Читать онлайн "Neiepazītā Latvija" автора Rusmanis Sigurds - RuLit - Страница 34

 
...
 
     



Выбрать главу
Загрузка...

Tāpat pa labi Straupes Ve­cie kapi, kas atklāti 1775. ga­dā un tos daļēji ietver akmens krāvuma žogs. No Mazstraupes kapličas (1774) tagad drupas, Lielstraupes kapličai nav atrodama pat vieta. Kapi vairākas reizes paplašināti un 1848. g. izveidots ari pareizticīgo nodalī­jums. Te apglabāts pareizticīgo draudzes mācītājs Emilijans Menšikovs (1846-1919). Kapliča uzcelta 1936. gadā. Neparasta for­mas granīta piemineklis Rožu dzimtai, kapos ir lieli krusti. Inte­resants 1,3 m augstais krusts pie kapličas durvīm uz akmens pamatnes. Jau vairākus gadu desmitus kā "pazudusi" slīpētā granīta plāksne ilggadējā draudzes skolas skolotāja, ērģelnieka un kora diriģenta Dionisija Garklāva (????—1907) kapam. Viņa va­dītais koris ir to četru koru skai­tā, kas dzied pirmajos latviešu Dziesmu svētkos Dikļos 1864. gadā. Te apglabāts ilggadīgais Straupes mācītājs Pauls Fridrihs Kīglers (1845. - 1902.) un Straupes prāvests Fridrihs Zīl- manis. Šajos kapos atrodami 63 dažāda veidu kalti krusti.

Pēc teikas10 , kad kādu skopu saimnieku veduši uz kapiem, divi zirgi to putās vilkuši. Pie baznīcas kalna kāds vecītis tei­cis - skatieties, melns kungs jau jūsu mironi pār purvu uz ple­ciem nes. Kad attaisījuši zārku, miroņa vairs iekšā nebijis. Nā­cies iebērt iekšā akmeņus un tā apbedīt. Bet purvs varbūt do­māts te tuvumā esošais dabas liegums Baukalna purvs.

Nogriežoties pa labi pie kapiem, var nokļūt pie vecās drau­dzes skolas mūra ēkas (1847, otrais stāvs koka no 1871.), kas degusi 1851. gadā. Te skola pastāvēja no 1847. līdz 1951. ga­dam. Pie ēkas piemiņas akmens (1985) ar marmora plāksni skolotājiem M. Sudrabam-Lācim, V. Knoriņam un A. Vīksnem. Te strādājuši ari jau pieminētais Jānis Sesks un ar Triju Zvaigž­ņu ordeni apbalvotais skolotājs, ērģelnieks un sabiedriskais dar­binieks Augusts Zālītis. Tagad te dzīvo skolotāji.

Uz Valmieras šosejas nokļūstam pie mācītāja mājas (18. gs.) ar klēti, apstādījumos te aug smaržīgā apse. Viens no Straupes mācītājiem - G. G. Sokolovskis izdeva periodisku izdevumu "Ziņas par Notikumiem iekš Dieva Valstības" (1833-1834). Droši vien viņa dēls ir pastorālā dzimušais mācītājs Emīls Georgs Hermanis Sokolovskis (1819-1869, Rīgā), kas kalpojis Raunā un Ģertrūdes draudzē Rīgā, tulkojis un sacerējis garīgas dzies­mas. Tepat rentnieka ģimenē dzimis ķirurgs, LU profesors (1937-1944), Latvijas ārstu biedrības priekšsēdētājs Jānis Sulcs (1885-1979, Grāftonā, Ziemeļdakotas pavalstī ASV), daudzu zinātnisku darbu autors. Vēl šeit pat dzimis mācītājs Pauls Ro- zenbergs (1906-1942, Vorkutā), bet miris jau pieminētais P.F. Kīglers.

Saulītes, aiz Mazstraupes pagrieziena, ir bijusī pareizticīgo baznīca, īsu laiku arī krievu skola, pārbūvēta par dzīvokļiem, vien pie jumta bijis krusts, tās nodegušas 2000. gada janvāri, bet tagad jau atjaunotas. Austriņu mājās dzīvojis Lielstraupē dzimušais profesors, filoloģijas doktors, vairāku grāmatu autors Kārlis Račevskis (1939).

Tad jau klāt Straupes pils komplekss ar senpilsētas vietu, kas, domājams, redzēts jau sen. Šeit ceļojums beidzas. Vai šo­reiz Straupe ir jums atklājusies no citas puses?

Vēres

1   LFK 2049, 464.

2    LFK 1840,66.

3    LFK 2049, 465.

4    LFK2049, 882. 9 LFK2049, 1011

6    LFK 1000, 103.

7    LFK 2049, 472. s LFK2049, 473.

9    LFK 1662, 230.

10   LFK 219, 367.

DRUSTOS DAUDZ NEPARASTA

Gar Drustiem neved asfaltēti ceļi, tādēļ šis Cēsu rajona pa­gasts varbūt daudziem nav visai pazīstams.

Ja Drustiem tuvojamies no Raunas puses, tad drīz aiz Lu- būža, šī 14,2 ha lielā ezera, esam jau cita pagasta teritorijā, šo­reiz tas ir tikai nedaudz vairāk par 1 km platais Dzērbenes pa­gasta stūris. Apmēram 1 km pa kreisi no lielceļa paliek 248 m augstais Slapjuma kalns, kas visai ērti novietojies pie divu rajo­nu un triju pagastu robežas. Tā virsotni gan klāj egļu mežs. Jau Drustu pagasta teritorijā, Gauduļos (mājas nojauktas), dzimis visu pirmskara Latvijas Saeimu loceklis, skolotājs (Jelgavā 1906. gadā dibinājis tirdzniecības skolu un to vadījis līdz 1912. gadam), zemniecības darbinieks Augusts Briedis (1877- 1937). Viņš bijis laikraksta "Brīvā Zeme" atbildīgais redaktors, rakstījis stāstus un garīgas dziesmas. Mazliet tālāk, pie Valdiera (5,6 ha liels ezers 177 m vjl.), Skripstu māju tuvumā par Zviedru kapiem saukts paugurs. Tajā arheologi strādājuši 1991. un 1992. gadā. Izpētot piecus apbedījumus, konstatēts, ka 8,- 10. gs. te atradies kādas nelielas kopienas kapulauks. Protams, ne jau zviedru apbedījumi.

Ainaviski interesantāk tomēr Drustiem tuvoties no Dzēr­benes puses, vai, ceļojot no Raunas, pie Dolēm pagriezties uz Auļukalnu. Skaists nosau­kums - Auļukalns. Bet vai tam ir arī kāda konkrēta no­zīme? Izrādās, "aulis" ir no eg­ļu mizas vai izdobta koka tai­sīts bišu koks. Tā gan varētu būt tikai fonētiska sakritība, jo līdz 1795. gadam lietots nosaukums Aulas muiža. Ap 1784. gadu Drustu novads ti­ka sadalīts, izveidojās Gatartas, Briņģu, Jaundrustu un Auļu mui­žas. Auļukalnā (muižā?) dzimis tiesībnieks Jūlijs Lezdiņš (1903), kurš rakstījis par piensaimniecības un kopdarbības jautājumiem.

Pie ceļa Auļukalna ezers (23 ha, 183,7 m vjl.) - jaunākajā kartē jau Vaiveles ezers. Palaikam ezeriem sastopami vairāki no­saukumi. Kāda 1880. gadā pierakstīta teika1 , kur minēta Vaive­les ezera nolaišanās netālu no "Auļukalna valsts nama", muižas laidaru un ganību vietā, attiecas tieši uz šo ezeru. Ix>pi ta pa­spēti pārdzīt mājās, bet divi auni bijuši aizņemti ar badīšanos un vēlāk vēl ezera dzelmē manīti, kā arī atsevišķas mājas. Laida­ra vārti arī savulaik esot malā izvilkti. Tā teika, bet ezerā tiešām atrasta klāstu mītne.

Aiz nezālēs ieaugušā muižas nama, ko vēl rotā uzraksts "AyHUJHM CLinaM nauieii poAHHbi" un divi sīki spraišļoti pusapļa lodziņi, uz dienvidiem no ceļa 1870. gadā celta mūra ēka Ķeveri, kur bijusi skola un kādreiz ari nespējnieku patversme. Ķevcros dzi­mis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, agronoms Indriķis Hugo Lācis (1891-1953, Vācijā, Oldenburgā). Bijis Lauksaimniecī­bas akadēmijas privātdocents, Jaungulbenes laukkopības izmē­ģinājumu stacijas vadītājs. Tepat dzimis vēl viens Triju Zvaigž­ņu ordeņa kavalieris Krišjānis Lācis (1863-1939), skolotājs, kopš 1929. gada bijis Siguldas pilsētas valdes sekretārs. Apbe­dīts Siguldas kapos. Var pieminēt, ka šajās pašās mājās dzimis arī Otto Hollanders (1860-?), kas savulaik krievu valdības lai­kā apbalvots ar "sidraba mcdali un par ļaužu skaitīšanu saņē­mis žetonu". Pie Ķeveriem atrodas arī senkapi.

     

 

2011 - 2018