Šeit cipari bija vēl augstāki. Zemākais vērtējums (un ari tāds bija tikai vienam tiesnesim) bija 85 balles, bet augstākais sasniedza veselas 100 balles tādu bija pat trīs…
Tribīnēs pūlis auroja kā neprātīgs, kad uz ekrāna, kur sacensību dalībnieces tika sakārtotas pēc iegūto ballu skaita, Ērla ierindojās stabilā pirmajā vietā, atstādama pārējās slidotājas tālu aiz sevis.
- Es biju domājis, ka Ērla diez cik labi neslido, samulsis čukstēja Ralfs.
- Es arī, atčukstēja Monika. Tā viņa sacīja. Bet acīmredzot viņa kļūdījās…
Sekoja vesela rinda svešu mežameiteņu, un Mežsargs atkal sāka acīmredzami garlaikoties. Viņš skaļi žāvājās, tā ka no visām pusēm mežaļaudis apveltīja viņu ar neiecietigiem skatieniem.
Ari Ralfs, nekādi nespēdams sagaidīt to, kā dēļ bija atnācis, sāka nemierīgi knosīties.
- Viņām nevienai nav nekāda salto, viņš sūdzējās. Ne uz priekšu, ne atpakaļ…
- Viņām nevienai nav arīdzan trīskāršā, sacīja Monika. Viņas taču nav Ruta ne jau velti Mēris lika Rutai piedalīties šajās sacensībās.
- Re Ērla! iesaucās Arvils.
Patiešām, Ērla bija uzkāpusi tribīnēs un tagad sēdēja starp diviem mežaļaudīm, kas izskatījās pēc viņas vecākiem. Viņa kaut ko dzīvi tiem stāstīja, un viņi nopietni māja ar galvām.
- Ria Verdena, sacensību vadītāja pieteica nākamo slidotāju, un tribīnes burtiski uzsprāga ovācijās. Riai nācās labu laiku stāvēt un gaidīt, līdz ovācijas beidzot norima un viņa varēja uznākt uz ledus.
- Ja viņi tā aplaudē tagad, drūmi sacīja Ralfs, kas būs tad, kad viņa būs beigusi slidot?
- Jācer, ka kādā no saviem akseliem viņa nokritīs pretējā gadījumā mums pārplīsīs bungādiņas… tikpat drūmi atsaucās Monika.
Taču neizskatījās, ka Ria grasītos nokrist. Viņa tik stipri atšķīrās no visām iepriekšējām slidotājām, ka pat Mežsargs pavērtu muti vērās uz ledus, kur Ria virpuļoja, gluži kā nesaistīta ar zemes pievilkšanas spēku. Visi palēcieni viņai izdevās lieliski, un nelikās, ka viņa varētu pieļaut kaut mazāko kļūdu, kur nu vēl nokrist…
Monikai, uz viņu skatoties, seja stiepās aizvien garāka, un, kaut ari pat viņa nespēja slēpt sajūsmu par tik brīnumainu slidojumu, viņai kremta doma, ka Rutai šajā pašā brīdī tiek atņemtas jebkādas cerības uz uzvaru.
Mūzika tuvojās kulminācijai, un visi kā hipnotizēti vēroja mazo meiteni zeltainā ledus klajuma vidū. Un tad viņa atrāvās no zemes un uzlidoja gaisā…
- Trīskāršais aksels, novaidējās Monika.
…Ria līgani piezemējās un aizslidoja tālāk. Pūlis auroja, un daudzi uzlēca kājās. Klusēja tikai Ērla un viņas ģimene, kā arī Monika un viņas kompānija.
Bet izrādījās, ka tas vēl nav viss.
Nepagāja ne desmit sekundes, kad Ria gluži negaidot veica atmugurisko salto. Pūlis gluži vai juka prātā, un caur mežonīgajiem auriem pat mūziku vairs nevarēja lāgā sadzirdēt. Ria slidoja ar ārkārtīgi pašapmierinātu sejas izteiksmi un drīz vien arī beidza savu uzstāšanos. Un labi vien bija, citādi pūlis būtu kļuvis kurls pats no savas trakās aurošanas.
Monika, iekodusi lūpā, vēroja, kā tiesneši dod savu vērtējumu. Pieci tiesneši deva 100 balles, divi 98 balles un vēl divi 95 balles. Pat Monika nevarēja neatzīt, ka Ria slidoja nesalīdzināmi spožāk par visām līdz šim redzētajām meitenēm, ieskaitot Ērlu…
- Mākslinieciskais izpildījums, paziņoja skaļrunī.
Šoreiz tiesnešu vērtējums atšķīrās jau nedaudz vairāk. Zemākais cipars bija 89, bet augstākais 100 balles. Pēc mirkļa atskanēja sašutuma pilni auri no tribīņu puses laikam daudziem likās, ka Ria ir novērtēta daudz par zemu…
- Mjā… noņurdēja Ralfs. Tas gan bija kaut kas… Salto patiešām bija iespaidīgs nebiju domājis, ka kaut kas tāds uz ledus ir iespējams…
Tagad vadībā bija Ria, viņai sekoja Ērla, bet pārējās meitenes palika tālu iepakaļ.
Monika pamanīja, ka kāds spraucas cauri rindām uz viņu pusi. Tā bija Ērla. Tikusi līdz Monikai, Ērla apsēdās starp viņu un Ralfu.
- Tu mums stāstīji, ka diez cik labi neslido, sacīja Monika un piemiedza Ralfam ar aci. Ērla nosarka.
- Nu jā, šodiena man pašai bija pārsteigums… viņa nomurmināja. Bet vai jūs redzējāt, kas tikko notika? viņa sašutusi iesaucās, tā ka aizmugurējās rindās atkal atskanēja dusmīga murdoņa. Ria ir paņēmusi Rutas galvenos trumpjus!
- Bet, ja Ruta visu izdarīs tikpat labi… domīgi prātoja Monika.
- …tad vienalga viņa dabūs mazāk punktu nekā Ria, pabeidza Ērla, dusmīgi nošņākdamās.
- Kā tad tā? nesaprata Monika.
- Tādēļ, ka, kaut ko tādu redzot pirmo reizi, tiesneši, sajūsmas pārņemti, gluži neapzināti iedos augstāku novērtējumu. Otrreiz redzot to pašu, viņi jau sāks
spriest aukstasinīgāk un sāks piekasīties pie katra sīkuma…
- Apklustiet jūs tur, priekšā, dusmīgi nočukstēja mežavīrs aizmugurējā rindā, un Ērla apklusa un pievērsās sacensību vērošanai.
- Ruta Andersone, paziņoja skaļrunī, un atskanēja pašķidri aplausi. Sākās strauja mūzika, un Ruta, ģērbusies tumšzilā, vizuļojošā kleitiņā, gaišajiem matiem zirgastē lēkājot pār muguru, iznāca uz ledus.
- Kāpēc viņa mani neklausīja, pukojās Ērla. Es taču viņai visu laiku teicu, lai vina neizliek visu labāko pašā sākumā… Ruta kādu brīdi virpuļoja pa ledu, acumirklī piesaistīdama publikas uzmanību, un, kad tas bija paveikts, mūzika kļuva lēnāka, bet vairāki simti acu skatienu nu bija cieši piekalti Rutai.
- Ļoti viltīgi! smaidīdama līdz ausīm, priecājās Ērla. Labs gājiens!
Mūzikas temps kļuva te straujāks, te lēnāks, un Ruta slidoja ar to pilnīgā saskaņā. Ari viņa visas figūras veica tikpat nevainojami kā Ria, bet viņas slidojums likās dzīvīgāks. Slidojot viņa ik pa laikam uzsmaidīja publikai, un likās, ka viņa slidojot bauda mūziku un slido tikai sava prieka pēc. Drīz vien publika bija pilnīgi aizmirsusi, ka Ruta nav mežameitene, un dzīvoja līdzi katram viņas solim, skaļi uzgavilējot pēc katras viņas smalkākās figūras.
Un tad mūzika atkal kļuva lēnāka, un likās, ka Ruta gatavojas izpildīt kaut ko īpašu.
- Nupat jau būs, Ērla čukstēja Monikai. Trīskāršais…
Ruta piebremzēja, atspērās un uzlidoja gaisā. Monikai likās, ka Ruta gaisā uzvirpuļo kā atspole, un viņa pat nespēja saskaitīt, cik reizes Ruta isti ir apgriezušies. Bet Ērla acīmredzot to bija paspējusi.
- Ir! viņa iesaucās un, pielēkusi kājās, sāka aplaudēt. Un viņa nebija vienīgā. Gandrīz puse tribīņu bija pielēkusi kājās, kamēr Ruta, uzsmaidijusi saviem atbalstītājiem, aizslidoja tālāk un sagriezās virpuli. Likās, ka viņa virpuļoja veselu mūžibu, kaut ko tādu nebija iespējusi pat Ria.
Pēc pāris sekundēm sekoja atmuguriskais salto, un Ralfs atzinīgi palocīja galvu, bet tribīnes auroja no sajūsmas.
- Nu tā, noteica Ērla. Tūlīt būs cauri. Viss, protams, bija nevainojami, tomēr es baidos, ka tiesneši būs nedaudz subjektīvi… Ria tomēr ir visu mīlule, ziniet…
Tikmēr uz ledus kaut kas notika. Mūzikai joprojām skanot diezgan straujā tempā, Rutas slidojums piepeši kļuva lēnāks, un likās, ka viņa kaut kam gatavojas.
Ērla iepleta acis un neticīgi vērās lejup.
- Nevar būt… viņa noelsās. Viņa to daris vēlreiz… Tas viņai nemaz nebija programmā…
Un tiešām Ruta atkal uzlidoja gaisā, bet arī tas vēl nebija viss, jo, tik tikko nonākusi atpakaļ uz ledus, viņa atspērās no jauna un atkal jau bija gaisā. Tiklīdz viņa bija atkal piezemējusies, noskanēja vēl pāris akordi, un viņas uzstāšanās bija beigusies.