Paula Skultes-Krieva piemineklis Matīšu kapos (2001)
Netālu no tā galvenā celiņa pretējā pusē atrodas Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Paula Grīnberga (1888-1919) kaps. Viņš dzimis Vilzēnu pagasta Ennēs, kas Matīšu draudzē. Pie nākošā celiņa uz kapličas pusi apglabāts Matīšu draudzes mācītājs Ludvigs Ciško (1858-1918), kuru lielinieki nošāva pie
Strenčiem ceļā uz Valmieru. Blakus cits lielinieku upuris - lauksaimniecības un sabiedriskais darbinieks Pēteris Ozoliņš. Vēl kapos apglabāti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jānis Oliņš, Pēteris Kreišmanis, Nikolajs Plānais (mainījis uzvārdu - Dzelme), Jānis Vagars un Jānis Apsitis, kurš apglabāts ar visu ordeni. No militārpersonām jāmin arī pulkvedis Jēkabs Gustavs.
No Matīšu baznīcas izvadīts mākslinieks Jānis Simsons (1947-1989),4 madoniešiem vēl labā atmiņā viņa darbība Atmodas laikā Madonā, no baznīcas uz kapiem viņš nests uz rokām. Viņa bērnības gadi saistās ar Matīšu mācītājmuižu.
Pastaigājiet pa kapiem! Jūs pamanīsiet vēl tēlniecisku kapa pieminekli Skaidrītei Rullis, arī Grašu ģimenei (abi esot darināti Cēsīs), atradīsiet gan senlaicīgu krustu, kas liets no metāla, atdarinot koku (Mageram, 1908), gan mazu eņģelīti.
Kapos taču arī spokojoties? Lūk, ko stāstījis skolotājs Bū- manis5 : rudens vakarā, ejot cauri kapiem mēnesnīcas laikā, dzird: - "čab, čab, čab". Kā stāv, paliek kluss, kā iet - atkal dzird. Beigās jau paliek bail. Izgājis cauri kapiem, skatās - viss Viršu māju cūku bars viņam seko. Citiem vīriem atkal bail nav nemaz - ies uz kapiem šņabi dzert. Paņem monopolā (tagad tajā ēkā ambulance) 5 litru pudeli (kā to īsti sauca - Līne, Katrīna vai Trine?) un sēž kapos. Viens, kas nav paņemts līdzi, ies baidīt. Pārņem sev pāri palagu un iet atmuguriski iekšā pār sētu. Tic tā pārbijušies - nu tak nāve nāk! - pudele palikusi kapos, bet vienam no viņiem trieka klāt6 . Stāstīts arī,7 ka kapos katru "diensvidu" esot skraidījis melns sunītis. Tikko div- Vintera piemineklis padsmit cauri, tas tūliņ uz vie-
Matīsu kapos (2001) tas pazūdot.
Aiz kapiem tieši kilometru no Valmieras šosejas atrodas Purinu mājas (1927). Uzreiz gan piebildīsim, ka senāk mājvārdus Matīšos lietoja tikai vienskaitlī. Tajās pašlaik dzīvo Augusts Zvaigznīte (1923, Jērcēnos), kas 1996. gada Daugavas Vanagu izstādē Rīgā, Kara muzejā, piedalījās ar koka virpojumiem. Nav vairs saglabājusies vecā muižas klēts, kas atradās tuvāk ceļam, uz kuru attiecas nostāsts8 par spoku. Spoks bijis "no zvaigznēm vāji apspīdēts melns kūkums, kas vēlies un it kā kaut ko meklē-
jis. Tas nav bijis liels, apmēram eža lielumā. Bet, kad tas uzlēcis uz kulšanas dampi, tas raudzījies uz tā naktssargu ar milzīgi lielām, apaļām un sarkanām acīm". Tuvojoties tam, tas pacēlies visā varenībā uz kājām un sācis nejauki bļaut, kā kaķis, tad kūleniski aizskrējis uz kapiem. Cita teika9 min, ka muižas staļmcis- tars ap pusnakti jājis no Matīšiem uz Pučurgu ar nomirušā barona labāko ķēvi, pamanījis zirgam starp kājām veļoties melnu kaķi ar sarkanām acīm, un zirgs sācis klupt. Pučurgieši tad nosprieduši, ka tas esot "vecā barona Ozoliņa" nelabais gars, kas spokojas no kapsētas līdz labības šķūnim, kurā tas visvairāk mocījis strādniekus ar savu spieķi.
Pučurgas muiža (2001)
Bij. Pučurgas dzirnavas (vest, foto)
Te jāprecizē, ka Pēteris Ozoliņš nebija barons, bet gan Pučurgas muižas rentnieks, vietējās lauksaimniecības biedrības priekšnieks. Viņa
ģimenē dzimusi skolotāja un sabiedriskā darbiniece, Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā ilggadējā prezidija locekle Marija Ķcņģe (1905-1994, Hercfordā, Anglijā). Viņa - Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, ilggadēja Daugavas Vanagu priekšniece (1955- 1979), vēlāk goda priekšniece. 1995. gada 26. martā viņas ilgo trimdas gadu dzīves vietā Latviešu mājā Almelijā M. Ķeņģei iestādīta piemiņas liepa, jo viņa pati bija iecerējusi savā 90. dzimšanas dienā līdzās Latviešu mājas ilggadējā saimnieka Jāņa Sku- jevica ozolam iestādīt liepu. Stādīšanā piedalījās arī bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. M. Ķcņģe no 1926. līdz 1943. gadam strādājusi par skolotāju Kaucmindcs mājturības seminārā (no 1935. gada - Latvijas mājturības institūts), sarakstījusi grāmatu "Apkoptā māja" (1936), bija žurnāla "Mana Māja" galvenā redaktore. Pēc kremācijas Hercfordā M. Ķcņģe apglabāta Brukvūdas kapsētas latviešu nodalījumā.
300 m tālāk atrodas Virsaiši (1906), kuru tuvumā Dronas upītes virzienā (te gan to sauc par Pučurgu) atrodas Pučurgas akmens (4 x 3,5 x 1,8 m). Jau pirms kara tas ticis pārdots, bet ar trīs kāpurķēžu traktoriem to nav varējuši izkustināt tālāk par 10 cm, tikai sarautas troses. Viens akmens sāns 1930. gadā tomēr atšķelts, un no tā izgatavots Brīvības cīnītāju piemineklis, kas atrodas pie Mazsalacas baznīcas. Pie akmens bijusi sena upur- vieta, svētvītols gājis bojā, bet atrastas senlietas.
Pie Dronas (Stuceles) tiltiņa esot redzēts, ka "velis naudu žāvē"10 .
Pie ceļa tūlīt aiz upes bijusi kaltes ēka. Aiz kokiem Zeltiņi - senatnīga ēka ar pusnošļauptu jumtgali, pildrežģi, interesantu durvju dēlīšu salikumu un pat sienā daļēji iemūrētu akmeni. Tā bijusi modernieka māja. Zeltiņos 1935. gada pavasarī atrasts depozīts ar 305 monētām, jaunākā no tām datēta ar 1649. gadu.
Blakus atrodas Pučurgas pusmuižas dzīvojamā ēka. Muiža dibināta 1710. gadā. Ceļa pretējā pusē bijušo kūti K. Svalbe pārveidoja par brūža (1935-1950) telpām. 1958. gadā jau par kazeīna fabriku, kuras iekārtas izvestas 1998. gadā. Agrāk te ražotos siera ciparus lietoja visā PSRS. Muižas centrs piederēja K. Svalbes meitai tēlniecei Elzai Svalbci-Matvejcvai