Izņēmums bija daži cilvēki (tāpat kā policijas pārvalde), kas neuztvēra likumu tik nopietni. Ari pelavās šad tad atrodami graudi.
Sveiku atveda nopratināt pie viena šāda kunga. Tas bija labsirdīgs pusmūža virs, kas, pratinot pazīstamo slepkavu Va- lešu, nekad nebija piemirsis atgādināt: «Lūdzu piesēsties, Va- leša kungs, te taisni ir viens brīvs krēsls.»
Kad ieveda Sveiku, viņš parastajā laipnībā uzaicināja to apsēsties un sacīja:
— Tad jūs esat Sveika kungs?
—Es domāju gan, ka man tam jābūt, — Sveiks atbildēja. - jo mans tētiņš bija Sveiks un māmiņa Sveika kundze. Tādu
kaunu es viņiem nedarīšu, ka noliegšu savu vardu.
Izmeklēšanas tiesneša sejā pavīdēja laipns smaids:
— Jūs gan esat izstrādājis smalkus jokus! Jums daudz kas uz sirdsapziņas.
— Man vienmēr daudz kas uz sirdsapziņas, — Sveiks apstiprināja, smaidīdams vēl laipnāk par tiesneša kungu, — varbūt vēl daudz vairāk nekā jums, jūsu godība.
- Tas redzams no protokola, ko esat parakstījis, — tiesnesis tikpat laipni turpināja. — Varbūt policijā jūs piespieda to darīt?
— Nē jel, jūsu godība. Es pats viņiem jautāju, vai man tas jāparaksta, un, kad man lika parakstīt, es paklausīju. Neba man jākaujas sava paša paraksta dēļ. No tā man nekāds labums neatlēktu. Kārtībai taču jābūt.
— Vai jūs jutāties pilnīgi vesels, Sveika kungs?
— Ka pilnīgi vesels, to nevar teikt, jūsu godība tiesneša kungs. Man ir reimatisms, es ieberzējos ar opodeldoku.
Vecais kungs atkal laipni pasmaidīja.
— Ko jūs sacītu, ja mēs nosūtītu jūs pie tiesas ārstiem?
— Es domāju, ka mans stāvoklis nav tik bēdīgs, lai šie
kungi tērētu manis dēļ savu laiku. Policijas pārvalde mani kāds ārsts jau izmeklēja, vai man nav triperis.
Zināt, Sveika kungs, pamēģināsim tomēr ar šiem tiesas ārstiem Sastādīsim kārtīgu komisiju, jus tikmēr paliksiet iepriekšējā apcietinājumā un labi atpūtīsieties. Vēl viens jautājums. Saskaņā ar protokolu jūs esot izplatījis baumas, ka drīzumā izcelšolies karš.
— Lūdzu, jūsu godība padomnieka kungs, tas izcelsies visai drīz.
— Vai jūs neslimojat ar krītamo kaiti?
Atvainojiet, nē, kaut gan vienreiz pakritu gan, kad uz Karela laukuma man gandrīz uzskrēja virsū kāds automobilis, bet tas jau sen atpakaļ.
Ar to nopratināšana beidzās, Sveiks atvadoties sniedza tiesas padomnieka kungam roku un, atgriezies savā kamerā, sacīja kaimiņiem:
Mani šas erchercoga Ferdinanda nogalināšanas dēļ izmeklēšot tiesas ārsti.
— Mani arī izmeklēja tiesas ārsti, — sacīja kāds jauns cilvēks, — tas notika toreiz, kad man par paklāju zagšanu bija jāstājas zvērināto priekšā. Mani atzina par garā vāju. Tagad es esmu noblēdījis tvaika kuļmašīnu, un par to man nekā nevar darīt. Vakar mans advokats teica: ja es esot reiz atzīts par garā vāju, tad tas man nākšot par labu visu mūžu.
— Es tiem tiesas ārstiem gan neticu, — ierunājās kāds inteliģenta izskata vīrs. — Kad es nodarbojos ar vekseļu viltošanu, tad katram gadījumam sāku apmeklēt Dr. Ileverocha[6]lekcijas, un, kad mani pieķēra, simulēju paralitiķi taisni lā, kā viņus aprakstīja Dr. Heverocha kungs. Kadam tiesas komisijas ārstam es iekodu kāja, izdzēru tinti no tintnīcas un, lūdzu kungus atvainot, Izdarījos sevis pēc komisijas acu priekšā. Bet par to, ka biju vienam komisijas loceklim iekodis ikros, mani atzina par pilnīgi veselu, un beigas man bija.
— Es gan nemaz nebīstos no šādām pārbaudēm, — Sveiks paziņoja. — Kad vēl biju karadienestā, tad mani izmeklēja kāds veterinārārsts, un viss beidzās ļoti labi.
— Tiesu ārsti ir pēdējie nelieši! — atsaucās kāds neliels, sakumpis vīriņš. — Nesen manā tīrumā nejauši uzraka skeletu, un tiesas ārsti paziņoja, ka šis cilvēks nogalināts pirms četrdesmit gadiem ar kāda neasa priekšmeta sitienu pa galvu Man tikai trīsdesmit astoņi gadi, bet mani apcietināja, kaut «an man ir kristāmzīme, izraksts no metrikas un izziņa no dzīves vietas.
— Es domāju, — Sveiks sacīja, — ka mums uz visu jālūkojas objektivi. Katrs var kļūdīties, un, jo ilgāk par kaut ko domā, jo vairāk iespējams kļūdīties. Tiesas ārsti tie paši cilvēki vien ir, un katram cilvēkam ir savas vājības. Tā kādreiz Nusiē, taisni pie tilta pāri Botičai, kad es nakti nācu mājās no «Banzeta» pie manis pieskrēja kāds kungs un iegāza man ar pletni pa galvu. Kad es jau biju garšļauku, viņš paspidināja lukturīti, apskatīja mani un noteica: «Pārskatīšanās, tas nav viņš.» Un ši pārskatīšanās viņu tā nokaitināja, ka viņš iegāza man vēlreiz pa dibenu. Tāds ir cilvēka liktenis, ka viņam jā- kļudās līdz savai pēdējai stundiņai. Tā gadījās tam kungam,
kas nakti bija atradis pa pusei nosalušu traku suni, atnesis mājās un ielicis gultā pie sievas. Kad suns sasildījies un atžirdzis, tad sakodis visu ģimeni, bet pašu mazāko saplosījis šūpulī un aprijis. Vai atkal, par piemēru, tāds gadījums ar kādu virpotāju no mūsu nama: viņš atslēdzis Podolas baznī- ciņu, jo iedomājies, ka pārnācis mājās; izģērbies sakristejā, domādams, ka tā ir virtuve, apgulies uz altara, noturēdams to par gultu, apsedzies ar visādām sedziņām, uz kurām izšūti svēti izteicieni, un palicis pagalvī spilvena vietā evaņģēliju un citus svētus rakstus. No nla viņu tur atradis baznīcas sargs, un virpotājs viņam paziņojis labā omā, ka iekļuvis te aiz pārskatīšanās. «Laba pārskatīšanās,» sargs saka, «kad mums tas deļ būs par jaunu jāiesvētī baznīca.» Tad šis virpotājs nonāca tiesas ārstu rokās, un tie viņam pierādīja, ka viņš bijis' skaidrā prātā un pie pilnas apziņas, jo dzērumā nebūtu trāpījis ar slēdzeni baznīcas atslēgas caurumā. Vēlāk viņš nomira Pankraca. Vai atkal cits piemērs, kā Kladno kļūdījās pazīstama rotmistra Rotora mācītais vilku suns. Rotmistrs Roters dresēja suņus un apmācīja tos, laizdams klaidoņiem pa pēdām, tā ka 110 Kladno apriņķa aizbēga visi klaidoņi. Tad Roters pavēlēja žandarmiem sameklēt kādu šaubīgu cilvēku, lai tur lūst vai plīst. Sie tad nu atveduši arī tīri pieklājīgi ģērbušos cilvēku, kas sēdējis Lanas mežā uz celma. Roters tūliņ licis nogriezt viņam svārku stērbeli, devis to paostīt saviem suņiem, tad šo cilvēku aizveduši ārpus pilsētas uz ķieģeļnīcu un palaiduši suņus pa viņa pēdām. Suņi viņu atraduši un atveduši atpakaļ. Tad šim cilvēkam likuši rāpties pa trepēm uz bēniņiem, kāpi pāri žogam, lēkt dīķī, un suņi visur dzinušies viņam pakaļ Beidzot noskaidrojās, ka šis cilvēks bijis radikaļu deputāts, kas izbraucis zaļumos uz Lanas mežiem, kad viņam apnicis sēdēt parlamentā. Tāpēc es saku, ka cilvēki maldās un kļūdās, vienalga, vai tas ir mācīts vīrs vai kāds lauķis bez jebkādas izglītības. Pat ministri kļūdās.