R.Vormsers
Pans Satiruss
R. VORMSERS
..
pirmā nodaļa
Mūsdienās pazīstamas divas pērtiķveidīgo sugas — mazie un lielie pērtiķveidlgie.
Aivens T. Sendersons. «Pērtiķu valstība»,
195G.
«Uzmanību! Runā Bils Danhems no Kanaveralas zemesraga [1] . līdz startam atlikušas deviņdesmit sekundes, un atpakaļskaitīšana turpinās. Viss būs labākajā kārtībā, kā tikko teica NASA [2] pašreizējais priekšsēdis ģenerālis Bilijs Magvers. Līdz startam atlikušas astoņdesmit sešas sekundes.
Tā ir liela diena, lai gan šoreiz nepavada kosmonautu. Cik mums zināms, Memam uz Zemes nepaliek ne ģimene, ne tuvinieki, kam būtu jāraizējas par viņa likteni. Astoņdesmit sekundes, un skaitīšana turpinās.
Nē, Mems ir vecpuisis. Taču šodien viņš ir visai ievērības cienīgs vecpuisis — trīspadsmitais šimpanze, ko ievada orbītā mūsu valsts, brīvības, vienlīdzības un … Septiņdesmit divas sekundes, un viss būs labākajā kārtībā.
Ko nozīmē viņa vārds, to, godājamie te-J levīzijas skatītāji, jūs noteikti zināt: Mems iri senebreju alfabēta trīspadsmitais burts. Te; Kanaveralas zemesragā, ir vairāki augsti izglītoti cilvēki — sešdesmit pie,cas sekuni des — tai skaitā arī sievietes. Mēmam vārdu deva misis Bilija Magvera. Acīmredzot senebreju un arābu valodu studijas ir viņas aizraušanās — sešdesmit sekundes — un tātad Mems būs tas, kurš šodien dosies izmēģinājuma lidojumā. Ar Memu viss būs labākajā kārtībā, kā pirms īsa brīža izteicās ģenerālis Magvers.
Šis lidojums nav nekāda joka lieta — piecdesmit sekundes, — divdesmit četras stundas orbītā, un raidītāji nepārtraukti informēs Zemi par visiem Mēma organismā notiekošajiem procesiem — četrdesmit piecas sekundes, skaitīšana turpinās — raidītāji liks just katru viņa pulsa sitienu, katru nervu vibrāciju, ziņos par adrenalīna daudzumu un… Trīsdesmit sekundes, jā, tikai pusminūte, un ierēksies dzinēji.
Sis Mems ir lielisks šimpanzes eksemplārs. Jūs redzējāt, kā viņš devās uz savu kosmisko kapsulu, kā apstājās, lai paspiestu roku ārstam doktoram Aramam Bedojanam, kas atveda Memu no Vaitsendas un pastāvīgi atradās tā tuvumā, — līdz startam piecpadsmit sekundes, un, ja jūs domājat, ka tikai jūs esat satraukti, tad es parādīšu tuvplānā, kā man dreb rokas, — desmit sekundes, — šķiet, vienīgais, kurš neuztraucas, ir Mems, viņš nezina, kas to gaida … Deviņi … astoņi… septiņi… seši… pieci.. . četri… trīs … divi… viens … nulle.
Aiziet! Lielisks starts! Raķete pace]as gaisā, un pēc dažām sekundēm mēs redzēsim pirmo pakāpi iekrītam jūrā. Lūk,, tā jau atdalās, vēl sekunde, un «Saibs Mems» — kuģa nosaukumu arī izdomājusi misis Mag- vera — lidos pāri Atlantijas okeānam, un pēc pusstundas vecais zēns Mems varēs paskatīties lejup un ieraudzīs Āfriku, no kurienes nāk viņa brāļi, šie jaukie šimpanzes. Bet varbūt tos ieved no Āzijas un … Tavu nelaimi! Ir atdalījusies otrā pakāpe, un KOSMOSA - KUĢIS PAGRIEŽAS NEVIS UZ AUSTRUMIEM, BET GAN UZ RIETUMIEM … tas lido atpakaļ, pari Savienotajām Valstīm… TAM NEVAJADZEJA LIDOT UZ ŠO PUSI! Pēdējais jaunums — tikko saņemta ziņa no ģenerāļa Bilija Mag- vera, ka «Saibs Mems» iegājis orbītā, un es uz kādu brīdi pārtraukšu pārraidi Ņujorkas televīzijas skatītājiem, lai uzmeklētu NASA
ģenerāli Biliju un dabūtu no viņa paskaidrojumus, kādēļ šimpanze aizlidojis uz citu pusi.»
«VAITSENDA izsauc NASA VADĪBAS CENTRU. Vai jūs dzirdat mani? Okei, NASA. Kad «Saibs Mems» pacēlās gaisā, tā signāli bija skaidri sadzirdami un stipri. Bet, tiklīdz viņš atradās virs mums, signāli apklusa, un viņš pārgāja uz morzieti. .8 Nūja, uz morzieti, uz veco starptautisko Morzes sistēmu… Dežūras laikā es nedzeru un vispār nekad nedzeru, tāpēc ka, sarunājoties ar tādiem muļķiem kā jūs, ser, esmu iedzīvojies kuņģa čūlā. Jā, jā, Morzes ābece, es taču teicu, ka Morzes ābece … Es jau domāju, ka jūs sapratīsiet… No turienes pārraidīja … Kā lai es to zinu, kas … «Saule apžilbināja man acis, tādēļ es pagriezos uz rietumiem.» Teksts nebija šifrēts. Likās, ka viņš pārrauj un atkal savieno ķēdi! Viņam ir tāds ķēriens, it kā viņš būtu dienējis flotē par radistu kā kādreiz es… Atkārtoju, ser: «Saule apžilbināja man acis, tādēļ es pagrie-; zos uz rietumiem.» »
«SANDJEGO izsauc NASA VADĪBAS CENTRU. «Saibs Mems» nupat ziņoja, ka veiks tikai vienu apli. Lasu: «Kad vienreiz ir aplidots apkārt Zemei, vairs nav ko redzēt. Pēc stundas nolaidīšos Grandinagvas tuvumā. Gādājiet, lai pusdienas būtu gatavas.» Beidzu… Es vienkārši ziņoju, es nekomentēju.. .»
Karaibu jūras rajonā bija brīnišķīgs laiks. Amerikāņu kara kuģis «Kuks», mīnu un aviācijas bāzes kuģis, bez jebkādām grūtībām izzvejoja no jūras kosmisko kapsulu un uzcēla to uz klāja. Komanda nostājās ierindā, un vecākais rakstvedis fotografēja visus pēc kārtas uz vārdu «Saibs Mems» fona. Matrožiem viņš pārdeva bildītes par dolāru, virsniekiem — par diviem dolāriem gabalā.
Bet, tikko pozēt bija sagatavojies pats kapteinis, vecākais leitnants, pacēlās sān- lūkas vāks un uz klāja izkāpa Mems.
Tas bija garš un tievs, apmēram simts divdesmit mārciņas smags šimpanze; saviem septiņarpus gadiem viņš bija mazliet par smagu. Kosmonauta apģērbā un ķiverē viņš daudz neatšķīrās no cilvēka.
Viņa pirmie vārdi bija:
— Vai jūs nepalīdzētu man tikt ārā no šī apģērba? Kanaveralas zemesragā laikam esmu saķēris kādu blusu.
Jūrnieki labprāt gāja viņam palīgā.
Kamēr brašā komanda mēģināja izlobīt šimpanzi no sarežģītā ietērpa, kapteinis gāja atpakaļ uz tiltiņu. Tur viņam pienāca klāt vecākais palīgs, leitnants.
— Vai jūs dzirdējāt, ko viņš saka? — jautāja komandieris.
— Es būtu teicis to pašu, — domīgi atbildēja vecākais palīgs. — Velns parāvis, un viņi liktu tam pavadīt divdesmit četras stundas orbītā ar blusu biksēs!
Viņš noskurinājās.
— Bet viņš taču runā, Džonij! Pats ar savām ausīm dzirdēju. Pērtiķi nemēdz runāt.
— Ser, atļaušos iebilst, ka šis pērtiķis tomēr runā. Sasodīts, pat kājnieki runā … Kādēļ tad lai šimpanzes nerunātu?
— Mums izvirzās etiķetes problēma. Kur lai pasniedzam viņam pusdienas?
Vecākais palīgs gandrīz vai izteica: «Ko?» — bet laikus attapās un pārvērta savu jautājumu par «Kā, lūdzu, ser?»
— Pēc manām domām, — sacīja komandieris, — viņš ir ievērojams. Vai daudzi pērtiķi un cilvēki ir bijuši kosmosā? Lai gan viņš ir pērtiķis, viņš tomēr ir slavenība. Mēs nedrīkstam ļaut šimpanzēm ēst pusdienas kopā ar matrožiem.
— Tieši tā, ser.
Vecākais palīgs nespēja novērst acis no zilā jūras spoguļa.
— Nezinu, ko teiks priekšniecība, kad mēs ievedīsim virsnieku kopkajītē pērtiķi.
— Tieši tā, ser.
— Negribētos, ka man nepiešķir kapteiņleitnanta pakāpi. Tam jānotiek pavisam drīz.
— Jā, ser.
.— Met pie malas šo oficiālo toni, Džonij! Man vajadzīgs padoms.
Vecākais palīgs nopūtās. Viņam vēl nebija pienācis laiks saņemt kārtējo paaugstinājumu, taču viņš nevēlējās, ka viņa personīgajā lietā parādītos ieraksts «neprot sadzīvot». Labāk lai raksta «neapķērīgs», bet «neprot sadzīvot» — nekādā ziņā.