Šoreiz vienīgais, kas pievērsa viņai uzmanību, bija Elisons. Bet šī uzmanība nepauda nekādu apbrīnu, tieši otrādi — uzskatīdams, ka tik vieglprātīga dāmiņa neapšaubāmi ir potenciāla Honkongas baciļu nēsātāja, viņš laipni, bet kategoriski palūdza viņu nosēsties pēc iespējas tālāk.
— Kāpēc rīt ātrāk? — Elisons protestēja. — Nemaz jau nerunājot par to, ka vulgārais vārdiņš «rīt» nav piemērots tik nopietnā brīdī. Uzskatu, ka šajos apstākļos profilaktika nav mazāk svarīga par noziedznieka notveršanu. Un jūs, — viņš pagriezās pret Elvīru, — īpaši lūgšu piedalīties profilaktiskajā pasākumā!
— Labi! Tikai mudīgāk, drīz sāksies pārraide, — un Elvīra dusmīgi norija divas ripiņas.
— Kas attiecas uz pārraidi, tad mēs vēl neesam gatavi, — Elisons nospieda galdā iemontētu pogu. Ienāca cienījama izskata vīrietis baltā uzsvārcī, ar tādu pašu kā saimniekam marles apsēju, virs kura zibsnīja degunkniebis zelta ietvarā.
Izveicīgi kustinādams ādas cimdos ietērptās rokas, viņš nomainīja Elisonam masku.
Mūns nodomāja, ka tas ir firmas īpašnieka personiskais ārsts, un tādēļ jutās mazliet vīlies, sapratis, ka ienācējs ir tikai labi izdresēts sulainis, kurš pilnīgi pielāgojies sava saimnieka pasaules uztverei.
Ar rokas spoguļa palīdzību Elisons pārbaudīja, vai maska nav nošķiebušies, tad apjautājās:
— Džonson, vai jūs parūpējāties par pusdienām Anti- nikam?
— Protams, Elisona kungs!
— Pielūkojiet, lai saknes būtu kārtīgi nomazgātas, citādi pagājušo reizi Antiniks atteicās ēst.
— Varat nešaubīties, viss tiks izdarīts, Elisona kungs!
Džonsons iemeta jau izmantotās papīra glāzes metāla
konteinerā, nolika saimnieka priekšā duci jaunu un paklanījies izgāja ārā.
KAS IR «UNIVERSĀLĀ PANORĀMA»?
Aiz katra pasākuma stāv personība. Skatīdamies mūsu aizraujošās pārraides, jūs neviļus sev jautājat: «Kā sauc cilvēku, kura smadzenēs rodas tik spožas idejas?»
Profesors Renē Latons daudzus gadus vadījis Leizera fonda Praktiskās psiholoģijas sektoru. Viņš nodibinājis tā saukto «Mācību par nosacītiem masveida refleksiem» un ieguvis plašu popularitāti ar savu fundamentālo pētījumu «Emocionālie standarti mūslaiku patērētāju sabiedrībā».
Piecus gadus, kamēr profesors Latons bija reklāmu aģentūras «Džoiss un Laho» galvenais psihologs, šī firma ieņēma vadošu vietu un ieguva pat prezidenta pateicību par sekmīgu viņa priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanu.
Pagājušajā gadā profesors Latons, nācis pie slēdziena, ka viņa mentālā kapacitāte līdzšinējos amatos izmantota tikai daļēji, nolēmis atdot visus savus spēkus jaundibinā- tajai televīzijas sabiedrībai «Universālā panorāma».
Atmetis pie mums ieviesušos sistēmu, kur televīzijas reklāmai starp izklaidējošām un informatīvām pārraidēm bija ierādīta pabērna loma, profesors pasludināja jaunu kredo: «Izklaidēt nozīmē informēt, informēt nozīmē reklamēt!»
Mēs palīdzēsim jums izdevīgi pārdot jebkuru preci, sākot ar rotaļlidmašīnu un beidzot ar gaisa laineri trīssimt pasažieriem.
Ja jūsu īpašumā ir polārais ledus, griezieties pie mums! Profersors Latons noteikti izgudros tādu reklāmas veidu, ka šo ledu izpirks kā karstus pīrādziņus.
No «Universālās panorāmas» reklāmu brošūras.
PROFESORS LATONS PIEŅEM SVARĪGU LĒMUMU
Profesors Latons strauji pielēca kājās.
Viņa - apmeklētājs katram gadījumam pabīdīja krēslu mazliet tālāk.
— Nebaidieties! — profesors smaidīja. — Tas tikai tāds paradums. Ja man iešaujas prātā kāda vienreizēja doma, man noteikti jāslejas kājās.
— Vai Šai vienreizējai domai kāds sakars ar summu, ko cerat noplēst no manis? — apmeklētājs ironiski apvai- cājās.
— BlēņasI Tādus sīkumus uzticu vismazāk atalgotiem darbiniekiem. Ja esat lasījis manu biogrāfiju, tad jums ir jāsaprot, ka es vados vienīgi no psiholoģiskās intereses, ko izraisa jūsu ideja.
— Manuprāt, tā ir tik īpatnēja, ka varētu iztikt bez sevišķas reklāmas.
— Aplam, Hausmaņa kungs, un bez tam ne visai patiesi no jūsu puses. Tādā gadījumā jūs nebūtu griezies pie mums.., Protams, mēs izklaidējam skatītājus, pie tam labāk nekā pārējā televīzija, bet mūsu studijā izklaidēšana nekad nav pašmērķis. Piemēram, šodien mēs pārraidījām senatora Validona runu, kurā viņš aicināja valdību mobilizēt nacionālo gvardi cīņai pret dzelzceļa mafiju. Varbūt jums šķiet, ka mani uztrauc šīs avārijas, kuras sāk jau izvērsties par īstu sērgu? It nemaz. Transportam es parasti izmantoju personisko helikopteru vai lidmašīnu. Bet senators Validons, runādams divas stundas no vietas, atdzisināja savu sakarsēto mēli ar tonizējošo dzērienu «Kosmo-Kolo». Un …
— «Kosmo-Kolo» ražotāji, bez šaubām, ir jūsu klienti, — Hausmanis pasmīnēja. — Es taču arī kaut ko saprotu no šīm lietām, ne jau uzreiz kļuvu par rakstnieku un izdevēju.
— Turklāt vienā personāl — Ari profesors atļāvās kļūt mazliet ironisks.
— Nav svarīgi. Galvenais, esmu pētījis psiholoģiju tāpat kā jūs. Tieši strādādams Bernima institūtā, kas pētī sabiedrisko domu, izdarīju abus savus lielos atklājumus… Starp citu, daļēji pamatodamies uz jūsu kapitālo darbu «Emocionālie standarti mūslaiku patērētāju sabiedrībā». Pirmkārt aptuveni sešdesmit procentu mūsu zemes iedzīvotāju aizmirst izlasītās grāmatas saturu pēc mēneša, pārējie — gandrīz vai nākamā dienā.
— Tempi! — profesors Latons apliecināja un gandrīz vārdu pa vārdam nocitēja kādu sava kapitālā darba tēzi: «Dzīve mūsu laikmetā ir kā kinolente, kuru demonstrē neprātīgā ātrumā. Jo vairāk cenšamies koncentrēties kādam acumirklīgam kadram, jo vieglāk aizmirstam iepriekšējos.»