1574. gadā Tiho Brahe jau bija tik pazīstams astronoms, ka pats Dānijas karalis un Kopenhāgenas akadēmijas jaunie galma audzēkņi lūdza viņu nolasīt lekciju kursu. Un, kaut gan Tiho bija ļoti nobažījies, ka, parādīdams, cik viņš mācīts, pazemos savu muižnieka cieņu, tomēr atsacīties neiedrošinājās. Turpmāk citētais viņa ievadrunas sākums šo cilvēku raksturo vislabāk. Uzkāpis katedrā, viņš sacīja: «Augsti godājamie kungi! Un jūs, jaunie studenti! Mani lūdza ne tikai daži no jums, bet arī visugaišākais karalis, lai publiskās sapulcēs es izklāstu atsevišķas matemātisko zinātņu daļas. Tāds darbs man nav pierasts. Tas neatbilst nedz manam nosaukumam, nedz manai kārtai un ir atkarīgs no manas vājības pret zinātnēm. Taču nav pieļaujams pretoties gribai, ko ir izteikusi karaliskā majestāte, un es negribu atteikties izpildīt jūsu vēlēšanos .. .»
Sajūsminājies par Tiho zināšanām, Fridrihs II uzdāvināja astronomam mūža valdījumā nelielu salu Hvenu Zunda jūras šaurumā un piedāvāja uzbūvēt tur observatoriju, uzņemdamies visus ar būvdarbiem saistītos izdevumus. Tas bija Eiropā vēl nedzirdēts dāsnums. (Jāsaka, Eiropas karaļi parasti bija diezgan sīkstu- ligi.)
Tiho savu pili nosauca par Uraniborgu — astronomijas labvēles Urānijas vārdā, kura ir viena no deviņām grieķu mūzām.
Tas bija lielisks viduslaiku zinātniskās pētniecības institūts, kuram salīdzinājumā ar priekštečiem piemita priekšrocība, ka tas bija uzbūvēts pēc ieinteresētās personas plāna un ieceres. Persona bija viena pati un līdzekļus nežēloja. Nauda piederēja karalim. Divdesmit gadi, ko Tiho Brahe nodzīvoja Hvenas salā, astronomam bija vislaimīgākais laiks.
Seit viņš sāka sistemātiskus novērojumus, sapulcināja ap sevi prasmīgus palīgus un saprātīgus skolniekus, kuriem salā uzcēla otru observatoriju «Stjerne- borgu» («Zvaigžņu pili»).
Jaunu — precīzāku instrumentu izgudrošanai un konstruēšanai Tiho Brahe netaupīja nedz laiku, nedz pūles, nedz naudu. Viņa darbu rezultātā praktiskajā astronomijā notika īsta atjaunošanās: metodes kļuva vienkāršākas un precīzākas.
Tomēr par savu galveno uzdevumu Uraniborgas saimnieks joprojām uzskatīja planētu kustību novērošanu. Tiho Brahe kaislīgi aizrāvās ar astroloģiju, un tāpēc viņa observatorijā pats steidzamākais uzdevums bija planētu orbītu noteikšana. Visi pārējie darbi bija palīglīdzeklis galvenā mērķa sasniegšanai. Kā redzēsim turpmāk, šoreiz astroloģija izdarīja labu pakalpojumu īstajai zinātnei.
Lai precīzāk aprēķinātu planētu orbītas, Tiho Brahe nolēma pārbaudīt dažas konstantes, ko pirms viņa bija izmērījuši un aplēsuši vairāku paaudžu astronomi. Tās pašas konstantes, kuru skaitliskās vērtības dāņu astronoma laikabiedri izmantoja kā «neapšaubāmi precīzas». Un kas notika? Viņš par trim loka minūtēm (!) pārlaboja ekliptikas slīpuma leņķi, precizēja Saules orbītas ekscentricitāti. Plānveidīgi novērodams Mēnesi, Tiho Brahe guva lielus panākumus tā kustības pētījumos. Tā kā šajos pētījumos vajadzēja precīzāk zināt zvaigžņu stāvokli, viņš aizsāka milzu darbu — ar lielu kvadrantu metodiski izmērīt zvaigžņu augstumu meridiānā un noteikt to deklinācijas. No savu mērījumu rezultātiem Tiho Brahe sastādīja zvaigžņu katalogu. Tolaik tas bija pirmais pilnīgais katalogs un aizstāja pirms vairāk nekā pusotra gadu tūkstoša sastādītos Hiparha un Ptolemaja katalogus.
Daudz laika astronoms veltīja ari komētu novērošanai. Vienai no šīm «nelaimju vēstnesēm» pacenties noteikt paralaksi, Tiho Brahe secināja, ka komētas ir no Saules daudz tālāk par Mēnesi… Šis secinājums pilnīgi apgāza Aristoteļa mācību, kas apgalvoja, ka komētas ir zem Mēness esošās pasaules (t. i., atmosfēras augšējo slāņu) parādības. Tiho Brahe pirmais komētām piešķīra debess ķermeņu rangu.
Laiks Hvenas salā Tiho Brahem patiešām bija auglīgs un laimes pilns.
Sava sudraba deguna dēļ cietis sakāvi pie jaunajām aristokrātēm, viņš apprecēja daiļu Knudstropas zemnieci, kura viņam dāvāja sešus bērnus. Neraugoties uz savu radinieku neapmierinātību, Tiho ar viņu laimīgi nodzīvoja līdz mūža beigām.
Brahe dievināja maģiju un visdažādāko kabalistiku. Pilī bija daudz «garu izsaukšanai» un spoku demonstrēšanai pielāgotu automātu, aparātu un ietaišu. Ne vienu reizi vien godājamais astronoms uzjautrinājās, māņticīgajiem viesiem laizdams virsū maģisku spoku barus ar istabā paslēptā burvju luktura palīdzību. Tiho Brahem bija neparasti laba slava kā pareģotājam, un viņš pats svēti ticēja savām astrologa spējām.
Tikai pats savu horoskopu viņš nespēja sastādīt. Karalis Fridrihs II nomira, un tronī uzkāpa viņa mazgadīgais dēls Kristiāns IX, ko pavadīja četri reģenti. Tad arī daudzi saskatīja reālu iespēju izrēķināties ar iedo-
rnīgo astronomu. Nelabvēļi neko nebija aizmirsuši.. 5 un 1597. gadā tie Tiho Brahi «noēda».
Zaudējis lielāko daļu ienākumu, izlietojis gandrīz visu savu īpašumu Uraniborgas greznības uzturēšanai, aizvainojies par jaunā karaļa nevērību, Tiho Brahe nolemj pamest Dānijas karalisti. Viņš pavēl iekraut kuģos visu, kas ir kustināms, atstādams salā savas bijušās mītnes kailās sienas.
Klejojošā observatorija patvērās pie Vācijas imperatora Rūdolfa II. Kā liecina vēsturnieki, Rūdolfs II bija īsts zinātnes mecenāts. Kā jau katrs «īsts» mecenāts, viņš bez tam vēl bija .. . nabadzīgs. Un tāpēc, atjaunojis Prāgā savu Uraniborgas observatoriju, Tiho Brahe nevarēja vairs rīkoties tikpat vērienīgi kā iepriekš. Viņš uzaicināja jaunus palīgus, starp kuriem bija arī katoļu vajātais Keplers. Bet darbs neveicās.
Kādā no savām vēstulēm draugiem Keplers situāciju Prāgā raksturo šādi: «Te viss ir aplami; Tiho ir cilvēks, ar kuru nav iespējams sadzīvot, nepārtraukti nedzirdot cietsirdīgus aizvainojumus. Atalgojums ir lielisks, bet kase tukša, un naudu nemaksā. Keplera kundze ir spiesta naudu pa vienam florīnam saņemt no paša Tiho …»
1601. gadā, saslimis ar drudzi, Tiho Brahe nomirst piecdesmit četru gadu vecumā.
Sī zinātnieka darbi astronomijā nav vienlīdz vērtīgi. Viņš nespēja pieņemt Kopernika sistēmu, kaut gan dziļi
cienīja tās autoru. Stāsta, ka tad, kad viņam atsūtījuši rupju koka lineālu, uz kura iedaļas ar roku bijušas atzīmētas ar vienkāršu tinti un kuru izmantojis dižais he- liocentriskās sistēmas radītājs, lepnais Tiho apraudā- jies un par godu jaunās astronomijas tēvam uzrakstījis veselu slavas dziesmu latīņu valodā. Tomēr viņš radīja pats savu teoriju, kurā eklektiski bija apvienoti gan Ptolemaja, gan arī Kopernika sistēmu trūkumi. Tiho Brahe, kam trūka spēju sistematizēt un vispārināt, savas darba mīlestības dēļ kļuva slavens ar pedantiski precīziem novērojumiem. Viņš lieliski izstrādāja""atse- višķus jautājumus, bet nekad nespēja pacelties augstāk par atsevišķo.
Pēc viņa nāves Keplers mantoja visus sava šefa novērojumu rezultātus un senajā zinātnē atklāja jaunu posmu.
4. Vallenšteina horoskops
Ja vēlaties, jūs labā bibliotēkā varat saņemt grāmatu ar horoskopu, ko impērijas augstākajam virspavēlniekam Albrehtam Vallenšteinam sastādījis Johans Keplers.
Jūs esat izbrīnījušies? Vai tiešām to darījis tas pats Keplers, kura secinājumi palīdzēja Ņūtonam dot pasaulei vispasaules gravitācijas likumu? Keplers, kuram pa-
teicoties kuģu stūrmaņu darbs no brīvas mākslas pārvērtās zinātnē? Beidzot, vai Keplers, pēc kura likumiem ap Sauli riņķo planētas, ap planētām to pavadoņi, bet ap planētām un pavadoņiem — kosmiskie kuģi, kurus tagad palaiduši cilvēki? Diemžēl jā! Keplers — zinātnieks! Keplers — dižais astronoms! Keplers — blēdīgais astrologs, kas neticēja nevienam savu pareģojumu burtam. Ieskatīsimies viņa apbrīnojamā mūžā, kas pārpilns pretrunām un likteņa triecieniem!