Mana metode pašos pamatos ir pretēja "normālajai" atmešanas metodei. Normālā metode prasa sarindot visus smēķēšanas mīnusus un sacīt: "Ja vien izturēšu bez cigaretes pietiekami ilgi, vēlme uzsmēķēt pazudīs. Tad es varēšu baudīt dzīvi brīvs no tabakas valgiem."
Tas ir loģiskais ceļš, un tūkstošiem smēķētāju ik dienas atmet, izmantojot šīs metodes ieteikumus. Lai gan ar tradicionālo atmešanas metodi ir grūti sasniegt rezultātus šādu iemeslu dēļ.
1. Smēķēšanas pārtraukšana nav īstā problēma. Jūs pārtraucat smēķēt katru reizi, kad nodzēšat cigareti. Pirmajā dienā jums var rasties nopietni iemesli teikt: "Es vairs nevēlos smēķēt!" — tādi ir katram smēķētājam katru dienu, un tie ir nopietnāki, nekā spējat iedomāties. īstā problēma ir otrā, desmitā vai desmittūkstošā diena, kad vājuma brīdī jūs aizdegsiet pirmo cigareti, un, tā kā tā daļēji ir narkotiku atkarība, tad jums būs nepieciešama vēl viena cigarete, un pēkšņi jūs atkal būsiet smēķētājs.
2. Bailēm par veselību būtu mūs jāaptur. Mūsu analītiskais prāts saka: "Beidz to darīt, tu esi muļķis", bet no tā vieglāk nekļūst. Mēs smēķējam, kad esam nervozi. Pasakiet smēķētājam, ka tas viņu nogalina, un viņš uzreiz aizdegs cigareti. Ap Karalisko Marsdenas slimnīcu (Anglijas slavenākā vēža klīnika) mētājas vairāk izsmēķu nekā jebkur citur valstī.
3. Visi atmešanas iemesli apgrūtina situāciju divu citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie rada upura ilūziju. Mēs esam spiesti atteikties no mazā sabiedrotā, instrumenta vai prieciņa, kā nu katrs uz to raugās. Otrkārt, tie rada "slēģus". Mēs nesmēķējam tāpēc, ka to nevajadzētu darīt. Jautājums ir — kāpēc mēs to gribam vai esam spiesti darīt?
Vieglais ceļš piedāvā — aizmirstiet iemeslus, kāpēc gribētu atmest, bet pievērsieties cigarešu problēmai un pajautājiet sev:
• ko tas man dod?
• vai es to izbaudu?
• vai man tiešam jāmaksā tik dārgi, lai bāztu šīs lietas sev mutē un smacētu sevi?
Jaukā patiesība ir tāda, ka jums smēķēšana nedod pilnīgi neko. Ļaujiet man izteikties skaidrāk — es nedomāju, ka smēķēšanas mīnusi pārsniedz plusus. Un katrs smēķētājs to zina. Lieta tāda, ka smēķēšanai nav nekādu priekšrocību. Kādreiz tā bija sociālais "pluss", taču mūsdienās paši smēķētāji uzskata to par nesabiedrisku ieradumu.
Vairums smēķētāju jūt vajadzību pamatot savu nodarbi, bet visi iemesli ir maldi un ilūzijas. Vispirms mēs iznīcināsim šos mānus. Jūs atklāsiet, ka patiesībā ne no kā neatsakāties. Jūs ne tikai nezaudējat, bet pat iegūstat daudzas brīnišķīgas lietas, un veselība un nauda ir tikai divas no tām. Kad ilūzija, ka dzīve bez cigaretes nebūs tik baudāma, būs izgaisusi, kad jūs sapratīsiet, ka dzīve ir ne vien tikpat patīkama, bet daudz lieliskāka, kad nomāktības un tukšuma sajūta jūs vairs nemocīs, mēs varēsim atskatīties uz veselību, naudu un dučiem citu iemeslu, lai atmestu smēķēšanu.
Tie būs papildu līdzekļi, lai palīdzētu jums sasniegt to, ko patiesi vēlaties, — baudīt dzīvi bez tabakas valgiem.
Kāpēc ir grūti atmest?
Kā jau paskaidroju, šis jautājums mani ieinteresēja paša atkarības dēļ. Kad es beidzot atmetu, tas bija kā brīnums. Iepriekš, cenšoties atmest, nedēļām dzīvoju depresijā. Dažas dienas jutos salīdzinoši mundrs, taču tad nomāktība atkal bija klāt. Kā rāpjoties ārā no glumas bedres, kad jūti, ka esi tuvu malai, redzi saules gaismu, bet tad atkal slīdi lejup. Iedegtā cigarete garšo atbaidoši, un tu centies izdomāt, kāpēc tev tas jādara.
Viens no jautājumiem, ko pirms konsultācijas uzdodu klientiem, ir: "Vai vēlaties atmest smēķēšanu?" Savā ziņā dumjš jautājums. Visi smēķētāji ļoti grib atmest. Ja rūdītākajam smēķētājam pajautā: "Ja ar šā brīža zināšanām jūs varētu atgriezties brīdī, pirms kļuvāt atkarīgs, vai jūs sāktu smēķēt?" Atbilde ir: "Nekādā gadījumā."
Pajautājiet kādam smēķētājam, kādam, kas nedomā, ka tas kaitē veselībai, kuru nesatrauc sabiedrības nosodījums un kas to var atļauties: "Vai jūs iedrošināt savus bērnus smēķēt?" Atbilde ir: "Nekādā gadījumā."
Visi smēķētāji jūt, ka nokļuvuši kāda ļaunuma pakļautībā. Iesākumā viņi domā: "Es pārtraukšu. Ne šodien, bet rīt." Tā mēs nokļūstam stadijā, kad domājam, ka mums vai nu nav gribasspēka, vai arī cigaretē ir kas būtisks, bez kā mēs nevaram izbaudīt dzīvi.
Kā jau teicu iepriekš, problēma ir nevis izskaidrot, kāpēc atmest ir viegli, bet gan — kāpēc to izdarīt ir tik grūti. īstenībā problēma ir paskaidrot, kāpēc kāds vispār to dara.
Smēķēšanas bizness ir ārkārtīga mīkla. Vienīgais iemesls, kāpēc mēs sākam, ir tas, ka tūkstošiem cilvēku jau to dara. Taču katrs no viņiem vēlas, kaut nemaz nebūtu sācis. Mēs neticam, ka viņi to neizbauda. Mēs saistām to ar pieaugšanu un nopūlamies, lai kļūtu atkarīgi. Atlikušo dzīvi mēs pavadām, mēģinot atmest šo ieradumu un atturot no tā savus bērnus.
Tāpat visu atlikušo dzīvi mēs maksājam. Vidusmēra (20 cigaretes dienā) smēķētājs savā mūžā iztērē aptuveni 50 000 mārciņu cigaretēm. Ko mēs darām ar šo naudu? (Būtu labāk izmetuši notekā.) Mēs to izmantojam, lai sistemātiski piepildītu savas plaušas ar vēzi izraisošo darvu, lai piesārņotu un saindētu savus asinsvadus. Ik dienu mēs arvien vairāk pakļaujam katru muskuli skābekļa badam un kļūstam nīkulīgāki. Mēs nolemjam sevi mūžīgai netīrībai, sliktai elpai, bojātiem zobiem, apdegušām drēbēm un ievilkušās tabakas smārdam. Tas ir verga mūžs. Pusi dzīves mēs pavadām situācijās, kad smēķēt ir aizliegts (baznīcās, slimnīcās, skolās, teātros, metro utt.), vai arī, jūtoties nospiesti, cenšamies atmest. Pārējo laiku pavadām situācijās, kad drīkstam smēķēt, bet vēlamies, kaut tas nebūtu jādara. Kas tas par hobiju, kad, ar to nodarbojoties, jūs vēlaties, kaut to nedarītu, bet, kad nedarāt, alkstat cigaretes? Tas ir citādi saprātīga un inteliģenta cilvēka mūžs, pavadīts nicinājumā un spitālīgā statusā. Smēķētājs nicina sevi katru nesmēķēšanas dienu, katru reizi nejauši izlasot valdības brīdinājumu par vēža draudiem, katru reizi jūtot sāpes krūšu apvidū vai elpas trūkumu, kā arī katru reizi esot nesmēķētāju sabiedrībā. Ko viņš iegūst, dzīvojot ar šo tumšo apziņu? PILNĪGI NEKO! Prieku? Baudu? Atslābināšanos? Balstu? Atspērienu? Muļķības, ja vien neuzskatāt par baudu ciešu kurpju valkāšanu.