Bet kā vienmēr laika nepietika. Dažreiz viņam nebija laika kārtīgi paēst, viņš pārnāca mājās vēlu vakarā un paspēja pagulēt pāris stundas. Es arī noķēru desmit minūšu snaudu mašīnā.
Viņa drošības priekšnieks vāca materiālus par Kapitolinu, bet mapi ar šiem dokumentiem Sergejs iemeta savā istabā esošajā seifā, lai tos izlasītu. Es tikai pajautāju, vai pret viņu nav vērsts kaut kas noziedzīgs. Makss apliecināja, ka meitene ir tīra un pozitīva.
Februāra sākumā Sanija deva mājienu, ka Lina ir sekojusi Kristīnas pēdās un praktiski nav saistīta ar zēnu. Viņa viņu paņem un atved uz skolu, kā arī pabaro. Bet es nekad neesmu devies ar viņu pastaigāties, nespēlējos, nelasu. Šķiet, ka nav nekā noziedzīga, bet Seņka mācībās ir paslīdējusi. Iespēju robežās Sergejs izmantoja kameras, lai uzraudzītu mājās notiekošo.
Viņš būtu pacietis Līnu, taču kādu dienu viņš nolēma pa dienu, kamēr dēls mācījās skolā, caur kamerām uzraudzīt, ko viņa dara. Un tas ļoti labi trāpīja, kad viņa runāja pa telefonu ar kādu savu draugu. Sākumā viņš gribēja noskaņoties, bet sarunā minētais vārds lika ieklausīties. Pēc minūtes viņš bija gatavs viņu nožņaugt ar savām rokām. Kārtējais aitu mednieks naudas dēļ.
“… Jā,” viņa teica nepazīstamam sarunu biedram, “es jau daru visu, lai Sergejs man pievērstu uzmanību, bet viss paiet… Jā, viņš nāk mājās pēc pusnakts, es neiešu. viņam?… Vai atceries, mēs gājām ar viņu un mazajiem uz bāzi, domāju, ka viss būs, bet kāda jēga? Viņš visu laiku pavadīja kopā ar šo nelieti un nepievērsa man nekādu uzmanību. Es daru to un to… Nu, par ko es runāju… Nē, viņam nav sievietes, es būtu pamanījusi… Vai jūs iesakāt iekāpt ar viņu gultā? Jā, viņš mani izmetīs… Viņš neskatās uz mani kā uz sievieti, es vismaz staigāšu pa māju kaila. Es griežos kā čūska viņam priekšā, bez rezultātiem. Un caur zēnu es mēģināju viņu sasniegt, bet… Zini, man ir tik ļoti apnicis mīņāties ar šo zēnu, viņš ir ārpus šīs pasaules, kaut kā lēns… Man viņš ir vienalga, tur ir skola viņa mācībām…
Sergejs vairs neklausījās un piezvanīja Maksam.
— Mans draugs, kur tu atradi šo Andželīnu?
— Un kas? Man nebija laika, piezvanīju savai māsīcai Alkai, viņa kaut kur algoja auklīti saviem mugurkaula ēdājiem. Tāpēc viņa man nosauca šo Līnu.
— Tu pats pārbaudīji?
— Viņā nav nekā krimināla.
— Tā tas ir. Tu viņu atvedi, tu viņu aizvedīsi. Lai es viņu vairs neredzētu blakus savam dēlam. Es tev došu stundu. Un viņai nekādu atlaišanas pabalstu. Viņai jau ir pietiekami daudz naudas.
— Kas tad notika?
— Nekas, tikai kārtējā sieviete meklē peni ar maku. Un viņai ir vienalga par puisi. Tagad es pati došos pēc sava dēla un tajā pašā laikā runāšu ar šo trako skolotāju.
Un skolā viņu sagaidīja pārsteigums, kad Kapets uzbruka viņam ar apsūdzībām un teica lietas, kas lika viņam justies nepatīkami. Viņai bija taisnība, taisnība par visu. Bet viņam nebija iespējams to atzīt. Viņš skatījās uz šo kaujas "pionieru vadītāju" un apbrīnoja viņas dusmu mocīto seju, brīnīdamies par to, kā pilnīgi sveša meitene tik smagi cīnījās par viņa dēlu. Pēkšņi viņš gribēja satvert viņu aiz kakla, lai viņu nožņaugtu, un nekavējoties satvert viņas lūpas ar savām. Viņš ar grūtībām spēja atturēties no tā un ātri aizveda dēlu mājās. Visu ceļu dēls sēdēja klusēdams, skatījās pa logu un izskatījās tik vientuļš, ka Sergejs viņam nepieskārās, lai nepasliktinātu situāciju. Viņš vairs nespēja savaldīties, varēja dēlam teikt tādas lietas, ka Senka no viņa pilnībā novērsīsies. Viņas acu priekšā pacēlās attēls ar dēlu, kurš apskauj šo mazo šķembu viņas mājā, un tāda laime bija redzama dēla acīs.
Makss viņu gaidīja mājās, izskatījās ļoti satraukts.
— Seryoga, piedod. Es runāju ar Alku. Izrādās, ka šī Līna ir viņas draudzene, kura jau sen ir vēlējusies iekāpt tavā gultā. Un tad kārtis sakrājās.
— Labi, iesim, mums jādomā, kur meklēt Senkas auklīti.
"Tu gribēji runāt ar Kapitolīnu," Makss bija pārsteigts.
— Es gribēju. Bet visticamāk, ka viņa ar mani runāja tā, ka man joprojām zvana ausis,” un viņš pasmaidīja.
— Kas? Vai tiešām kāds varēja nolikt drausmīgo “Mašīnu” savā vietā?
— Iedomājies, bija viens šāds. Es pat aizmirsu, kāpēc es gāju šajā sasodītā skolā. Maks, esi gudrs par visādām aģentūrām. Atrodi vecāku tanti, lai viņa varētu būt kopā ar mazbērniem.
Vakarā ieradās Lidija Aleksejevna, 49 gadus veca sieviete. Pēc sarunas Sergejam viņa iepatikās. Senka arī to pieņēma normāli. Kādu laiku Seregam tika atrisināta problēma ar dēlu. Lidija Aleksejevna ātri atrada kopīgu valodu ar bērnu un pilnībā pārņēma mājsaimniecību. Senka bija ģērbies, apģērbts un paēdis, mājasdarbi izpildīti, māja tīra un kārtīga. Lidija Aleksejevna arī bieži viņus lutināja ar mājās gatavotu ēdienu.
Bet viņš ik pa laikam turpināja atcerēties šo “kaujas kāmi”, kurš iedūra pirkstu viņam krūtīs un piespieda viņu atkāpties. Kādu dienu viņam iešāvās galvā doma, kas būtu noticis, ja viņš toreiz būtu saticis viņu, nevis Žanku, bet tad viņš pasmējās. Šī Kapets joprojām bija puņķaina meitene.
Viņš atcerējās, ka viņam seifā bija "apsūdzoši pierādījumi", un nolēma tos beidzot izlasīt. Maksam izdevās daudz izrakt. Meitene izrādījās ļoti interesanta, ar principiem, ar tādu iekšējo kodolu, ka es ar viņu pat lepojos. Viņš bija pārsteigts, ka viņa nekad nav piedevusi savam Gļebam, nosūtījusi viņu uz elli un nesalūza pēc viņa nodevības. Tad ar interesi lasīju par viņas piedzīvojumiem ar Ignatu, viņas tantes dēlu, un arī biju patīkami pārsteigta par viņas neatlaidību. Viņa nenobijās un varēja šo guļošo kazu nolikt viņa vietā. Un arī pašas pēdējās neveiksmīgās kāzas lika viņai uz viņu skatīties ar cieņu. Viņa arī nevarēja nepiedot ierasto sava “līgavaiņa” nodevību.
Pēc tam viņš atcerējās Sanjas vārdus, kura netālu no skolas “nokāva” skolotāju no kāda puiša. Visticamāk, tas bija viņas neveiksmīgais vīrs. Sergejs izskatīja informāciju par šo Igoru. Savs uzņēmums, diezgan labi ienākumi, savs dzīvoklis, labs auto. Kas viņam pietrūka? Dzīvo un esi laimīgs, tāda meitene ir viņam blakus, bet nē, viņš iekrita parastas prostitūcijas ķermenī. Un Sergejs priecājās, ka meitene viņu nosūtīja tikai pēc vienas nodevības, un nepalika pie visas šīs “bagātības”. Vai arī atradāt citu, izdevīgāku? Šis, piemēram, Sergejs? Galu galā viņa uzreiz pieķērās viņa Senkai. Ilgu laiku viņš vairs neticēja jūtu tīrībai. Un cita Līna bija pierādījums.
20. nodaļa
Kapitolija nezināja, kādas debesis viņa bija sadusmojusi, bet nepārtrauktas neveiksmes lija uz viņu. Igors viņu pastāvīgi vēroja, šis Viktors neatteicās no mēģinājumiem ievilkt viņu savā gultā. Viņš kļuva tik nekaunīgs, ka reiz mēģināja viņu ar spēku iegrūst savā automašīnā. Viņu izglāba Genādija Borisoviča iejaukšanās, kurš nebaidījās no amatpersonas dusmām un aizveda meiteni. Pēc tam Trudovik sāka viņu vest mājās pats savā automašīnā. Kādu laiku Viktors nomierinājās, bet viņa sāka saņemt dažādas diezgan nepatīkama satura sūdzības. Nepatikšanas viņu satricināja līdz aprīlim, Viktors atklāti deva mājienu, ka neatstās viņu vienu, kamēr nesaņems viņas ķermeni, Igors turpināja viņu vērot, sekoja viņai kā klusai ēnai. Un savā dzimšanas dienā Gļebs atkal parādījās skolā ar milzīgu ziedu pušķi un sēru seju.
— Kapitolina, piedod man, es nevarētu dzīvot bez tevis. Lūdzu, ticiet man, ļaujiet man būt jūsu tuvumā. ES nezinu ko darīt. Tu jau mani pārāk daudz sodīji, lūdzu piedod.