Выбрать главу

Vai mūsu bioloģiskais ritms ir lunārais ritms?

Zinātniski pētījumi par cilvēka organisma iekšējo pulksteni, ko dēvē arī par "bioloģisko pulksteni", parāda, ka mūsu dabiskais dienas ritms drīzāk atbilst

24   stundas un 50 minūtes garajai Mēness dienai, nevis Saules dienai, kas ilgst 24 stundas.

Tāda iekšējā pulksteņa esamību, kas atšķiras no Saules pulksteņa, pierā­dījuši daudzi eksperimenti ar cilvēkiem, kuri nedēļām ilgi bija izolēti no apkārtējās pasaules bez Saules, bez skaņas, bez pulksteņa, bez radio. Pēc zināma laika šādā izolācijā visiem šiem cilvēkiem izveidojās diennakts, kas bija aptuveni 25 stundas gara un tātad - tuva 24 stundas un 50 minū­tes garajai Mēness dienai. Tātad mums ir iekšējais pulkstenis, ko veido

25   stundu cikli, t. i., par 50 minūtēm garāki nekā Saules laiks.

Vai jūs to zināt?

Šīs parādības ietekmē arī enerģijas patēriņu darba procesā tajās profesi­jās, kurās, piemēram, jāievēro 3x8 stundu darba cēlieni. Kāds bijušais Hārvarda Universitātes pētnieks nodibināja īpašu uzņēmējsabiedrību - Circadian Technology, kura izstrādā darba laika sadalījuma grafikus, ievē­rojot Mēness ciklu. "Tā sniedz konsultācijas lielām korporācijām, kuras specializējušās enerģētikas nozarē, kā arī aviokompānijām un ASV kara flotes zemūdeņu apkalpēm.

^ Mans secinājums. Mūsu bioloģiskais ritms ir ļoti tuvs Mēness ritmam, un tas izskaidro faktu, kāpēc cilvēka ķermenis irtik jutīgs pret Mēness fāžu maiņu.

Kā Mēness iedarbojas uz visām dzīvajām būtnēm?

Cilvēki nebūt nav vienīgās dzīvās būtnes, kuru ritmu nosaka Mēness. Amerikāņu zinātnieks doktors F. A. Brauns (Brovvn), pierādīja, ka skābekļa

patēriņš dārzeņos (kartupeļos, burkānos), augsnē mītošos tārpos un aļģēs mainās atbilstoši Mēness fāzēm.

Viņš veica arī eksperimentu ar austerēm: ir vispārzināms, ka austeres atver vai aizver vākus atkarībā no plūdmaiņām, tātad - atkarībā no Mēness. Taču šis amerikāņu pētnieks to pārbaudīja. Viņš ieslēdza austeres laboratorijā bez kontakta ar jūru vai gaismu, pēc tam mainīja laika joslu, pārvedot austeres 1500 km attālumā no to izcelsmes vietas. Un viņš novēroja, ka austeres atveras tajā brīdī, kad Mēness šķērso tās joslas meridiānu, uz kurieni austeres tika aizvestas.

Ko tas galu galā pierāda? Pat pilnīgi noslēgtā vietā, bez jūras, gaismas un pasaules kartes, austeres zināja, kāda Mēness fāze tagad ir. Tas tieši ietekmēja mūsu planētas pavadoņa - Mēness magnētiskais lauks, nevis gaisma vai jūra. Arī daudzi citi jūras iemītnieki dzīvo saskaņā ar Mēnesi, it īpaši dažu sugu zivis, kuras parādās okeāna virspusē tikai noteiktos Mēness cikla momentos.

Mans secinājums. Ja kaut kas attiecas uz jūras iemītniekiem tad tas attiecas arī uz cilvēkiem. Evolūcijas procesā zivis parādījās jau krietni agrāk nekā cilvēki, un cilvēka auglis arī savas attīstības gaitā iziet caur "zivs fāzi", pirms tas iegūst cilvēka apveidus. Kāpēc gan lai Mēness uz mums neatstātu tādu pašu iespaidu kā uz tiem, kas dzīvo jūrā?

C Biofiziku viedoklis

Kā Mēness ietekmē organisma pH?

No biofiziku darbiem ievērības cienīga ir Zannas Ruso (Rousseau) publi­kācija. Strādādama par farmaceiti laboratorijā, viņa daudzus gadus veica urīna un siekalu analīzes, galvenokārt pH analīzes, kas ļāva spriest par to skābumu vai sārmainību. Ruso analizēja informāciju, kas viņai bija uzkrāta par pH, un salīdzināja to ar Mēness ciklu. Darba rezultātā viņa konstatēja, ka pH samazinās jaunmēness laikā, bet pilnmēness laikā - pieaug.

Tā kā ir zināms, ka jaunmēness laikā vide kļūst skābāka, bet skāba vide sekmē mikožu attīstību un sēņu augšanu, var secināt, ka Mēnesim ir ietekme uz mikozēm. Tāpat visas sievietes ir ievērojušas, ka mazgāšanās ar ziepēm, kuru pH ir zems, veicina pūtīšu un apsārtumu veidošanos.

Savukārt sārmaina vide (kad pH vērtība ir lielāka) ir labvēlīga vīrusiem un patogēniem mikroorganismiem. Piemēram, sārmainā urīnā atrodama ļoti daudzveidīga mikroflora, un tas ļauj izskaidrot, kādēļ urīnceļu infekcijas biežāk novēro pilnmēness laikā.

^ Mans secinājums. Šādā veidā es esmu radis izskaidrojumu tam, ko jau gadiem esmu novērojis savas ārsta prakses laikā, proti, Mēness ietekmi uz mikozēm, cistītu un vēdergraižu lēkmēm bērniem, ko izraisa zarnu para­zīti. Tādējādi, ievērojot atšķirīgās Mēness fāzes, es varu ieteikt vajadzīgo ārstēšanu saviem pacientiem.

Vai Mēness magnētisms ietekmē mūsu ķermeni?

Ap Mēnesi un tā tuvāko apkārtni eksistē elektromagnētiskais lauks, kuram ir divas asis jeb virzieni: garenvirzienā esošā elektriskā ass un tai perpendikulāri novietotā magnētiskā ass. Pirmā no tām atgrūž ūdeņus un atbilst bēgumam jūrās. Turpretī otra ūdeņus pievelk, tādēļ tā uzskatāma par paisuma asi.

Mēness orbīta atgādina elektriskās strāvas slēgumu ar pozitīvo un negatīvo polu. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka Mēness polaritāte mainās atkarībā no Mēness fāzes.

Mēness polaritāte ir

•   elektriska un negatīva jaunmēness laikā;

•   magnētiska un pozitīva pirmā ceturkšņa laikā;

•   elektriska un pozitīva pilnmēness laikā;

•   magnētiska un negatīva pēdējā ceturkšņa laikā.

^fc Mans secinājums. Tas pilnībā atbilst daudzām novērotām parādībām. Pilnmēness laikā (kad ir elektriskā un pozitīvā fāze) mēs jūtamies visādā ziņā pacilāti un - gluži pretēji - jūtamies pavisam izsmelti un kā bez spēka Mēness pēdējā ceturkšņa laikā (kad tas ir magnētisks un negatīvs).

Vai Mēness viļņi ietekmē mūsu ķermeni?