Sludinājums nebija atradies viesistabas logā ne trīs dienas - trīs dienas, džentlmeņi, - kad kāda būtne, kas staigāja uz divām kājām un ārēji pilnīgi izskatījās pēc cilvēka, nevis pēc nezvēra, pieklauvēja pie misis Bārdlas nama durvīm. Viņš apjautājās šeit, viņš dzīvokli noīrēja, un tūliņ nākošajā dienā viņš tajā iekravājās. Šis vīrs bija Pikviks
- Pikviks, apsūdzētais.
Seržants Bazfazs, kas bija runājis tik sparīgi, ka viņa seja bija pietvīkusi tumši sārta, apklusa, lai atvilktu elpu. Klusums pamodināja tiesnesi Steirliju, kas nekavējoties kaut ko pierakstīja ar tintē neiemērktu spalvu un turklāt pieņēma neparasti dziļdomīgu izskatu, lai iedvestu zvērinātajiem pārliecību, ka visdziļākās domas viņš domā tad, kad acis aizvērtas. Seržants Bazfazs turpināja:
- Par šo cilvēku, Pikviku, es runāšu maz. Tas ir maz pievilcīgs temats, un es, džentlmeņi, neesmu tāds cilvēks, tāpat arī jūs, džentlmeņi, (neesat tādi cilvēki, kam patīk vērot atbaidošu bezsirdību un sistemātisku neģēlību.
Šai vietā misters Pikviks, kas kādu laiku klusēdams bija cieties, spēji sakustējās, it kā viņam prātā būtu ienākusi doma uzbrukt seržantam Bazfazam taisnības un likuma gaišā vaiga priekšā. Brīdinošs Perkera žests viņu atturēja, un viņš klausījās mācītā džentlmeņa runas turpinājumu ar sašutuma pilnu seju, kas asi kontrastēja ar apbrīnas pilnajām misis Klapinsas un misis Sendersas sejām.
- Es saku - sistemātiska neģēlība, džentlmeņi, - seržants Bazfazs turpināja, uzrunādams misteru Pikviku un ar skatienu to caururbdams. - Un, ja es saku - sistemātiska neģēlība, tad atļaujiet man arī sacīt apsūdzētajam Pikvikam, ja viņš atrodas tiesas zālē (un man ir sacīts, ka viņš šeit atrodoties), ka no viņa puses būtu bijis pieklājīgāk, piedienīgāk, saprātīgāk un taktiskāk, ja viņš nebūtu ieradies.
Atļaujiet man, džentlmeņi, viņam sacīt, ka nekādi neapmierinātības pilni vai nepiekrītoši žesti, kādus viņš šai tiesas zālē varētu atļauties, pie jums nekā nepanāks, ka jūs zināsit, kā tos saprast un novērtēt. Lai man atļauts viņam pateikt vēl to, ka aizstāvis, kā milords jums, džentlmeņi, to var apliecināt, aizstāvot sava klienta lietu, nedrīkst tikt iebiedēts, apdraudēts vai apklusināts un ka katrs mēģinājums darīt vienu vai otru, pirmo vai pēdējo kritīs atpakaļ uz mēģinātāja galvu, vai nu viņš būtu sūdzētājs, vai apsūdzētais, vai viņa vārds būtu Pikviks vai Nokss, vai Stokss, vai Stails, vai Brauns, vai Tompsons.
Šī mazā novirzīšanās no temata, protams, sasniedza gaidīto mērķi, un visu acis pievērsās misteram Pikvikam. Seržants Bazfazs, pamazām atguvies no morāliskā sašutuma, ko pats sevī bija uzkurinājis, turpināja:
- Es jums pierādīšu, džentlmeņi, ka Pikviks divus gadus pastāvīgi un bez pārtraukuma dzīvojis misis Bārdlas namā. Es jums pierādīšu, ka misis Bārdla visu šo laiku viņu apkalpojusi, rūpējusies par viņa ērtībām, vārījusi viņam ēdienu, devusi viņa veļu mazgātājai un pēc mazgāšanas to lāpījusi, vēdinājusi un sagatavojusi valkāšanai un, īsi sakot, baudījusi pilnīgi viņa uzticību. Es jums pierādīšu, ka viņš daudzos gadījumos devis pa puspensam un dažos gadījumos pat sešus pensus viņas mazajam puisēnam, un ar liecinieku, kura liecību manam mācītajam draugam nebūs iespējams apšaubīt vai apgāzt, es jums pierādīšu, ka vienreiz viņš, noglaudījis puisēna galvu un apjautājies, vai tas pēdējā laikā esot laimējis murmuļu spēlē (kas, cik es saprotu, ir ļoti iecienīta bumbiņu spēle mūsu pilsētas jaunatnes vidū), teicis šos ievērojamos vārdus:
«Vai tev negribētos dabūt citu tēvu?» Es jums, džentlmeņi, tālāk pierādīšu, ka apmēram kopš gada Pikviks pēkšņi sācis ilgākus laika sprīžus būt prom no mājas, it kā nolēmis pamazām atsvešināties no manas klientes, bet es jums pierādīšu arī to, ka viņa apņēmība šai laikā vēl nav bijusi pietiekami stingra vai arī bija ņēmušas virsroku viņa labākās jūtas, ja viņam tādas ir, - vai arī manas klientes pievilcība un priekšzīmīgās īpašības uzvarēja viņa gļēvos nodomus, jo kādreiz, atgriezies no provinces, viņš tai nepārprotami un formāli piedāvāja laulības, iepriekš tomēr īpaši parūpējies, lai viņu svinīgajai norunai nebūtu liecinieku, un es jums varu pierādīt ar viņa paša trīs draugu liecībām (tie ir ļoti nelabprātīgi liecinieki, džentlmeņi, ļoti nelabprātīgi), ka tajā rītā viņi to atrada turam sūdzētāju savās rokās un mierinot viņas satraukumu ar glāstiem un maigiem vārdiem.
Šī mācītā seržanta runas daļa atstāja redzamu iespaidu uz klausītājiem. Paņēmis divas ļoti mazas papīra lapiņas, viņš turpināja:
- Un tagad, džentlmeņi, vēl tikai vienu vārdu. Šai lietā figurē divas vēstules, par kurām atzīts, ka šīs vēstules rakstītas ar apsūdzētā roku, un kuras izsaka vairāk nekā veseli sējumi. Arī šīs vēstules apgaismo šī cilvēka raksturu. Tās nav atklātas, dedzīgas, daiļrunīgas vēstules, no kurām dvestu tikai maiga mīlestība. Tie ir slepeni, viltīgi, divdomīgi ziņojumi, bet laimīgā kārtā no tiem var secināt daudz vairāk nekā tad, ja tie būtu sacerēti viskvēlākajos vārdos un ar visdzejiskāko iztēli, - vēstules, kas jālasa ar uzmanīgām un aizdomīgām acīm, vēstules, ko Pikviks, acīm redzot, tolaik rakstījis, lai maldinātu un apmānītu trešās personas, kuru rokās tās varētu nonākt.
Atļaujiet man nolasīt pirmo: «Pie Gereveja4 plkst. 12. Dārgā misis B.! - Kotletes un tomātu mērce. Jūsu Pikviks.» Džentlmeņi, ko tas nozīmē? Kotletes un tomātu mērce. Jūsu Pikviks! Kotletes! Žēlīgais dievs! Un tomātu mērce! Džentlmeņi, vai jūtīgas un uzticīgas sievietes laimi drīkst aptumšot ar tādiem niekiem?
Nākošajai vēstulei nav vispār nekāda datuma, kas pats par sevi ir aizdomīgi.
«Dārga misis B., būšu mājās tikai rīt. Palēnām kustamies,» Un tad seko šis ļoti ievērojamais izteiciens: «Par sildāmo pudeli neuztraucieties!» Sildāmā pudele! Bet, džentlmeņi, kas tad uztraucas par sildāmo pudeli? Kad gan kāda vīrieša vai sievietes dvēseles mieru ir izpostījusi vai traucējusi sildāmā pudele, kas pati par sevi ir nekaitīgs, derīgs un - es, džentlmeņi, piemetināšu - patīkams mājturības priekšmets?
Kāpēc misis Bārdlu tik nopietni lūdz neuztraukties par šo sildāmo pudeli, ja vien (par ko nevar būt šaubu) šis vārds nav maskēts apzīmējums apslēptai ugunij, - ja tas nav lietots kāda maiga vārda vai solījuma vietā pēc iepriekš norunātas sarakstīšanās sistēmas, ko viltīgi izdomājis Pikviks, plānodams atkāpšanos, un kura nozīmi es nevaru izskaidrot? Un ko nozīmē šie vārdi par palēno kustēšanos? Cik es saprotu, tie var attiekties uz pašu Pikviku, kurš neapšaubāmi visa šī procesa laikā ir tieši noziedzīgi lēni virzījies uz priekšu, bet kura gaita tagad pilnīgi negaidot tiks paātrināta un kura riteņus, džentlmeņi, jūs visai drīz ieziedīsit, kā viņš atskārtis pats sev par postu.
Šai vietā seržants Bazfazs apklusa, lai redzētu, vai zvērinātie par viņa joku smaida, bet, tā kā to bija uztvēris tikai sakņu tirgotājs, kuram to saprast droši vien palīdzēja fakts, ka viņš pats šorīt bija izdarījis šo operāciju saviem ratiem, mācītais seržants uzskatīja par lietderīgu pirms runas beigām vēlreiz atgriezties pie drūmajiem toņiem.
- Bet pietiks par to, džentlmeni, - seržants Bazfazs teica. - Ir grūti smaidīt ar smeldzošu sirdi, nav piedienīgi jokot, kad aizskartas mūsu dziļākās jūtas. Manas klientes cerības un izredzes ir sagrautas, un tas nav pārspīlējums, ja saka, ka viņai nav palicis vairs nekā. Sludinājuma nav - bet nav arī īrnieka. Atkal un atkal iet garām piemēroti neprecēti džentlmeņi - bet neviens tos nelūdz apjautāties ne šeit, ne kaut kur citur. Mājā viss ir drūms un kluss, pat bērna balss ir apklususi, viņa bērnišķīgās rotaļas ir aizmirstas, kad viņa māte raud, tāpat viņš pametis savus murmuļus, aizmirsis parasto saucienu «iesāc!», viņš vairs nespēlē pāri un unpāri. Bet Pikviks, džentlmeņi, Pikviks, šis Gosvelstrīta tuksneša mājīgās oāzes nežēlīgais izpostītājs, - Pikviks, kas aizbēris avotu un pār mauriņu izkaisījis pelnus, - Pikviks, kas šodien nāk jūsu priekšā ar savu bezsirdīgo tomātu mērci un sildāmām pudelēm, - Pikviks vēl arvien nenosarkdams nekaunīgi paceļ savu galvu un bez nopūtas skatās uz postu, ko nodarījis. Zaudējumu atlīdzība, džentlmeņi, smaga zaudējumu atlīdzība ir vienīgais sods, kādu jūs tam varat uzlikt, un vienīgais gandarījums, kādu jūs varat piešķirt manai klientei. Un tagad viņa lūdz šo zaudējumu atlīdzību apgaismotajiem, augstsirdīgajiem, taisnīgajiem, apzinīgajiem, bezpartejiskajiem, līdzjūtīgajiem un sapratīgajiem zvērinātajiem, kas izraudzīti no viņas civilizēto līdzpilsoņu vidus.