• Pagatavo pastu no vienādām daļām sandalkoka, koriandra sēklu, zemes- mandeļu (tungamusta, apaļais dižmeldrs - Cyperus rotundus) un kuskus- zāles saknēm (zizānijas vetivērija - Vetiveria zizanoides). Šo pastu sajauc ar rožūdeni un ziež uz ķermeņa, lai mazinātu karstumu un niezi.
• Auksta vanna pēc lēcu pastas ieziešanas arī radīs atvieglojumu.
• Ļoti iedarbīga ir visa ķermeņa apputināšana ar sandalkoka pulveri.
• Ļoti labi pret niezi un karstumu noder chandanabala taila aplikācija. Tā efektīvi atbrīvo ķermeni no dedzināšanas un niezes sajūtas, vienlaikus tonizējot ādu un nervus.
• 500 mg Pravaala pishti ar medu divreiz dienā palīdzēs gan aizsargāties pret karstumu, gan novērst tā sekas.
• Saaribaadi paanakam, Draakshaadi kashaayam, Shadanga kashaayam un Jambeeraadi paanakam ir populāras ājurvēdas iekšķīgas zāles, kuras lieto pret pārmērīgu iekšējo karstumu. Šos medikamentus var lietot pēc ājurvēdas ārsta ieteikuma.
Dažiem cilvēkiem vasarā pēc ilgstošas uzturēšanās saulē mati kļūst sausi un izbalo. Diemžēl saules stari var izraisīt ļoti bīstamu slimību - ādas vēzi jeb melanomu, ja cilvēks bieži un pārāk ilgi uzturas saulē.
KARSTUMA KRAMPJI
ja ilgstoši uzturas pārmērīgā karstumā un mitrumā, var sākties karstuma krampji, kas izpaužas kā muskuļu sāpes un spazmas. Lai gan karstuma krampji nav bīstami, tomēr tie var būt sākotnējie signāli par problēmām, ko ķermenī izraisa karstums.
KARSTUMA NESPĒKS
ja cilvēks ilgstoši strādā mitros apstākļos, stipras svīšanas dēļ ķermenis zaudē daudz šķidruma, pastiprinās asins pieplūde ādai, bet vitāli svarīgo orgānu >gāde ar asinīm pavājinās. Rezultātā rodas karstuma nespēks, cilvēkam ļoti āpst, pārmērīgi izdalās sviedri, rodas muskuļu krampji, reibst galva un var būt :mšana, nogurums, āda kļūst bāla un lipīga, cilvēks var noģībt.
kARSTUMA DŪRIENS
Ja turpinās iepriekšējā gadījumā minētie simptomi, var iestāties karstuma iriens, kura sekas var būt fatālas. īpaši traģiski tas ir tādēļ, ka no karstuma īriena var pasargāties. Pārmērīgs karstums mazina spriestspējas un rada ap- ulsumu, tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, pirms kļūst pavisam slikti.
Karstuma dūriena laikā ķermeņa temperatūras kontroles sistēma, kas re- īlē atdzišanu svīšanas rezultātā, pārstāj darboties. Normāla svīšana atvēsina jrmeni, bet, ja ir kavēta sviedru iztvaikošana vai arī .šķidrums nav uzņemts etiekamā daudzumā, lai kompensētu ūdens zudumu, karstuma veidošanās irmenī var pārspēt tā dzesēšanas sistēmas iespējas. Ja cilvēku ātri neatdzesē, ņa ķermeņa temperatūra var tik ļoti paaugstināties, ka var iestāties smadzeņu gājumi un pat nāve. Karstuma dūriena simptomi ir drudzis ar temperatūru dz 40,5 °C, pārāk sausa āda, prāta apjukums un krampji. Citas pazīmes ir ātrs Lilss un sirdsklauves, paplašinātas acu zīlītes, strauja un sekla elpošana, paaug- ināts vai pazemināts asinsspiediens un bezsamaņa.
Gaidot palīdzību, cietušais jānogulda vēsā vietā, novietojot viņa pēdas aug- āk par ķermeni. Jāvēdina ar vēdekli, ja cietušais ir pie samaņas, jāpiedāvā vi- am padzerties aukstu ūdeni. Ciešs apģērbs jāatlaiž vaļīgāk un jānoģērbj drēbes, is ir piesūkušās ar sviedriem. Āda jāpārklāj ar vēsām, mitrām drānām vai arī ie padusēm, plaukstu locītavām, cirkšņiem un potītēm jāpieliek ledus.
Pārmērīga karstuma ietekmē vasarā vecākiem cilvēkiem ar hroniskām sirds imībām ir liels sirds lēkmju risks.
Padomi, kā rīkoties vasaras karstumā. Šeit sniegti vairāki ieteikumi, kā nīties pret vasaras karstumu, justies atvēsināti un ērti.
Jādzer daudz šķidruma, piemēram, kokosa piens, cukurniedru sula, augļu sula, paniņas vai vismaz 10 glāzes ūdens dienā.
Jāēd viegls uzturs, izvairoties no karstiem, asiem, taukainiem ēdieniem un izvēloties augļus, salātus, zupas un paniņas.
Lassi, kas pagatavots no sakulta biezpiena, krējuma un ingvera, vai ūdenī iejaukti sasmalcināti apgrauzdēti mieži vasarā noder kā rehidrējošs līdzeklis.
Pārmērīgas slāpes var dzesēt, ja ēd svaigu zaļu mango, kas izcepts karstos pelnos, vai svaigu mango, kam pievienots sāls.
Jāatsakās no alkoholiskiem un kofeīnu saturošiem dzērieniem (tējas un kafijas), kas karstumā stāvokli var pasliktināt.
Vārītiem rīsiem vakarā jāpievieno rūgušpiens, no rīta tie jāapēd kopā ar lielu daudzumu svaigu sīpolu.
Dodoties laukā, galva jāapsedz ar gaišu drānu vai jāizmanto saulessargs, lai patvertos no saules stariem.
Āra darbi jāveic agri no rīta vai vēlu vakarā.
Bieži jāvannojas vai jāiet dušā un jālieto ķermeņa atvēsināšanai sandalkoka (chandana) pasta.
Smēķēšana sašaurina asinsvadus un kavē pierašanu pie karstuma, tādēļ tā jāatmet.
Ventilatori pūš karstu gaisu un pastiprina sviedru iztvaikošanu, tāpēc telpām piemērotāki ir gaisa kondicionētāji.
Lūk, dabisks, bezalkaholisks dzēriens! Vienam litram ūdens jāpievieno 125 grami kusa-kusa (zizānijas vetivērijas - Vetiveria zizanoides) saknes, sandalkoka pulvera vai saariba (Indijas sarsaparilla - Hemidesmus indicus) sakņu pulvera. Maisījums jānostādina 12 stundas, tad jāsakuļ un jāizfiltrē. Šim filtrātam jāpievieno trīs kilogrami cukura un jāvāra, līdz izveidojas sīrups. Kad nepieciešams, sīrupu atšķaida ar ūdeni un dzer. Šāds dzēriens nesabojājas 15 dienas.
Interesanta recepte no Rajastanas: miežu milti jāiejauc paniņās un jāvāra. Pēc tam jāatstāj uz nakti un nākamajā rītā jāizdzer.