"Kas par to visu maksā?" viņš jautāja Kreikam, kad abi gāja gar ārkārtīgi moderno Luksusa Centru — visur marmors, kolonādes, kafejnīcas, papardes, uzkodu kioski, skrituļslidu celiņš, sulu bāri, sporta zāle, kur, skrienot pa kustīgo lenti, tika ražota enerģija, kas deva strāvu spuldzītēm. Romiešu stila strūklakas ar nimfām un jūras dieviem.
"Skumjas, kas rodas, apzinoties nāves neizbēgamību," Kreiks atbildēja. "Vēlēšanās apturēt laiku. Cilvēka stāvoklis."
Tas gan neesot sevišķi informatīvi, iebilda Džimijs.
"Redzēsi pats," Kreiks noteica.
Viņi ieturēja pusdienas vienā no AtjaunLsmes pieczvaigžņu restorāniem, pseidobalkonā ar kondicionētu gaisu un skatu uz galvenās Teritorijas organiskās botānikas siltumnīcu. Kreiks izraudzījās ķengurjēru — jaunu Austrālijas hibrīdu, kurā aitas rāmais raksturs un augstais proteīnu līmenis apvienojās ar ķengura imunitāti pret slimībām, turklāt ķenguru organismā neveidojās gāzes, kas uzkrājoties radīja metānu, kurš savukārt iznīcināja ozonu. Džimijs pasūtināja ar rozīnēm pildītu kapaunu — īsts savvaļas kapauns, īstas, saulē žāvētas rozīnes, apliecināja Kreiks. Džimijs jau bija tik ļoti pieradis pie Vistas Kumosiņiem, pie to maigās krēmveida konsistences un neuzbāzīgās garšas, ka šis kapauns garšoja gluži satriecoši.
"Manu mājokli sauc par Parodīzi" Kreiks teica, mielodamies ar sojas un banānu flambē. "Un mēs strādājam pie nemirstības projekta."
"Tāpat kā visi citi," Džimijs piezīmēja. "Ar žurkām tas jau gandrīz ir izdevies."
"Gandrīz — tur jau tā atšķirība," Kreiks sacīja.
"Un kā tad ir ar to kriogēniju?" Džimijs ieminējās. "Iesaldēt savu galvu un tad ļaut pārveidot ķermeni, kad būs noskaidrots, kā tas darāms? Tā joma strauji iet uz priekšu, akcijas ir augstas."
"Nu, kā tad, un pēc pāris gadiem viņi izsviedīs tevi pa sētas durvīm, bet radiniekiem iestāstīs, ka pārtrūkusi strāvas padeve. Turklāt mēs ar saldēšanu nemaz nenodarbojamies."
"Kā tā?"
"Mūsu sistēmā vispirms nav obligāti jānomirst," Kreiks atbildēja.
"Jūs tiešām jau esat tik tālu?"
"Vēl ne. Bet ņem vērā par pētījumu un attīstības budžetu."
"Miljoni?"
"Megamiljoni," Kreiks teica.
"Vai varu dabūt vēl kaut ko dzeramu?" Džimijs jautāja. Informācijas bija par daudz.
"Nē. Man vajag, lai tu klausies."
"F.s varu klausīties un reizē dzert."
"Diez kas nesanāks."
"Paļaujies uz mani," Džimijs sacīja.
Kreiks pastāstīja, ka Parodtzē — turp viņi došoties pēcpusdienām — risinoties divas galvenās iniciatīvas. Pirmā — LaimePluss kapsula — būtībā esot profilaktiska, balstīta uz vienkāršu loģiku: iznīcini nāves ārējos cēloņus, un mērķis būs tikpat kā sasniegts.
"Ārējos cēloņus?" Džimijs pārvaicāja.
"Karus, proti, nepareizi virzītu seksuālo enerģiju, ko mēs uzskatām par svarīgāku faktoru nekā bieži piesauktie ekonomiskie, rasiskie un reliģiskie cēloņi. Infekcijas slimības, īpaši seksuāli transmisīvās. Pārapdzīvotību, kas noved pie vides degradēšanās un pārtikas trūkuma, to mēs varam novērot pie melnajiem."
Džimijs piezīmēja, ka tādas cerības izklausoties pārspīlētas, jo šajās jomās tik daudz kas esot mēģināts un cietis neveiksmi. Kreiks pasmaidīja. "Ja sākumā neizdodas, izlasi instrukcijas," viņš teica.
"Ko tas nozīmē?"
"Lai izpētītu cilvēci, ir jāpēta cilvēks."
"Un ko nozīmē tas?"
"Jāstrādā ar to, kas ir."
LaimePluss kapsula bija programmēta tā, lai pielāgotos dotajam lielumam, proti, cilvēka dabai, un nobīdītu šo doto lielumu labvēlīgākā virzienā nekā līdzšinējie. Tās pamatā bija pētījumi par tagad jau diemžēl izmirušo pigmejšimpanzi jeb bonobo šimpanzi kā tuvu Homo sapiens sapieris radinieku. Atšķirībā no cilvēkiem bonobo nebija daļēji monogāmi ar poligāmām un poliandrām tendencēm. Tie bija absolūti poligāmi, neveidoja pārus un lielāko daļu nomoda laika pavadīja kopojoties, ja vien tai brīdī neēda. Intraspecifiskās agresivitātes faktors tiem bija ļoti zems.
Un tas bija novedis pie LaimePluss koncepcijas. Mērķis bija — radīt vienu kapsulu, kura:
a) spētu pasargāt lietotāju no visām zināmajām seksuāli transmisīvajām slimībām — nāvējošām, traucējošām vai vienkārši nepievilcīgām;
b) nodrošinātu neierobežotu libido un seksuālās spējas pieplūdi kopā ar vispārēju enerģiju un labsajūtu, tādē-' jādi mazinot frustrāciju un testosterona bloķēšanu, kas noved pie greizsirdības un varmācības, un likvidējot zemas pašvērtības izjūtu;
c) paildzinātu jaunību.
Šis trīs spējas tiktu īpaši uzsvērtas, produktu pārdodot, teica Kreiks, taču esot vēl ceturtā, kas netiktu reklamēta. LaimePluss kapsula darbotos arī kā absolūti droša pretapaugļošanās tablete, viena reizi par visām reizēm, derīga gan vīriešiem, gan sievietēm, un tādējādi automātiski samazinātos iedzīvotāju skaits. Šī iedarbība būtu atgriezeniska — bet ne atsevišķiem indivīdiem —, kas panākams, pēc vajadzības mainot kapsulas sastāvdaļas, teiksim, ja kādā reģionā iedzīvotāju kļūst pārāk maz.
"Tātad būtībā jūs grasāties sterilizēt cilvēkus bez viņu pašu ziņas, iegalvodami viņiem, ka patiesībā dāvināt orģiju papilddevu?"
"Aptuveni tā varētu sacīt," Kreiks apstiprināja.
Tāda kapsula, viņš turpināja, dotu liela mēroga labumu ne tikai individuālajiem lietotājiem — lai gan kapsulai ir jāiepatīkas, citādi tā cietīs neveiksmi tirgū, — bet arī sabiedrībai kopumā; un ne tikai sabiedrībai, bet arī visai planētai. Investori esot ārkārtīgi ieinteresēti, tas būšot globāls produkts. Visas īpašības pozitīvas. Negatīvu nav vispār. Viņš, Kreiks, pats esot sajūsmā.
"Nezināju, ka tu esi tāds altruists," Džimijs sacīja. Kopš kura laika Kreiks kļuvis par cilvēces līdzjutēju?
"Tas nav gluži altruisms," Kreiks iebilda. "Drīzāk izdzīvošanas jautājums. Esmu redzējis jaunākos konfidenciālos Korpusa ziņojumus par demogrāfisko stāvokli. Kā suga mēs esam lielās briesmās, lielākās, nekā iedomājamies. Viņi baidās publiskot šo statistiku, jo cilvēkiem tad vienkārši nolaidīsies rokas, bet, tici man, mums beidzas telplaiks. Nomaļos ģeopolitiskos apvidos pieprasījums pēc resursiem jau gadu desmitiem pārsniedz piedāvājumu, tāpēc rodas bads un sausums; bet drīz pieprasījums pārsniegs piedāvājumu visur. Ar I.aimePluss kapsulas palīdzību cilvēcei būs lielākas izredzes noturēties virs ūdens."
"Kā tu to aprēķini?" Varbūt tomēr nevajadzēja dzert vēl vienu glāzīti. Džimijam viss bija drusku sajucis.
"Mazāk cilvēku, tāpēc labāka iztikšana."
"Bet ja nu tie nedaudzie ir ļoti alkatīgi un izšķērdīgi?" Džimijs teica. "Tas nav izslēgts."
"Viņi tādi nebūs," Kreiks atbildēja.
"Vai tā viela jums jau ir?" Džimijs jautāja. Viņš sāka aptvert iespējas. Bezgalīgs augstas kvalitātes sekss bez sekām. Ja tā padomā, arī viņa paša libido derētu augstāks tonuss. "Vai no tā ataug mati?" Viņš gandrīz pateica: Kur to var dabūt? — taču laikus iekoda mēlē.
Koncepcija esot eleganta, Kreiks paskaidroja, tomēr vajadzīgs vēl neliels slīpējums. Vēl neesot panākts, lai tā darbojas gludi, ne visās frontēs; tā joprojām esot klīnisko izmēģinājumu stadijā. Daži izmēģinājumu objekti esot burtiski nodrāzušies līdz nāvei, vairāki uzbrukuši vecām dāmām un mājdzīvniekiem, pieredzēts arī viens otrs nelaimīgs priapisma gadījums un šķelts loceklis. Un pašā sākumā ar troksni izgāzies mehānisms, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām. Vienam objektam pa visu epidermu izaugusi milzīga ģenitālā kārpa, baigs skats, bet tas novērsts ar lāzeru un pīlinga palīdzību, vismaz uz laiku. īsi sakot, gadījušās kļūdas un aplami virzieni, tomēr tagad atrisinājums jau esot pavisam tuvu.