djusems Barrs piecēlās. - Tāda palīdzība, kādu es varu sniegt, nenozīmē neko, - viņš rāmi atbildēja.
- Tāpēc, par spīti jūsu cītīgajai uzstājībai, es jums to aiztaupīšu.
- Par tās nozīmi atļaujiet spriest man!
- Nē, es runāju nopietni. Pat viss Impērijas spēks nevar sadragāt šo niecīgo pasauli.
- Kāpēc ne? - Bela Raiosa acis pikti iezibsnījās.
- Nē, palieciet, kur esat! Es pats pateikšu, kad drīkstēsiet iet projām. Kāpēc ne? Ja domājat, ka es par zemu novērtēju šo ienaidnieku, kuru esmu atklājis, tad jūs maldāties. Patricieti, - viņš negribīgi piebilda, - es atpakaļceļā pazaudēju vienu kuģi. Man nav pierādījumu, ka tas nokļuvis Fonda nagos, bet kopš tā brīža tas nekur vairs nav redzēts, un, ja šis būtu nelaimes gadījums, kaut kur mūsu ceļā noteikti būtu atradies tā sadragātais korpuss. Tas nav nopietns zaudējums - tīrais mušas kodiens, taču tāds notikums, iespējams, vēsta, ka Fonds jau ir uzsācis agresīvu darbību. Tāda aktivitāte un nerēķināšanās ar sekām var liecināt par slepeniem spēkiem, kurus es nepazīstu. Vai varat man palīdzēt, atbildot uz konkrētu jautājumu? Kur slēpjas viņu militārais spēks?
- Man nav ne jausmas.
- Tad paskaidrojiet to pats no sava skatpunkta! Kāpēc jūs sakāt, ka Impērija nespēj sakaut šo sīko ienaidnieku?
Sivennietis atkal apsēdās un paraudzījās tālumā, novērsdamies no Raiosa caururbjošā skatiena. Viņa vārdi skanēja smagi. - Tāpēc, ka es ticu psihovēstures principiem. Tā ir savāda zinātne. Matemātisko briedumu tā sasniedza viena cilvēka, Hari Seldona personā, un nomira reizē ar viņu, jo neviens cilvēks kopš tā laika nav spējis izstaigāt tās sarežģītos līkločus. Tomēr tajā īsajā laikposmā šī zinātne apliecināja sevi par pašu spēcīgāko instrumentu, kāds jebkad izgudrots cilvēces pētīšanai. Nepretendējot uz spējām paredzēt individuālu personu rīcību, tā noformulēja konkrētus likumus, kuri ļauj veikt matemātisku analīzi un ekstrapolāciju, lai pārvaldītu un prognozētu cilvēku grupas masveida rīcību.
- Tātad...
- Tieši šo psihovēsturi Seldons un viņa līdzbiedri ar pilnu jaudu izmantoja Fonda dibināšanā. Gan vieta, gan laiks, gan apstākļi matemātiski savienojas un neizbēgami norāda uz Otrās Galaktikas Impērijas veidošanos.
Raiosa balss sašutumā trīcēja. - Tātad, pēc jūsu domām, šī viņa māksla paredz, ka es uzbrukšu Fondam un zaudēšu tādu un tādu kauju tāda un tāda iemesla dēļ? Vai jūs gribat sacīt, ka es esmu stulbs robots, kas iet pa iepriekš noteiktu ceļu pretī iznīcībai?
- Nē, - vecais patricietis skarbi atbildēja. - Kā teicu jau iepriekš, šai zinātnei nav nekāda sakara ar individuāla cilvēka rīcību. Paredzējumi attiecas uz krietni plašāku pamatfonu.
- Tātad mēs esam cieši sažņaugti dzelzs rokā, kura pieder Vēsturiskās Nepieciešamības dievietei?
- Psihovēsturiskās Nepieciešamības dievietei, -Barrs rāmi izlaboja.
- Un ja es izmantošu savu brīvās gribas prerogatīvu? Ja izvēlēšos uzbrukt nākamajā gadā vai neuzbrukt vispār? Cik elastīga ir šī dieviete? Cik attapīga?
Barrs paraustīja plecus. - Uzbrūciet tūlīt vai neuzbrūciet nekad, uzbrūciet ar vienu kuģi vai ar visu Impērijas jaudu, ar atklātu kara pieteikumu vai slepenas nodevības ceļā. Dariet, kā vēlaties, un pēc labākās patikas izmantojiet savu brīvo gribu. Un tomēr jūs zaudēsiet.
- Hari Seldona mirušās rokas dēļ?
- Cilvēces uzvedības matemātikas mirušās rokas dēļ. To nevar nedz apturēt, nedz novirzīt, nedz aizkavēt.
Nonākuši strupceļā, abi raudzījās viens otrā, līdz ģenerālis atkāpās soli atpakaļ.
- Es pieņemšu izaicinājumu, - viņš vienkārši teica. - Mirusī roka pret dzīvu gribu!
Kleons и. ... parasti dēvēts par “Lielo”. Pirmās Impērijas pēdējais spēcīgais Imperators, nozīmīgs politiskās un mākslinieciskās renesanses periodā, kas iekļāvās viņa ilgās
valdīšanas laikā. Tomēr nostāstos viņš visla-
>
bāk ir pazīstams, pateicoties saviem sakariem ar Belu Raiosu, un parastie cilvēki viņu dēvē vienkārši par “Raiosa Imperatoru”. Svarīgi ir neļaut viņa pēdējā valdīšanas gada notikumiem aizēnot četrdesmit gadus, kuros ...
GALAKTIKAS ENCIKLOPĒDIJA
IMPERATORS
Kleons II bija Visuma pavēlnieks. Kleons II turklāt cieta no sāpīgas nezināmas izcelsmes slimības. Cilvēku pasaules neaprēķināmo untumu dēļ abi šie atzinumi neizslēdz viens otru un nav pat savstarpēji nesaderīgi. Vēsture ir pazinusi nomācoši lielu daudzumu šādu precedentu.
Taču Kleons II ne mazākā mērā nebēdāja par šādiem precedentiem. Līdzīgu gadījumu garā saraksta apcerēšana ne par elektrona tiesu neatvieglotu viņa personiskās ciešanas. Viņu nebūt nemierināja doma par to, ka viņa vecvectēvs ir bijis nenozīmīgas planētas pirātu vadonis, bet viņš pats guļ Ammenetika Lielā greznajā pilī, tāpat kā viņu neinteresēja Galaktikas valdnieku ciltskoks, kas stiepās tālu miglainā pagātnē. Šobrīd viņam nekādu mierinājumu nedeva tas, ka viņa tēva pūliņi ir likvidējuši šīs valstības indīgos dumpja perēkļus un atjaunojuši tajā mieru un vienotību, kādu tā bija baudījusi Stanela VI valdīšanas laikā, vai tas, ka šī iemesla dēļ viņa paša spožo slavu divdesmit piecos valdīšanas gados nebija aizmiglojis neviens dumpīgs mākonītis.
Galaktikas Imperators un Visuma Pavēlnieks iešņukstējās, atlaizdams galvu atpakaļ spilvena dzīvinošajā spēka plaknē. Tā iegrima mīkstā bezskāriena mākonī, un patīkamā sajūta brīdi deva atvieglojumu. Viņš ar grūtībām uzslējās sēdus un pievērsa drūmu skatienu plašās istabas tālajām sienām. Tādā istabā bija grūti būt vienam. Tā bija pārāk liela. Visas istabas bija pārāk lielas.
Tomēr šo mokošo lēkmju laikā bija labāk būt vienam nekā paciest galminieku sīkumaino ņirbēšanu, dāsno līdzjūtību un maigo, nomācoši žēlīgo laipnību. Labāk būt vienam nekā redzēt šīs remdenās maskas, aiz kurām zibēja līkumoti aprēķini par viņa miršanas izredzēm un varbūtējo pēcteču likteņiem.
Domas joņoja ātri. Viņam bija trīs dēli, trīs stalti, daudzsološi un krietni jaunekļi. Kur gan tie pazuduši šajās grūtajās dienās? Gaida, par to nav šaubu! Katrs vēro pārējos divus, un visi trīs vēro viņu.
Imperators neveikli sagrozījās. Un tagad uz audienci gaida Brodrigs. Uzticamais Brodrigs ar zemu izcelsmi; uzticams tāpēc, ka viņu vienprātīgi un dedzīgi ienīda visas divpadsmit galma kliķes, kuru uzskati atšķīrās it visos citos jautājumos.
Brodrigs - uzticamais favorīts, kuram nekas cits neatlika kā būt uzticamam, jo Imperatora nāves dienā viņam būtu jāpazūd Visumā ar Galaktikas visātrāko zibenskuģi, lai izvairītos no radiācijas kameras jau nākamajā dienā.
Kleons II sataustīja gludo pogu uz lielā dīvāna paro-ces, un milzīgās durvis istabas galā kļuva caurspīdīgas kā gaiss.
Pa koši sarkano paklāju atnācis līdz Imperatoram, Brodrigs nometās ceļos, lai noskūpstītu viņa nevarīgo roku.
- Kā ar veselību, pavēlniek? - privātsekretārs jautāja klusā, raižpilnā balsī.
- Esmu dzīvs, - Imperators ērclgi atcirta, - ja par dzīvi var uzskatīt stāvokli, kad jebkurš nejēga, kas prot lasīt medicīnas grāmatas, izmanto mani par ērtu un atsaucīgu objektu saviem draņķīgajiem eksperimentiem! Ja vien kaut kur ir pieejams kāds ķīmisks, fizikāls vai nukleārs medikaments, kurš vēl nav izmēģināts, tad rit neizbēgami ieradīsies kāds skolots ērms no tālas nomales, lai to izmēģinātu. Un atsauksies uz vēl kādu jaunatklātu autoritatīvu grāmatu, visticamāk, viltojumu. Zvēru pie sava tēva piemiņas, - viņš satracināts turpināja, - Galaktikā nav vairs neviena divkājaina radījuma, kurš spētu pētīt slimību ar savām acīm un savu galvu! Nav neviena, kurš mācētu izmērīt pulsu, neturot priekšā kādu senču grāmatu. Es esmu slims, un viņi sauc manu slimību par “nezināmu”. Stulbeņi! Ja gadu tūkstošu gaitā cilvēki atrod jaunus veidus, kā palikt uz gultas, tad izrādās, ka senču pētījumi to nav paredzējuši un kaite paliek mūžīgi neārstējama. Vai nu senčiem šobrīd vajadzētu būt dzīviem, vai ari man bija jādzlvo viņu laikos!