Grehems divsimt pēdu augstumā aizlidoja pāri Rohemptonas aerodromam. Tas bija melns no cilvēkiem, kas gavilēja kā neprātīgi. Bet kādēļ Vimbldonas parkā ir tikpat daudz cilvēku un tāds pats troksnis? Pārējos trīs aerodromus aizsedza liesmas un dūmi, kas cēlās no Strīthemas.
Grehems apmeta līkumu un pacēlās augstāk, lai apskatītos, kas notiek šajos aerodromos un ziemeļu kvartālos. Vispirms no dūmiem iznira apgaismotie Šūtershilas kvadrāti, kur no aeroplāniem kāpa ārā nēģeri. Tad parādījās Blekhīza un dūmu mākoņos kļuva saredzama Norvuda. Blekhīzā nebija nolaidies neviens aeroplāns. Norvuda čumēja un mudžēja no satraukuma pārņemtiem ļaudīm. Kādēļ? Piepeši Grehems saprata. Izmisīgā aerodromu aizstāvēšana bija beigusies, un ļaudis drāzās uz pazemes ceļiem, kas veda uz šiem pēdējiem Ostroga cietokšņiem. Tad no Londonas ziemeļu nomales līdz viņam triumfējoši atviļņoja uzvaras salūts — smagi nograndīja lielgabals. Grehemam nodrebēja lūpas, seju apstaroja saviļņojums. Ar pilnu krūti ieelpojis, viņš sauca tukšajās debesīs:
— Viņi uzvari Tauta uzvar!
Kā atbildot viņa kliedzienam, nograndīja otrs sā- viens. Blekhlzā stāvošais vienplāksnis slīdēja pa platformu un pacēlās gaisā. Pagriezies uz dienvidiem, tas lidoja projām.
Acumirkli Grehems aptvēra, ko tas nozīmē. Ostrogs glābās bēgot! Grehems iekliedzās un dzinās pakal. Atri uzņēmis augstumu, viņš metās virsū ienaidniekam. Otrs lidaparāts, viņam tuvojoties, pacēlās augstāk, un Grehemam neizdevās uzbrukums.
Ostroga vienplāksnis aizzibēja garām, un Grehems šāvās lejup.
Viņu pārņēma neaprakstāmas dusmas. Viņš pagriezās atpakaļ un, lokus mezdams, sāka celties augstāk. Ostroga vienplāksnis spirālveidīgi lidoja pa priekšu. Grehems lidoja tam tieši virsū, tad lika mašīnai kā bultai šauties lejup un — atkal garām! Viņš paguva saskatīt Ostroga aeronauta pašpārliecināto un mierīgo seju, bet paša Ostroga seja pauda drūmu apņēmību. Ostrogs stīvi raudzījās uz otru pusi -— uz dienvidiem. Grehemam sanāca uz sevi dusmas par nemākulību. Lejā redzēja Kroidonas pakalnus. Viņš pacēlās augstāk un vēlreiz apsteidza savus ienaidniekus.
Grehems palūkojās pār plecu, un viņa uzmanību piesaistīja kaut kas cits. Likās, ka austrumu aerodroms Šūtershilā atraujas no zemes; vispirms noplaiksni jās liesma, kas pārvērtās garā, pelēkā dūmu vērpetē, tad aerodroms eksplodēja, Dūmi, kuru aprises atgādināja kapuci, kādu laiku karājās gaisā nekustīgi, it kā kratītu nost no pleciem milzīgus metāla bluķus, tad dūmu kamols sāka šķetināties vaļā. Tauta bija uzspridzinājusi aerodromu ar visiem aeroplāniem! Tūlīt liesmas un dūmi pārņēma arī Norvudas aerodromu. Grehema vienplāksni- satricināja un pasvieda uz augšu un sāņus pirmā sprādziena vilnis.
Vienplāksnis sāka krist ar degunu uz leju, un šķita, ka tas kuru katru bridi var apmesties otrādi. Stāvēdams pie aizsargstikla, Grehems no visa spēka spieda sviru. Tad mašīnu pagrūda sāņus otra sprādziena vilnis. Grehems ieķērās trosēs, starp kurām, traukdamies augšup, svilpoja vējš. Likās, ka viņš pavisam nekustīgi karājas gaisā, tikai vējš svilpodams skrien garām. Taču visa pasaule virpuļoja ap viņu — aizvien straujāk un straujāk. Grehems atskārta, ka krīt. Nebija vairs ne mazāko šaubu, ka viņš krīt. Viņam bija baisi palūkoties lejup.
Ar neticamu ātrumu atmiņā uzplaiksnīja viss, kas bija noticis pēc viņa atmodas: šaubu dienas, valdīšanas dienas un visbeidzot — Ostroga pārdomātā nodevība.
Grehemam viss šķita kā sapnis. Kas viņš ir? Kādēļ viņš tik stingri turas trosēs? Kādēļ nelaižas vaļā? Kritiens pārraus bezgalīgo sapņu pavedienu, un viņš pamodīsies …
Domas skrēja aizvien zibenīgāk. Viņš brīnījās, kādēļ vairs nemūžam neredzēs Elenu. Cik aplami, ka viņš to nekad neredzēs!
Grehems gan nespēja skatīties uz zemi, tomēr juta, ka tā ir pavisam tuvu.
Tad nāca trieciens, nobrīkšķēja lidaparāta šķērši un balsti.
SATURS
Jauna tikšanās ar Herbertu Džordžu Velsu 5
KAD GULOŠAIS MOSTAS
1. Bezmiegs………………………………………………………. 227
2. Letarģija……………………………………………………….. 236
3. Atmoda………………………………………………………… 244
4. Sacelšanās duna…………………………………………….. 248
5. Kustīgās ielas………………………………………………… 263
6. Atlanta zāle…………………………………………………… 268
7. Klusajās Istabās…………………………………………….. 277
8. Jumti……………………………………………………………. 290
9. Tauta izgājusi ielās…………………………………………. 303
10. Cīņa tumsā………………………………………………….. 310
11. Vecais viszinis…………………………………………….. 321
12. Ostrogs………………………………………… . . 335
13. Vecās iekārtas gals……………………………………….. 351
14. Skats no Vārnu Ligzdas…………………………………. 355
15. Prominenti ļaudis…………………………………………. 362
16. Vienplāksnis……………………………………………….. 375
17. Trīs dienas………………………………………………….. 386
18. Grehems atceras…………………………………………… 392
19. Ostroga uzskati…………………………………………….. 403
20. Pilsētas ceļos……………………………………………….. 411
21. Pazemē……………………………………………………….. 434
22. Cīņa Padomes namā……………………………………… 459
23. Grehems saka savu vārdu …. 454
24. Aeroplāni tuvojas…………………………………………. 459
25. Aeroplāni ir klāt…………………………………………… 465
Герберт Уэллс ВОЙНА МИРОВ КОГДА СПЯЩИИ ПРОСНЕТСЯ
. Herberts Velss KAD GULOSAIS MOSTAS
Redaktors O. Jansons. Māksi, redaktors G. Krutojs. Tehniskā redaktore M. Andersone. Korektore
L. Brahmane. Nodota salikšanai 1969. g. 26. decembrī. Parakstīta iespiešanai 1970. g. 26. februāri. Papīra formāts 70X IOO'/m- 15 fiz. iespiedi.; 21 uzsk. iespiedi.; 19,08 izdevn. I. Metiens 30 000 eks. Maksā 1 rbl. 5 kap. Izdevniecība cZinātne» Rīga, Turgeņeva Ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas I. tipogrāfijā «Cīņa» Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pašūt. Nr. 2789.
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
Paskaidrojumi
[1] rips van vinkls — amerikāņu rakstnieka V. Irvinga (1783—1859) tāda paša nosaukuma noveles varonis, kas nogulēja divdesmit gadu.