Sems bija pacēlis kāpšļus un jau gribēja kāpt uz bukas, kad juta, ka kāds viegli pieskaras viņa plecam, un atskatījies ieraudzīja savā priekšā tēvu. Vecā džentlmeņa sejā bija skumju pilna, un viņš nopietni kratīja galvu, pārmetošā balsī teikdams:
- Es jau zināju, kas iznāks, ja šitā rīkojas. Ak Semmij, Semmij, kāpēc nebij alebi!
1 - Gildholla - Londonas Sitijas rātsnams. Tajā tika iztiesāta Pikvika prāva, jo Vispārējo Sūdzību tiesa Londonas Sitijas prāvās tika noturēta rātsnamā, nevis Vestminsteras ēkā, kur šis pats tiesas sastāvs iztiesāja Midlseksas grāfiste prāvas (Londona agrāk ietilpusi šajā grāfistē).
2 - Oktāvas sējums - tas ir, astotdaļloksnes apmērā.
3 - «Atklāja lietu» - juridisks termins, kuru Dikenss lieto vārdu spēles dēļ; tas apzīmē īsu lietas būtības izklāstu un izmeklēšanas materiālu pārskatīšanu. Lasītājs nodaļā par Bārdlas procesu pret Pikviku tūdaļ sastopas ar trim advokātu kategorijām. Lūk, mūsu priekšā jurists Perkers. Viņš aizved savu klientu Pikviku pie otrā jurista - pazīstama advokāta, karaliskā juriskonsulta (seržanta). Šis jurists pirmajam jautā: «Kas vēl piedalās prāvā?» Perkers aizsūta pēc šī trešā jurista. Pienāk tiesas diena. Pirmais jurists tiesas zālē klusē, trešais jurists nopratina lieciniekus, ar runu tiesā uzstājas vienīgi otrais jurists. Pirmajam un trešajam juristam prāvā noteikti jāpiedalās: pirmais strādā patstāvīgi, trešais - tikai kopā ar seržantu. Tomēr ne otrajam, ne trešajam juristam nav tiesību stāties tiešos sakaros ar klientu, viņi to dara tikai ar pirmā starpniecību, kuram ir ievērojami zemāka ranga par viņiem. Vēl agrāk (XXXI nodaļā) noskaidrojās, ka trešais jurists (Fankijs) esot juniors - t. i., «jaunākais» procesā, bet juniors nav pilntiesīgs baristers; viņš līdz tiesas sēdei vada visu lietas rakstisko sagatavošanu, kopā ar solisitoru sastāda ziņojumu tiesai un iebildumus pret pretējās puses ziņojumu, bet uzstāties tiesā viņam nav tiesību. Kāpēc tad Fankijs tomēr uzstājās, kaut arī tikai nopratinādams lieciniekus? Tāpēc, ka Fankijs īstenībā bija baristers, tikai klientu trūkuma dēļ uzņēmies juniora pienākumus, kaut gan stāvēja vienu pakāpi augstāk nekā juniors. Tiesas sēde, ko Dikenss satīriski attēlojis, dod lasītājam skaidru priekšstatu par to, kā organizēta angļu advokatūra un kādi šķēršļi jāsastop nabaga cilvēkam, kuram vajadzīga tiesas palīdzība savu tiesību aizstāvēšanai.
4 - Pie Gereveja. - Tā sauca kafejnīcu, ko dibinājis Tomass Gereveja XVII gadsimtā.
5 - Koka pazoles. - Tās apkala ar plānu dzelzs stīpiņu un piestiprināja pie apaviem ar siksniņu; pirms galošu parādīšanās tās aizstāja galošas.
6 - Gāzes mikroskops - projekciju aparāts, ko apgaismoja ar gāzes liesmu un kas deva uz ekrāna palielinātu priekšmeta attēlu. Šis aparāts tika plaši reklamēts un bija pat izstādīts demonstrēšanai Londonas Strendā «Praktisko zinātņu galerijā» (uz ekrāna, piemēram, demonstrēja blusas attēlu). Šā aparāta reklāmas bija šarlatāniskas - tās ziņoja fantastiskus datus, it kā priekšmeta attēlu varot palielināt miljonu reižu. Ar to arī izskaidrojama Sema piezīme par «īpaši spēcīgu gāzes mikroskopu, kas palielina divi miljoni reižu».
XXXV NODAĻA
- Bet tiešām, godājamo ser, - teica mazais Perkers, rītā pēc tiesas stāvēdams mistera Pikvika istabā, - tiešām, jūs taču nedomājat nopietni, - un tagad jādomā nopietni, dusmas atstājot pie malas, - ka jūs nemaksāsit šos izdevumus un zaudējumu atlīdzību?
- Ne puspensa, - stingri atteica misters Pikviks, - ne puspensa.
- «Urrā, lai dzīvo princepss!» - kā teica augļotājs, kad viņš negribē pagarināt vekseli, - piezīmēja misters Vellers, kas novāca brokasta traukus.
- Sem, - misters Pikviks sacīja, - esiet tik labs un ejiet lejā.
- Saprotu, ser, - misters Vellers atbildēja, un, paklausīdams mistera Pikvika delikātajam mājienam, Sems izgāja.
- Nē, Perker, - ļoti nopietni sacīja misters Pikviks, - mani draugi šeit centās mani atrunāt no šīs apņemšanās, bet bez sekmēm. Es dzīvošu tāpat kā agrāk, līdz pretējā puse iegūs pilnvaras izdot pret mani izpildrakstu, un, ja viņi būs tik zemiski, ka izlietos to, lai mani arestētu, es padošos ar mierīgu prātu un bez uztraukuma. Kad viņi var to izdarīt?
- Viņi, cienījamo ser, var iesniegt izpildrakstu, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību un novērtētos izdevumus, nākošajā sesijā, - Perkers atbildēja. - Tieši pēc diviem mēnešiem, cienījamo ser.
- Labi, - misters Pikviks atteica. - Līdz tam laikam, mans draugs, es par šo lietu negribu vairs nekā dzirdēt. Un tagad, - misters Pikviks turpināja, uzlūkodams savus draugus ar labsirdīgu smaidu un acīm, kuru dzirkstību nekādas brilles nevarēja aizmiglot vai apslēpt, - vienīgais jautājums ir šāds: kurp mēs tālāk dosimies?
Misteru Tapmenu un misteru Snodgrasu bija pārāk aizgrābusi drauga varonība, tādēļ viņi nevarēja atbildēt. Misters Vinkls vēl nebija pietiekami atguvies no atmiņām par savu liecību tiesā, lai varētu kaut ko pateikt par jebkādu tematu, tādēļ misters Pikviks atbildi gaidīja veltīgi.
- Labi, - šis džentlmenis teica, - ja jūs atļaujat man izvēlēties mūsu ceļa mērķi, es saku - Bata. Es domāju, ka neviens no mums tur nekad nav bijis.
Neviens tur nebija bijis, un, tā kā šo priekšlikumu silti atbalstīja Perkers, kam šķita ļoti iespējams, ka misters Pikviks, redzējis mazliet pārmaiņu un mazliet izklaidējies, pārdomās savu lēmumu labāk un par parādnieku cietumu domās sliktāk, tad to vienbalsīgi pieņēma, un Semu tūliņ aizsūtīja uz «Baltā Zirga Pagrabu» pasūtīt piecas vietas karietē, kas izbrauks nākošajā rītā pusastoņos.
Vēl bija brīvas tieši divas vietas iekšpusē un tieši trīs ārpusē, tādēļ Sems Vellers tās visas pasūtīja un, ar biļešu kases klerku izmainījis dažas laipnības kādas alvas puskronas dēļ, ko viņam gribēja izdot atpakaļ, devās atkal uz «Džordžu un Vanagu», kur bija ļoti aizņemts līdz pat gulētiešanai, dodams uzvalkiem un veļai pēc iespējas mazāku apmēru un izlietodams savu mehāniķa ģenialitāti dažādu asprātīgu ierīču konstruēšanai, lai piestiprinātu vākus kastēm, kam nebija ne atslēgu, ne viru.
Nākošās dienas rīts bija ceļojumam ļoti nepiemērots - miglains, mitrs un lietains.
Kariešu zirgi, braucot pa pilsētu, tā garoja, ka ārpuses pasažierus nevarēja saskatīt.
Avīžu pārdevēji bija izmirkuši un oda pēc pelējuma; kad kariešu logos pabāza galvas apelsīnu pārdevēji, no viņu cepurēm tecēja ūdens un sagādāja atspirdzinošu dušu iekšpusē sēdošajiem. Ebreji, kas tirgojās ar piecdesmitasmeņu spalvu nazīšiem, izmisumā tos aizvāza ciet, un vīri, kas pārdeva kabatas grāmatiņas, tās arī sabāza pa kabatām. Pulksteņķēdes un maizes grauzdējamās dakšiņas piedāvāja par pazeminātām cenām, un penāļi un sūkļi bija pilnīgi neejoša prece.
Atstājis Semu Velleru pasargāt bagāžu no septiņiem vai astoņiem nesējiem, kas tai mežonīgi uzbruka, līdzko kariete apstājās, un pārliecinājies, ka viņi ieradušies apmēram divdesmit minūtes par agru, misters Pikviks ar saviem draugiem devās meklēt patvērumu ceļotāju istabā - pēdīgajā posta vietā.