Выбрать главу

Аizeks Azimovs

Otrais fonds

"Ja kaut ko var uzskatīt par starta tramplīnu kosmosa ēras zinātniskajā fantastikā, tad tā ir "Fonda” triloģija. Tā ir klasika!

Un neaizmirstams darbs.”

Džeks Makdevits (Jack McDevitt)

“Azimova “Fonda” sērija ir viens no zinātniskās fantastikas meistardarbiem. Ja neesat lasījuši šīs grāmatas, jūs gaida iepriecinošs pārdzīvojums, un pat tad, ja esat tās lasījuši, iesaku tās pārlasīt vēlreiz, jo tās ir tikpat izcilas kā agrāk.”

A lēns M. Stīls

Ko zinātniskās fantastikas un fantāzijas autori joprojām raksta par Aizeku Azimovu

"Neparastā un grandiozā koncepcija, kas veido Azimova triloģijas pamatu, bija tā, kas mani sākotnēji piesaistīja zinātniskajai fantastikai.”

Braiens Vilsons Oldiss (Brian Wilson Aldiss)

“Aizeka Azimova daudzveidīgā iztēle, asredzība un bagātais literārais devums ir ielicis paliekošu pamatu visām nākamajām zinātniskās fantastikas autoru paaudzēm.”

Kevins Džeimss Andersons (Kevin James Anderson)

“Aizeka Azimova spējas ieraudzīt Lielās Idejas, kas ir tik būtiski svarīgas brīnuma apjautai zinātniskajā fantastikā, un iemiesot tās aizraujošos cilvēciskos stāstos un vidē -jo sevišķi viņa robotu sacerējumos, Fonda sērijās un citos gan īsos, gan garos fantāzijas sacerējumos - augstu pacēla latiņu mums visiem, kas esam centušies sekot viņam jaunu ideju virzītā zinātniskās fantastikas tradīcijā. Azimovs bija likums pats sev, tomēr viņš noteica likumus ari saviem rakstniecības līdzbiedriem - robotikas un psihovēstures likumus, kuri ir veidojuši mūs un mūsu centienus, rakstot par mašīnu saprātu vai par plašām cilvēku civilizācijām laikā un telpā. Tas ir izcils un nozīmīgs mantojums.”

Hovards Vinsents Hendrikss (Howard Vincent Hendrix)

“Aizeka Azimova “Fonda” triloģija bija izšķirošs kritērijs manā radošajā darbā. Viņa redzējums un domas plašums aptvēra galaktiku un gadsimtus, bet vienlaikus viņš atainoja dziļi personiskus tēlu dzīvesstāstus. Tas rakstnieks, par kādu esmu kļuvis, izauga no zēna, kuru aizrāva viņa grāmatas. Tās joprojām turpina mani aizraut. Paldies, Aizek, ka atvēri manu prātu iespējamibām!”

Treisijs Hikmens (Tracy Hickman)

“Ja kaut ko var uzskatīt par starta tramplīnu kosmosa ēras zinātniskajā fantastikā, tad tā ir “Fonda” triloģija. Tā ir klasika! Un neaizmirstams darbs.”

Džeks Makdevits (Jack McDevitt)

“Aizeka Azimova “Fonda” sērija ir izturējusi laika pārbaudi. Tās bija starp pirmajām zinātniskās fantastikas grāmatām, kuras es izlasīju, un ar prieku lasu tās arī tagad, būdama pieaugusi. Šis žanrs ir daudz ieguvis no viņa plašā galaktikas impērijas skatījuma.”

Karena Lovahi (Karen Lowachee)

“Azimova “Fonda” sērija ir viens no zinātniskās fantastikas meistardarbiem. Ja neesat lasījuši šīs grāmatas, jūs gaida iepriecinošs pārdzīvojums, un pat tad, ja esat tās lasījuši, iesaku tās pārlasīt vēlreiz, jo tās ir tikpat izcilas kā agrāk.”

Alens M. Stils (Allen M. Steele)

“Esmu pārliecināts, ka taps jauni “Fonda” stāsti, jauni robotu stāsti un jaunas zinātniskās fantastikas sacerējumi, jo tāds ir Aizeka Azimova atstātais mantojums. Tomēr tie būs pavisam citādi. Ir tikai viens Aizeks Azimovs, un otra tāda nekad vairs nebūs.”

Maiks Resniks (Mike Resnick)

“Pavisam vienkārši runājot, Azimovs mani satricināja.”

Liza Viljamsa (Liz Williams)

Džona V. Kempbela jaunākā piemiņai (1910-1971)

SATURS

I DAĻA. MEKLĒJUMI: MŪLIS.........................

1. DIVI VĪRI UN MŪLIS..................................

Pirmā interlūdija............................................

2. DIVI VĪRI BEZ MŪĻA.................................

Otrā interlūdija...............................................

3. DIVI VĪRI UN ZEMNIEKS..........................

Trešā interlūdija.............................................

4. DIVI VĪRI UN VECAJIE..............................

Ceturtā interlūdija.........................................

5. VIENS VĪRS UN MŪLIS.............................

6. VIENS VĪRS, MŪLIS - UN VĒL KĀDS..

Pēdējā interlūdija...........................................

II DAĻA. MEKLĒJUMI: FONDS......................

7. ARKĀDIJA.......................................................

8. SELDONA PLĀNS........................................

9. SAZVĒRNIEKI...............................................

10. KRĪZE tuvojas.............................

11. SLEPENĀ PASAŽIERE....................

12. LORDS.................................................

13. LĒDIJA.................................................

14. RAIZES................................................

15. ZEM REŽĢA.....................................

16. KARA SAKUMS...............................

17. KARŠ....................................................

18. RĒGU PASAULE...............................

19. KARA BEIGAS..................................

20. “ES ZINU..."........................................

21. ATBILDE, KAS APMIERINĀJA...

22. ATBILDE, KAS BIJA PATIESA.....

PROLOGS

Pirmā Galaktikas Impērija bija pastāvējusi desmitiem tūkstošu gadu. Tā bija aptvērusi visas Galaktikas planētas, pārvaldot tās ar centralizētu varu, kas reizēm bija tirāniska, reizēm labdabīga, reizēm pedantiska. Cilvēki bija aizmirsuši, ka vispār iespējama jebkāda cita pārvaldes forma.

To nebija aizmirsis vienīgi Hari Seldons.

Hari Seldons bija Pirmās Impērijas pēdējais izcilais zinātnieks. Viņš bija tas, kurš attīstīja psihovēstu-res zinātni līdz augstākajai pakāpei. Psihovēsture bija socioloģijas kvintesence; tā bija zinātne par cilvēka uzvedību, kas reducēta līdz matemātiskiem vienādojumiem.

Individuālas būtnes, Seldons secināja, ir neprognozējamas, taču cilvēku pūļu reakcijas ir iespējams aplūkot statistiski. Jo lielāks pūlis, jo lielāku precizitāti ir iespējams sasniegt. Un cilvēku masu apjoms, ar kādu Seldons strādāja, aptvēra visus Galaktikas iedzīvotājus, kas viņa laikā bija skaitāmi kvintiljonos.

Tā nu Seldons, par spīti jebkādam veselajam saprātam un plaši izplatītajai pārliecībai, paredzēja, ka spožā, šķietami nesatricināmā Impērija atrodas neatgriezeniskā norieta un pagrimuma stāvoklī. Viņš paredzēja (vai arī atrisināja vienādojumus un iztulkoja to simbolus, bet tas galu galā nozīmē to pašu), ka neiejaukšanās gadījumā Galaktika piedzīvos trīstūkstoš gadu ilgu posta un anarhijas periodu, iekams no drupām atkal pacelsies jauna, vienota valdība.

Viņš sāka rīkoties, lai mīkstinātu nelabvēlīgo situāciju - lai radītu apstākļus, kuros miers un civilizācija spētu atjaunoties viena gadu tūkstoša laikā. Rūpīgi un pārdomāti viņš izveidoja divas zinātnieku kolonijas, kuras nosauca par “Fondiem”. Viņš ar nolūku izvietoja tās “Galaktikas pretējos galos”. Viens no šiem Fondiem tika veidots atklāti, un par to zināja visa plašā sabiedrība. Otrā Fonda esamība tika noklusēta un palika noslēpums.

Grāmatās “Fonds” un "Fonds un Impērija” ir aprakstīti Pirmā Fonda vēstures pirmie trīs gadsimti. Pirmā Fonda sākums bija neliela Enciklopēdijas zinātnieku kopiena, kas nometināta tālā nomalē Galaktikas ārējā perifērijā. Tā periodiski piedzīvoja krīzes, kurās to apdraudēja tādi mainīgie lielumi kā cilvēku savstarpējās attiecības un konkrētā laika sociālās un ekonomiskās tendences. Fonda turpmākajai brīvībai un attīstībai bija norādīts tikai viens ceļš, un, virzoties pa šo ceļu, tam pavērās jauni attīstības apvāršņi. To visu bija izplānojis nu jau sen mirušais Hari Seldons.