Atkal piebiedrojies saviem draugiem, kas visi kā viens apgalvoja, ka jaukāku vakaru viņi laikam nekad neesot pavadījuši, misters Pikviks kopā ar viņiem devās uz «Balto Briedi» un, nomierinājis savas jūtas ar kaut ko karstu, likās gultā un gandrīz tūlīt aizmiga.
1 - Bata - iecienīta kūrvieta Anglijas rietumos ar dziedniecisku minerālūdeņu avotiem.
2 - Lokans melnkoka spieķītis - Dikenss kļūdījies, piedēvēdams melnkoka spieķim lokanību.
3 - Bouquet du roi (franc.) - karaliskā buķete.
4 - Klephemgrīna - Londonas dienvidrietumu nomale.
5 - Rapē - stipra franču šņaucamā tabaka.
XXXVI NODAĻA
Tā kā misters Pikviks domāja palikt Batā vismaz divus mēnešus, viņam likās ērtāk uz šādu laiku noīrēt sev un saviem draugiem privātu dzīvokli; un, tā kā bija izdevīgs gadījums par mērenu cenu noīrēt kāda Roijelkresentas nama augšējo stāvu, kas bija lielāks, nekā viņiem vajadzēja, misters un misis Dauleri piedāvājās aizņemt vienu guļamistabu un vienu viesistabu. Šo priekšlikumu tūliņ pieņēma, un pēc trim dienām visi bija novietojušies jaunajā mītnē, bet pēc tā misters Pikviks ar vislielāko cītību sāka dzert ūdeņus. Misters Pikviks tos dzēra sistemātiski. Viņš izdzēra ceturtdaļpintes pirms brokastīm un pastaigādamies uzkāpa kādā pakalnā, otru ceturtdaļpinti pēc brokastīm un pastaigādamies nokāpa no kāda pakalna, un pēc katras jaunas ceturtdaļpintes misters Pikviks ļoti svinīgos un pārliecinošos izteicienos pavēstīja, ka jūtoties daudz labāk. Viņa draugi par to bija ļoti iepriecināti, lai gan arī agrāk nebija manījuši, ka viņam kaut kas kaitētu.
Telpa, kurā dzer minerālūdeņus, ir plašs salons, ko grezno korintiešu kolonas, estrāde mūziķiem, Tompiona pulkstenis1, Neša statuja2 un kāds zeltīts uzraksts, ko vajadzētu ievērot visiem ūdeņu dzērējiem, jo tas visus aicina būt žēlsirdīgiem.
Tur ir liela bufete ar marmora vāzi, no kuras apkalpotājs smeļ ūdeni, un lielu skaitu dzeltenīgu glāžu, no kurām apmeklētāji to dzer, un ir ļoti pamācoši un patīkami vērot, cik neatlaidīgi un nopietni viņi to malko. Turpat netālu atrodas vannas, kurās daļa apmeklētāju mazgājas, un pēc tam spēlē orķestris, viņus par šo veikto darbu apsveikdams. Ir vēl otra telpa ūdens dzeršanai, kurā nespēcīgas lēdijas un džentlmeņus iestumj ar tik pārsteidzoši daudziem un dažādiem krēsliem un ratiņiem, ka katram piedzīvojumu meklētājam, kas tur ieiet ar parasto skaitu kāju pirkstu, draud gandrīz nenovēršamas briesmas iznākt ārā bez tiem. Ir vēl trešā telpa, kurā iet cilvēki, kas mīl mieru, jo tur ir mazāk trokšņa nekā abās pārējās. Pastaigājas milzīgs daudzums cilvēku ar kruķiem un bez tiem, ar spieķiem un bez spieķiem, un visur rit dzīvas un patīkamas sarunas.
Katru rītu kārtīgie ūdens dzērēji, to skaitā misters Pikviks, satikās ūdens dzeršanas telpā, iedzēra katrs savu ceturtdaļpinti un, lai uzlabotu veselību, pastaigājās.
Pēcpusdienas promenādē lords Mjūtenheds un augstcienījamais misters Kraštons, atraitnīgā lēdija Snafenafa, pulkvediene Vagsbija un visi ievērojamie cilvēki un rīta puses ūdens dzērēji sanāca lielā sapulcē. Pēc tam viņi devās pastaigāties kājām vai braukšus, vai stumjamos krēslos un atkal visi satikās. Tad džentlmeņi devās uz lasāmzālēm un tur sastapās atsevišķās grupās. Pēc tam viņi gāja mājās. Ja to vakaru bija teātris, viņi varbūt satikās teātrī; ja tovakar bija balle, viņi satikās balles zālē, un, ja nebija ne viena, ne otra, viņi satikās nākamajā dienā - ļoti patīkama dienas kārtība, tikai varbūt mazliet vienmuļa.
Misters Pikviks pēc kādas tādā kārtā pavadītās dienas, kad viņa draugi bija aizgājuši gulēt, sēdēja viens pats savā istabā un rakstīja piezīmes savā dienasgrāmatā.
Viņu iztraucēja viegla klauvēšana pie istabas durvīm.
- Lūdzu, piedodiet, ser, - teica saimniece misis Kredoka, ieskatīdamās istabā, - bet vai jums, ser, vēl kaut ko nevajadzēs?
- Nekā, kundze, - misters Pikviks atbildēja.
- Mana kalpone, ser, aizgājusi gulēt, - misis Kredoka turpināja, - un misters Daulers bija tik labs un pateica, ka viņš pasēdēšot nomodā, lai sagaidītu misis Dauleri, jo viesības laikam nevilkšoties pārāk ilgi. Tādēļ es domāju, ja jums, mister Pikvik, nekā vairāk nevajag, es iešu gulēt.
- Katrā ziņā, kundze, - misters Pikviks atbildēja.
- Novēlu jums labu nakti, ser, - misis Kredoka teica.
- Ar labu nakti, kundze! - misters Pikviks atsaucās.
Misis Kredoka aizvēra durvis, un misters Pikviks turpināja rakstīt.
Pēc pusstundas piezīmes bija pabeigtas. Misters Pikviks rūpīgi nosusināja pēdējo lappusi ar susināmo papīru, aizvēra grāmatu, noslaucīja spalvu pie svārku stērbeļu oderes un atvēra rakstāmgalda atvilktni, lai tur rūpīgi novietotu tintnīcu. Atvilktnē atradās dažas loksnes papīra, aprakstītas diezgan sīkā rokrakstā un tā salocītas, ka bija redzams virsraksts labi salasāmā apaļrakstā. No virsraksta redzēdams, ka tas nav privāts dokuments, bet, kā liekas, attiecas uz Batu un ir ļoti īss, misters Pikviks to atlocīja, sakārtoja sveci tā, lai tā labi degtu līdz lasīšanas beigām, un, pievilcis krēslu tuvāk kamīnam, sāka lasīt:
PATIESĀ LEĢENDA PAR PRINCI BLEIDADU
Pirms mazāk nekā divsimt gadiem vienā no šīs pilsētas publiskajām peldu iestādēm bija redzams uzraksts par godu tās varenajam dibinātājam - slavenajam princim Bleidadam. Šis uzraksts tagad ir izdzisis.
Daudzus gadu simteņus pirms tam no paaudzes paaudzē pārgāja veca leģenda, ka slavenais princis, atgriežoties no senajām Atēnām, kur viņš bija ievācis bagātīgu zināšanu ražu, saslimis ar spitālību, tādēļ vairījies no sava karaliskā tēva galma un ar bēdīgu prātu piebiedrojies zemkopjiem un cūkām. Ganāmpulkā (kā leģenda stāsta) bija kāda cūka ar nopietnu un svinīgu sejas izteiksmi, pret kuru princis izjuta draudzību, jo arī viņš pats bija gudrs. Tā bija cūka ar pārdomātu un nosvērtu izturēšanos - dzīvnieks, kas daudz pārāks par saviem biedriem; tās rukšķēšana bija briesmīga un kodiens ass. Jaunais princis, skatīdamies uz šīs majestātiskās cūkas seju, dziļi nopūtās: viņš domāja par savu karalisko tēvu, un viņa acis pildījās asarām.
Šai gudrajai cūkai patika peldēties treknos, šķidros dubļos. Ne vasarā, kā tagad dara parastas cūkas, lai atvēsinātos, un kā tās ir darījušas arī tajos tālajos laikos (kas pierāda, ka jau toreiz, lai gan nedroši, sākusi aust civilizācijas gaisma), - bet aukstajās ziemas dienās. Viņas sari bija vienmēr tik gludeni un āda tik tīra, ka princis nolēma izmēģināt to ūdeņu tīrīšanas spējas, kurus lietoja viņa draudzene. Viņš izmēģināja.