— Žēlīgais debesu tētīt! Viss rančo pārvērties par lazareti! — divas dienas vēlāk iesaucās Villa Kennana, iziedama uz plašās terases, kur izstiepušies gulēja Hārlijs ar Džeriju, vienam kāja iešinēta, otram priekšķepa ieģip- sēta. — Un paraugieties uz Maiklu, — viņa turpināja, — jūs neesat vienīgie ar lauztiem kauliem. Nupat pārbaudīju viņa purnu — ja tas nav lauzts, tad tam vajadzētu būt pušu no triecieniem, ko suns saņēmis. Veselu stundu turēju viņam siltas kompreses uz deguna. Paskaties!
Maikls nekavējās sekot Villas aicinājumam. Satūkušo purnu, kas izskatījās visai smieklīgs, viņš piebāza Džerijam pie deguna, tad, apsveicinoties ar Hārliju, palun- cināja strupo ašteli un laimīgs saņēma atzinibu — glāstošu roku sev uz galvas.
— To viņš ieguvis kaujā, — sacīja Hārlijs. — Tas tips slānījis viņu ar pātagu daudz reižu, vismaz tā stasta Pikolomīni, un droši vien viņam taisnība; protams, suns katru reizi, lēkdams svešajam klāt, dabūjis tieši pa degunu,
— Un Pikolomīni saka — Maikls neesot ne iesmilkstējies, kad dabūjis sitienus, bet visu laiku skrējis līdzi un uzbrucis, — Villa jūsmīgi papildināja. — Padomā vien! Tāds neliels suņuks kā Maikls izrauj no segliem slepkavu, kuru nevarēja notvert desmitiem apbruņotu vīru!
— Mums viņš izdarījis vēl daudz vairāk laba, — Hārlijs klusu piebilda. — Ja nebijis viņa un Džerija, tas vājprātīgais patiesi būtu izpildījis savu solījumu un pāršķēlis man pakausi.
— Pats dievs mums dāvājis šos suņus! — Villa iesaucās mirdzošām acīm un aši, sirsnīgi paspieda vīra roku. — Cilvēki vēl nav pilnīgi izpratuši, kāds brīnums ir suns, — viņa piebilda un strauji samirkšķināja plakstus, lai apvaldītu nodevīgo valgmi, kas kāpa acīs.
— Cilvēki arī nekad līdz galam nesapratīs, kāds brīnums ir suns, — Hārlijs atteica, atbildēdams sievas rokasspiedienam.
— Un tagad-paklausies, ko mēs tev teiksim, — Villa smaidīdama sacīja. — Džerijs, Maikls un es. Mēs slepeni vingrinājāmies, lai sagādātu tev pārsteigumu. Guli rāms un klausies! Tā būs garīga dziesma. Nesmejies! Būs tā, kā es teicu.
Sēdēdama uz soliņa, viņa paliecās uz priekšu, ievilka Maiklu sev starp ceļiem un ar abām plaukstām aptvēra suņa galvu, tā ka viņa purns skārās pie viņas matiem.
— Nu, Džerij! — viņa stingri uzsauca, kā to darītu dziedāšanas skolotājs, un Džerijs pagrieza galvu, saprotoši skatījās uz saimnieci smejošām acīm un gaidīja.
Villa uzņēma dziesmu, un tūliņ abi suņi viņai piebiedrojās, klusi, maigi gaudodami, ja par gaudošanu var saukt skaņas, kas bija tik liegas, klusas un pareizas. Un līdz ar dziesmu abiem suņiem atmiņā atgriezās viss, kas bija iegrimis Nebūtībā, un cauri Nebūtībai viņi aizdziedājās uz sen aizmirstu pasauli, skrēja atkal kopā ar zaudēto baru un tomēr pilnīgi neaizmirsa saskarsmi ar tagadni un divkājaino dievieti, kuras vārds bija Villa, kura viņus mīlēja un dziedāja kopā ar viņiem.
— Nezin kādēļ mēs nevarētu dziedāt četratā, — sacīja Hārlijs Kennans' un piebalsoja no pilnas krūts.
PIEZĪMES
Stāstu krājums «Saules dēls» pirmoreiz izdots 1912. gadā (Ņujorkā).
Stāsts «Saules dēls» pirmoreiz publicēts žurnālā «Saturday Evening Post» 1911. g. maijā.
Stāsts «Aloīzjja Penkbērna lepnība» — žurnālā «Saturday Evening Post» 1911. g. jūnija.
Stāsts «Velni Fuatino salā» — krājumā «Saules dēls» 1912. g. Stāsts «Jaunās Gibonas jokdari» — žurnālā «Saturday Evening Post» 1911. g. novembrī.
Stāsts «Neliels rēķins Svizinam Holam» — žurnālā «Saturday Evening Post» 1911. g. septembrī.
Stāsts «Nakts Goboto» — žurnālā «Saturday Evening Post»
1911. g. septembrī.
Stāsts «Saules Spalvas» — žurnālā «Saturday Evening Post»
1912. g. martā.
Stāsts «Pārleja pērles» — žurnālā «Saturday Evening Post» 1911. g. oktobrī.
Stāstu krājums «Lepnības nams» pirmoreiz iznācis 1912. gadā (Ņujorkā).
Stāsts «Lepnības nams» pirmoreiz publicēts žurnālā «Pacific Monthly» 1910. g. decembrī.
Stāsts «Kūlaus — spitālīgais» — žurnālā «Pacific Monthly» 1909. g. decembri.
Stāsts «Ardievu, Džek!» — periodiskajā izdevumā «Red Book» 1909. g. jūnijā.
Stāsts «Aloha oe» — periodiskajā izdevumā «Smart Set» 1909. g. maijā.
Stāsts «Cun A Cuns» — žurnālā «Woman's Magazine» 1910. g< martā.
Stāsts «Konas šerifs» — žurnālā «American Magazine» 1909. g. augustā.
Romāns «Maikls, Džerija brālis» pirmoreiz publicēts žurnālā «Cos- mopolitan Magazine» 1917. g. maijā — oktobrī un tai pašā gadā iznācis atsevišķā grāmatā (Ņujorkā).
SATURS
SAULES DĒLS
TOC o "1-3" h z Saules dēls. Tulk. 0. Sarma …… 7
Aloīzija Penkbērna lepnība. Tulk. O. Sarma . . 25
Velni Fuatino salā. Tulk. R. Ezeriņa …. 44
Jaunās Gibonas jokdari. Tulk. O. Sarma … 72
Neliels rēķins Svizinam Holam. Tulk. R. Ezeriņa 86
Nakts Goboto. Tulk. O. Sarma…………………………….. 106
Saules Spalvas. Tulk. R. Ezeriņa…………………………… 122
Pārleja pērles. Tulk. R. Ezeriņa…………………………….. 145
LEPNĪBAS NAMS
Lepnības nams. Tulk. R. Ezeriņa…………………………… 175
Kūlaus — spitālīgais. Tulk. V. Brulāne . . . 191
Ardievu, Džek! Tulk. 0. Sarma…………………………….. 206
«Aloha oe». Tulk. 0. Sarma . ……………………………… 216
Cun A Cuns. Tulk. O. Sarma………………………………. 223
Konas šerifs. Tulk. O. Sarma………………………………. 236
Maikls, Džerija brālis. Tulk. H. Lapiņa . . . . 251
Piezīmes , ■ , i …… . , 495
JlOKflOH COBPAHHE COMHHEHHPI B AECJITH TOMAX Tom VIII
H3^aTejibCTB0 «JInecMa» Pura 1977 Ha flaTbimcKOM 5i3bTKe CocTaBHTejib Taiuapa 3ajinTe nepeBejiH c aHiviKHCKoro Bajina EpyTane, PyTa 33epHHH, XejiMa Jlanniia h Onp CapMa XyAo»HHK Aao^btļ) JlHeJiaflc
HB Ki 1070 Džeks Londons KOPOTI RAKSTI DESMIT SĒJUMOS VIII sējums