Par lībiešu piemiņas vietu Mazirbē Šveicē dzīvojošais Dr. Marsels Bertholds teicis "laivas skeleta sānu balsti uz milzīgā akmens likās kā rokas, kas vērsās pret debesīm un sauca pēc labāka likteņa līvu zemei" (vēlāk vētrā nopostīta). Bet Jāņa Ram- bas dzejolis "Mazirbe"18 noslēdzas:
Kur bez skanas
Bez vārdiem
Skan lībiešu mēle.
Tātad - pasaulslavena vieta.
Kaziņmežs atrodas starp lielo jūrmalas ceļu un Aveņkalniem pie Mazirbes baznīcas. Te aug augstākās mastu priedes, kas gan cietušas vējgāzēs. Bet aiz baznīcas atrodas Mazirbes mācītājmuiža, kur no 1938. līdz 1941. gadam strādājis ārsts, žurnālists, literatūrkritiķis un tulkotājs Juris Nikolajs Vidiņš (1905-1962). Tieši Kaziņmcža bunkurā viņu atklājuši un tad - Vjatlags, Kemerova, 1955. gadā atgriezies Latvijā un dzīvojis Rēzeknē.
Kaziņmežs daudz minēts arī teikās. Ja jau blakus mācītājmuiža, tad te bieži nācies braukt mācītājam. Par to veselas trīs teikas. Reiz te braucis mācītājs Killc ar savu kučieri [tas būs bijis igauņu mācītājs Edgars Ville (1884-1945), kurš Mazirbes baznīcā kalpojis no 1912. līdz 1926. un no 1929.
līdz 1933. gadam], pretī nācis liels balts tēls, un, kad mācītājs jau bijis diezgan tuvu klāt, tēls apstājies. Zirgs ļoti sabijies un "gandrīz sācis putināt". Kučieris uzprasījis, ja tu esi labs gars,
tad griezi ceju un ja [auns gars, tad pazudi. Tēls pazudis kā ugunī iekritis un viņi braukuši tālāk19 .
Emīlija Hausmane (1886-?) 1962. gadā stāstījusi jaunībā dzirdēto. Kaziņmežā "dikti spuokuojās", un mācītājs bijis pus vilkatis. Kad dienestmeitas gribējušas iet uz ciemu, mācītājs teicis, lai neiet jo "vilks nuoplēsīšuot". Meitas aizgājušas. Mācītājs palicis mājās, bet kad meitas pārradušās, ieraudzījušas, ka mācītājs palicis par vilku20 .
Un vēl. Kādreiz naktī, braucot caur Kaziņmežu, mācītājs uzsitis zirgam un zirgs "nospraušļās", devies taisni mežā iekšā un uzskrien kokam. Mācītājs izkritis no ratiem un ieraudzījis vilkatu, kas mācītāju apēdis. No tā laika tur vienmēr, kad cilvēks ejot, parādoties mācītāja gars ar "vilkaču plēšamies". To pašu nakti gājusi kāda meitene kurai aizķērusies kāja un tā nokritusi zemē un ieraudzījusi "mācītāju ar vilkatu", tā iekliegušies un aizskrējusi atpakaļ uz mājām un izstāstījusi mātei. Tā sievas to nosaukušas par "Vilkačvietu"21 .
Bet kā radies Kaziņmeža nosaukums? Vai tad kazas dzīvo mežos? Bet tiem, kas neko tādu nezina, varbūt palīdzēs skriešana riņķī Kolkas krogam, tam, kam "pa vidu ejot braucamais ceļš", trešo reizi ieskrienot, noteikti varēs redzēt parādības. Viens vīrs tā darot bijis no bailēm pagalam22 .
Cits Kaziņmežs - Lībagu pagastā, Talsu rajonā. Tam braucot cauri, ratos kaut kas nograbējis, un zirgi sākuši smagi vilkt. Nobraukuši lejā, tad ari kas nograbējis un zirgi sākuši tik "briesmīgi skriet", ka neviens tos nav varējis valdīt23 . Kartē redzams, ka mežs savu nosaukumu guvis 110 tuvējās Kaziņu mājas.
Uz D no Ventspils Jūras zvejniecības muzeja vēl viens
Kaziņmežs, kur 1941. gadā nošāva un apraka ap 1000 Ventspils ebreju. Pēc kara nolēma, ka labākais veids viņu piemiņas iemūžināšanai ir tur izvietot tanku pulku un robežsargus.
Mazirbē kāds vecs vīrs redzējis sapni, ka tur, kur tagad Kalšu mājas, jāiet rakt, tur esot vesels katls zelta naudas, bet uz rakšanu jāņem līdz tas, ko rītā pirmo satiekot. Tiešām, izrakuši, nolikuši uz bedres malas, bet tad ieraudzījuši, ka blakus trīs vīri taisa karātavas, taču - viena pateikta vārda dēļ katls ar naudu iekritis bedrē atpakaļ un karātavas arī pazudušas24 .
Bet Mazirbes Maija vigā kāda meita gribējusi noglabāt naudas podu, un nogrimusi ar visu podu. Kad viņa celšoties augšā, tas, kas nāks garām, dabūšot naudas podu25 . Bet cita teika26 vēsta, ka podu gribēts tikai pārnest viga! pāri un paglabāt pretējā pusē smiltīs. Nesēja bija Moija, tās vārdā viga tad arī nosaukta. Te jāpaskaidro, ka šai piekrastei ir raksturīga vigu-kangaru ainava, ko veido daudzas jūras krastam paralēlas ieplakas un pauguri (kangari).
Vēres
1 Latviešu rautas teikas. Izcelšanās teikas. Rīga, 1991.
2 LFK 995, 89.
3 LFK 995, 109.
4 LFK 995, 109.
5 LFK 995, 23.
6 LFK 1955, 19658.
7 Melbārzdis J. Reportāža di/jūras krastā. Rīga, 1967.
x Latvijas PSRūdensteču nosaukumi. Sast. R. Avotiņa, Z. Goba. Rīga, 1984, Ir.—4.
9 Latvijas upes. Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums (ar kartoshcmu). Sast. R. Avotiņa, Z. Goba. Rīga, 1993.
10 lfk 1052, 1.
11 LFK 2049, 4.
12 LFK 995, 72.
13 LFK 995, 50.
14 LFK 995, 90.
15 LFK 995, 149.
16 LFK 995, 51.
17 LFK 2049, 179.
Ix Žurnālā "Jaunā Gaita", Kanādā, 1993, 193.
19 LFK 995, 178.
20 LFK 1960,6691.
21 LFK 995, 169.
22 LFK 995, 3.
23 LFK 981, 138.
24 LFK 995, 49.
25 LFK 995, 44.
26 LFK 995, 41.
KALTENE
Kāds jauks vārds - Kaltene! Kā raksta Vilis Veldre1 : "Katrs vārds ir burvības pilns, tikai vajag zināt, kad tas izrunājams [..] Un gadās, ka daži ļaudis, kas nemaz neliekas dzirdam vārdu pasaule, tic tūdaļ apstājas un pasmaida, kad kāds piemin Kalteni, šo garo zvejniekciemu." Noteikti to dara operdziedātāja Rita Zelmane un flamenko ģitārists Andris Kārkliņš, kuriem te vasarnīcas. Kaltene tiešām ir garākais zvejniekciems Rīgas līča piekrastē, tā garums sasniedz 7 km. Bet kā radies šis nosaukums, kas nedaudz atgādina arī Liepājas rajona Kalveni?