Deilijs pacēla glāzi, bet pēkšņi nolika atpakaļ. Viņš ieklausījās neskaidrajos avīžu pārdevēju saucienos, kas atskanēja no ielas, tad, nebildis ne vārda, izteidzās no istabas. Pēc dažām minūtēm viņš atkal parādījās ar «Sanarisko Chronical» speciālizlaidumu rokā. Vēcinādams- avīzi, viņš metās pie Mūna:
— Darīts! Tagad varu mierīgi nomirt. Ja jūs zinātu, kā pārdzīvoju! Visa Minervas reputācija taču balstījās vienīgi uz manu fanātisko ticību jums. Ja jūs būtu kļūdījies par Čarliju, viņas akcija nokristu līdz nullei!
— Kas tas? — Svens izrāva avīzi, pārlaida tai skatienu un sirdīgi pameta Mūnam. — Tā ir krāpšana! No manis jūs slēpāt līdz pēdējam brīdim, bet Deilijs jau pirms trim dienām zināja!
— Galu galā vīram jāatbalsta sievas firma! — Mūns pasmaidīja.
«Sanarisko Chronical» pirmo lappusi aizņēma sensacionāls materiāls. Milzu burti vēstīja: «Pasaulslavenā gaišreģe mis Minerva Zingere desmit tūkstoš skatītāju klātbūtnē svinīgi atplēsa aizzīmogotu aploksni, ko pirms trim dienām tika iesniegusi žūrijai. Žūrija sastāvēja no juristiem, garīdzniekiem, ievērojamiem rūpniecības un finansu pārstāvjiem, priekšsēdētājs bija populārais rok- n-rolu izpildītājs Peiviss Islijs.» Teksts, ko saturēja slēgtā aploksne, bija salikts ar divreiz lielākiem burtiem: «Vakar abpusēju telepātisku sakaru seansā Pulsomonīda paziņoja man, ka redz slimnīcas palātu un tajā kādu cilvēku. Tas ir Čarlijs Grimšo — Stīvensona slepkava, «Zelta bultas» un «Sarkanās bultas» bojā ejas vaininieks.»
Pēc mēneša Mūns un Deilijs sēdēja savā birojā. Mūns pīpēja parasto lēto cigāru un ar skumjām atcerējās Bredoka lieliskās «Koronas». Deilijs dzēra ar sodas ūdeni atšķaidītu viskiju un ar tikpat lielu nožēlu atcerējās kubiešu rumu.
Pie durvīm zvanīja.
— Klients! — Mūns pirmais pielēca kājās.
— Klients! — Deilijs pirmais pieskrēja pie durvīm. Klients bija vajadzīgs kā ēst. Deilijs atrāva durvis un tikko neizlamājās — uz sliekšņa stāvēja Svens.
— Nupat atlidoju no Sanarisko! — viņš kliedza. — Atvedu sensacionālas ziņas. Jūs būsiet beigti!
— Ja tas nav izdevies Čarlijam, dzīvosim vēl simt gadu, — Mūns atsaucās. -— Bet varat pamēģināt!
Svens izvilka no kabatas «Sanarisko Chronical» pēdējo numuru.
Mūns un Deilijs izvalbīja acis. Gandrīz visu lappusi aizņēma fotogrāfija, uz kuras bija redzams Felano un Bredoks. Viņu smaidošās sejas un ciešais rokas spiediens tika komentēts turpat pēdu lieliem burtiem:
«Divu varenu rūpniecības sabiedrību — «Aviobre- doks» un «Viskoms un dēls» apvienošanās! Jaunais koncerns, par kura prezidentu iecelts Džeks Felano, saņēmis valsts pasūtījumu uzlabotām «Bultām» un «Zibeņiem», kas apgādātas ar Viskoma motoriem.» Tālāk laikraksts ziņoja: «Kā zināms, Džeks Felano, kura pilnvaras senātā izbeidzas šogad, balotējās gubernatora amatam. Sakarā ar jauno posteni viņš nolēmis atteikties uz laiku no politiskās darbības. Mistera Bredoka ievēlēšanu var uzskatīt par notikušu faktu.»
— Es esmu pagalam! — Mūns atzinās.
— Tas nav vēl viss! Papriecājieties par šo te! — Svens izklāja uz galda vēlēšanu plakātu.
Tajā bija redzams Mūns. Mūns zvēresta nodošanas brīdī. Virs viņa galvas mirdzēja zelta gaismogs — «Godīgums pāri visam». Bet iešķērsām bībelei, līdzīgi Si-
i najas akmenī cirstajam bauslim, zaigoja aicinājums: «Balsojiet par Bredoku!»
— Jā, godīgums ir patiešām kapitāls! — sarkastiski piezīmēja Deilijs.
Mūns klusu ciešot nostājās pie loga. Trīsdesmitā stāva augstumā iedegās elektriski burti un uzsāka savu slcrejienu gar fasādi:
«LASIET VISVAIRĀK PIEPRASĪTO GRĀMATU» — «63. VIETA BIJA REZERVĒTA MUNAM!» —«MASU SLEPKAVAS CARLIJA GRIMŠO MEMUĀRI!»
A. Imermanis
LIDMAšINAS KRĪT OKEĀNĀ
Redaktors E. Juhņevičs. Māksi. red. H. Purviņš. Tehn. redaktore G. Sneidermane. Korektore A. Bēniķe. Nodota salikšanai 1967. g. 19. oktobrī. Parakstīta iespiešanai 1967. g. 27. decembri. Papīra formāts 84X108/32. Tip. pap. Nr. 2. 7,50 fiz. iespiedi.; 12,30 uzsk. iespiedi.; 13,01 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. JT 25591. Maksā 48 kap. Izdevniecība ♦Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. " 21472/J-2098. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 3. tipogrāfijā Rīgā, Ļeņina ielā 137/139. Pašūt. Nr. 537. " L2