Misters Bredoks balotējas štata gubernatora postenim, paskaidroja Mērija.
— «Zelta bultas» katastrofa, acīm redzot, nenāks viņam par labu, — piezīmēja Mūns.
— Jā, misteram Bredokam tas ir sāpīgs trieciens.
Viņa pretinieks senators Džeks Felano nevilcināsies izmantot to savā labā.
— Sakiet, Mērija, kā jūs, būdama sabiedrības kalpotāja, izskaidrojat avārijas iemeslus?
Mērija paraustīja plecus.
Kad mašīna iebrauca sabiedrības teritorijā, Mūnu pasveicināja vecs paziņa, policijas inspektors Olšeids.
— Baidos, ka jums nav vairāk izredžu kā man. — Olšeids pašūpoja galvu. — Pēc piecdesmit gadiem, kad mums būs dziļūdens policija …
— Jūs uzskatāt, ka nav neviena pavediena?
— Kāpēc tā? Ir. Piespiediet Bredoku runāt! — Olšeids drūmi iesmējās.
Pārdomādams šo dīvaino joku, Mūns aizcirta mašīnas durvis. Pa kreisi aizņirbēja milzīgi cehi. No turienes at- plūda mašīnu dūkoņa. Izmēģinājumu lidlaukā metāla fermu ietvarā stāvēja pilnīgi jauna lidmašīna. Krāsotāji vilka pāri korpusam treknu sarkanu līniju. Pēdējais otas vilciens, — un, iekāms lidmašīna nozuda aiz pagrieziena, — Mūns sazīmēja bultu. Tātad tā bija «Sarkanā bulta» — piektā no «Bultu» sērijas.
Ceļš pie mistera Bredoka veda caur plašām, kalpotāju pieblīvētām telpām. Tajās valdīja šķietami lietišķa atmosfēra, taču Mūns pamanīja apslēptu nervozitāti.
Pieņemamās istabas durvīs Mēriju nomainīja Bredoka personīgais sekretārs.
— Mans vārds ir Mekhilerijs, — viņš teica. — Ļoti priecājos, mister Mūn, ka pieņēmāt mūsu piedāvājumu. Gribu brīdināt, ka misters Bredoks necieš garas sarunas. Visus jautājumus lūdzu adresēt tieši man.
Bredoks izskatījās mazliet citāds nekā fotouzņēmumos. Ļoti garš, ļoti taisns, ar gludi noskūtu, masīvu galvu, viņš nekustīgi stāvēja kabineta vidū. Gandrīz pilnīgi tukšo rakstāmgaldu greznoja zelta kauss, ko Nacionālais avioklubs bija piešķīris par «Bultām».
Bredoks klusēdams norādīja uz krēslu. Pats viņš palika stāvot. Ieraudzījis aiz Bredoka muguras plastikāta plāksnīti «Uzvar tas, kurš klusē», Mūns, neraugoties uz sekretāra brīdinājumu, nespēja noturēties: ' — Kā esat nodomājuši savienot šo devīzi ar vēlēšanu kampaņu? Pie mums parasti uzvar tas, kurš runā vairak par citiem.
Bredoks atbildēja ar mēmu smaidu un paskatījās pulkstenī.
— Vai kādu gaidāt?
Bredoks pamāja.
— Varbūt aprunāsimies, lai nezaudētu laiku? — ierosināja Mūns. — Mani interesē jūsu domas par katastrofu. Man personīgi liekas, ka …
Bredoks ar pavēlošu žestu lika viņam apklust.
Klusēšana ievilkās. Durvis atvērās bez klauvēšanas. Ienāca Mekhilerijs, stumdams pa priekšu metāla izbīdāmās kāpnes. Viņam pa pēdām sekoja cilvēks ar elektronisku taustu.
— Vēl piecas minūtes, un jūs būtu zaudējuši darbu, Hartij, — cieti noteica Bredoks.
Tie bija viņa pirmie vārdi, kurus Mūnam nācās dzirdēt. Cilvēks ar elektronisko taustu neteica ne vārda — viņš pazina sava saimnieka dabu. Klusu ciešot Hartijs sāka pārmeklēt kabinetu. Viņš mazliet atgādināja sapieri, kad piesardzīgi pacēla grīdsegu, ieskatījās rakstāmgalda atvilktnēs, pakāpies uz kāpnēm, iztaustīja griestus.
Kamēr tika meklēts slepens mikrofons, Bredoks nebilda ne pušplēsta vārda. Ierunājās tikai pēc tam, kad mikrofons beidzot bija atrasts — tikko saskatāma plakana plāksnīte, pielīmēta devīzes «Uzvar tas, kurš klusē!» mugurpusē.
— Konkurences nemirstīgā auss, — Bredoks teica. — Šodien nocirta, pēc dienas izaugs no jauna … Tagad varam mierīgi runāt… līdz rītdienai!
Mekhilerijs un Hartijs izgāja.
— Šim cilvēkam maksāju gandrīz tikpat daudz, cik savam galvenajam konstruktoram … Jūs domājat, ka lidmašīnu ražošana ir rūpniecība? Tas ir aukstais karš. Uzvar nevis tas, kurš labāk ražo, bet tas, kurš prot labāk glabāt savus noslēpumus.
— Un jums to iR daudz? - pasmaidīja Mūns.
— Neieteicu jokot ar mani… Tātad pie lietas. Jebkuri izdevumi un čeks par desmit tūkstošiem, ja jums izdosies pierādīt, ka katastrofas cēlonis ir noziegums vai avārija, par kuru firma nenes atbildību. Kāpēc tikai šāds rezultāts mani apmierina? Šajā gadījumā manās interesēs būt vaļsirdīgam ar jums. «Zelta bulta» apdrošināta Universālajā apdrošināšanas sabiedrībā. Apdrošināšana derīga tikai nelaimes gadījumos. Apdrošināšanas sabiedrība atteikusies maksāt. Motivējums — katastrofas cēlonis: lidmašīnas konstruktīvie defekti. Tas ir atklāts kara pieteikums. Universālā sabiedrība cieši saistīta ar maniem konkurentiem — firmu «Vis- koms un dēls». Viņu interesēs darbojas senators Džeks Felano. Cīņa noris par prāvu valsts pasūtījumu — transporta lidmašīnām desanta karaspēkam. Tas ir «Bultu» militārais variants. Manas lidmašīnas ir ātrākas. Taču, ja pretiniekam izdosies pārliecināt sabiedrisko domu, ka tās nav pietiekami izturīgas, kaujā uzvarēs viņi, nevis es. Uz spēles likti miljoni.
— Mister Bredok, vai varat galvot, ka avārija nav notikusi jūsu konstruktoru vainas dēļ?
— Varu.
— Kāpēc tādā gadījumā griežaties pie manis? Nododiet izmeklēšanu policijas rokās. Tai ir daudz lielākas iespējas.
— Policija atrodas visnotaļ viņu ietekmē. Džeks Felano ir vietējais partijas boss, policijas priekšnieks atkarīgs no viņa … Pagaidām. Bet, ja es satriekšu viņu vēlēšanās . ..
Bredoks neizrunāja līdz galam, Viņš, acīm redzot, uzskatīja, ka saruna jau tā ievilkusies.
Mūns klusēja.
— Jā vai nē? — asi pavaicāja Bredoks. — Desmit tūkstoši, manuprāt, ir liela summa.
— Runa nav par summu. Dodiet laiku apdomāt.
— Dodu sešas stundas. — Bredoks paskatījās pulkstenī. — Mekhilerijs piezvanīs jums tieši divdesmit divos un piecpadsmit minūtēs.
3
Pilsētu kratīja vēlēšanu drudzis. Universālā veikala «Parīze» īpašnieks bija Džeka Felano piekritējs. «Godīgums pāri visam!» — sludināja plakāti daudzajās veikala vitrīnās. Tajos Džeks ar mirdzumu izstarojošu atklātu skatienu, šķiet, ilustrēja savu devīzi. Mūns pagāja simt soļu tālāk. Kafejnīcas īpašnieks bija Bredoka piekritējs, tādēļ no tās logiem uz Mūnu raudzījās pavisam cits Felano. Iespējams, ka tas bija slepens momentuzņē- mums, izdarīts brīdī, kad senators spēlēja pokeru. Paraksts zem afišas vēstīja: «Vai jūs pirktu no šī cilvēka lietotu mašīnu?» Skatoties uz viltīgo seju ar šķielējošām acīm, gandrīz katrs atbildētu ar kategorisku «nē!».