Saunaga mājvārds Nigliņi, kas Gunta Eniņa grāmatā "Tepat Latvijā"4 diez kāpēc iekļuvis kā Migliņi, domājams, radies no personvārda Nicolaus saīsinātās formas Nijjlas (kas izplatīta Igaunijā). Agrāk gan mājas saukušās Melki. Sīkraga un Saunaga Pcnti saistāmi ar personvārda Renedectussaīsināto formu Renti. Slīteres rezervātā ir Roču upīte, ir arī Rodi mājas, kas, tulkojot no lībiešu valodas, nozīmē "zviedrs". Bet kā jums patīk šāds vietvārds (te dota tikai lībiskā nosaukuma tulkotā forma) - "Degušā purva krasta puses kangars" Vaidē? Te gan jāatgādina, ka Slīteres rezervāta piekrastes daļā ir sastopama īpatnā kangaru- vigu ainava (kangari - šauras, garas apaugušas jūrai paralēlas kāpas, starp tām ieplakas - vigas).
Kādam zvejnieku valodā neiesvaidītam svešiniekam, ar "jūras vilkiem" patērzējot, daudzi nosaukumi radīs apmulsumu. Bet, ja runa būs par zveju, vēl trakāk. Lūk, kā par zvejniecību savos bērnības gados stāsta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Vītolnieku filiāles uzraudze Ausma Brenča (1934): "Ap- striegtās ūdas ar ķočiem nesa uz jūru, kad vajadzēja ķudeli vilkt, citreiz ar drāgām. Lai zvejotu tubes, tika kabināts strikts. Kad tubes sanāca vairāk, tās ielaida īkastē"5 . Bet tas, kā šeit, Papes Ķoņu ciemā, sauca vējus, cita ciema zvejniekiem varētu būt nesaprotami: āzenis, sakse- nis, launadzis, sāmenis u. c.
Neba vienmēr saprašanās panākama pat runājot skaidrā
latviešu valodā. Lūk, ko kādreiz stāstījis Teodors Skadiņš Košra- gā. Vecais cicminieks Zonags reiz atskārtis, ka izglītība cilvēkam dod iespēju tikt pie fiziski vieglāka darba un viņam, kā vecam vīram, tas varētu būt noderīgi. Aizgājis uz Mazirbes skolu. Durvis bijušas aizslēgtas, Zonags klauvējis pie loga. -Kas par lietu? -Esmu atnācis mācīties.
Skolas pārzinis nopētījis veco Zonagu un atbildējis: -Mācīties? Mācīties agrāk vajadzēja nākt! Zonags gājis atpakaļ un teicis sievai: -Zini, šoreiz nekas nesanāca, rīt iešu agrāk. Nākamrīt sieva atkal sarūpējusi maizes kuli. Vēl tumsiņā Zonags klauvējis pie loga:
-Laidiet iekšā! Atnācu mācīties. Šoreiz agrāk. Pārzinis saskaities, bet tad aptvēra, kas par lietu: -Ek tu! Agrāk - tas ir jaunības dienās. Tad tev skolā vajadzēja nākt. Bet tu naktīs klaiņo un nedod cilvēkiem miera.
Savulaik man stāstīja gadījumu, kad kāds krieviski runājošs šoferis rādījis zīmīti ar nosaukumu "Pope", bet jautātais nevarējis saprast, kur tāda Rorc meklējama, nemaz neiedomājoties, ka uz zīmītes uzrakstītais ir skaidrā latviešu valodā. ,
Dažādi apvidvārdi, specifiskie nosaukumi ir bagātība, kurai nedrīkstētu ļaut iet zudumā. Tie piešķir katrai vietai individualitāti. Jo citādi var gadīties tāpat kā man, pirmo reizi Ukrainā nokļūstot. Kijevā nebija tikpat kā neviena uzraksta ukraiņu valodā. Es jutos piekrāpts un apmānīts, kad uz Kreščatika ielu tirgotājs man "iesmērēja" Rīgā ražotu saldējumu. Neaizlaidīsim senos vietvārdus zudībā!
Vēres
1 Veldre V. Dzīve pie jūras. 1. No Nidas ciema līdz Kolkai. Rīga, 1938, 89. lpp.
2 Laumane B. Zeme, jūra, zvejvietas. Rīga, 1966.
3 LFK2049, 261.
4 Fniņš G. Tepat Latvijā. Rīga, 1984, 49. lpp.
5 LFK 2049, 262.
UŽAVA
Užavas ūpja elpa Pakrastes priedes dzintarā Dūkainā, dūkainā… Acis raud, Acis raud…
Tā mana miglas dziesma, Miglas dziesma, Miglas dziesma…
Tā Juris Veitncrs beidz savu "Užavas dziesmu"1 . Šī apdzīvotā vieta atrodas tikai 23 km no Ventspils, bet braucot pa Vcntspils- Liepājas šoseju, var pat to vispār nepamanīt. Cita lieta, protams, ir 67 km garā Užavas upe, tās tilts. Bet ar ko Užava interesanta?
No Ventspils puses braucot, pamanām Braku autobusu pieturu. Protams, zināms vārds, bet parasti saistās ar Vidzemi. Prātā nāk vēl Braku mājas un kapi Brocēnu apkārtnē. Šajās Braku mājās 1928. gadā dzimis komponists Aldonis Kalniņš. Diemžēl Užavā tieši no Brāķiem 1949. gadā daudziem sākās ceļš uz Sibīriju - to atgādina tēlnieka Paula Jaunzema (dzimis Užavas pagasta Celmos) darinātais piemineklis, kas šosejas (vietējie gan saka - Dižceļa) malā uzstādīts 1990. gadā.
Pa kreisi no ceļa, mazliet tālāk - Užavas baptistu baznīca, celta 1886. gadā. Draudze dibināta jau 1861. gadā, kad pirmie baptisti dka kristīti Užavas upē, domājams, pie Birznieku mājām apmēram 12 km attālumā, kur upei bija ļoti tīra dolomītu gultne.
Vēl par upi - interesanti, ka 12 km attālumā no ietekas jūrā tās gultne atrodas zem jūras līmeņa. Užava pirmoreiz regulēta 1824. gadā, bet tās gultne ātri piesērējusi un apkārtējās pļavas atkal sākušas pārpurvoties, līdz 1827. gadā valdība piešķīra līdzekļus tās lejteces regulēšanas darbiem. Tātad tieši šeit pirmo reizi Latvijā notika upes regulēšana par valsts līdzekļiem.
Pie luterāņu baznīcas nokļūstam, iegriežoties pa labi. Tā ir jau vismaz piektā baznīca Užavā, celta 1783. gadā. Uz viena no abiem vēja rādītājiem burti "PHC" liecina, ka tā celta
pēc Kurzemes hercoga Pētera Bīrona pavēles. Laukakmens sienas apmestas ar kaļķu javu. Nostāsts vēsta, ka piektdienās pilnmēness naktīs uz baznīcas sienas jūras pusē varot redzēt vīrieša galvu ar trīsstūrainu vīrieša cepuri. Parādība gan esot redzama tikai tad, ja skatītājs ir viens. Cetrslīpu jumta konstrukcija veidota no tēstiem baļķiem. Celtnei nav torņa, tāpēc virs galvenās ieejas neliela nojumīte, zem kuras iekārti divi zvani (samērā rets risinājums, līdzīgā veidā zvans uzstādīts arī Ilmājas baznīcai Liepājas rajonā). Lai gan baznīca remontēta 1872. gadā, tās interjerā jūtami 18. gs. risinājumi. Altāris ar gleznu "Kristus" un kancele darināti 19. gs. beigās. Hrģcles, uz kurām atrodas Dundagas Kubeles skolas skolotāja rakstnieka Ernesta Dins- berga paraksts, gaida remontu