Viņi vēl vairākas reizes atvainojās cits citam un pasmējās par savstarpēju sapratni un nesapratni, pārpratumiem, saziņas kļūmēm un Visuma kārtību, līdz tas bija nokārtots. Visi piecēlās.
- Apkampsimies! - ierosināja Dens, un viņi apliecināja atgūto saskaņu, sakļaujoties ciešā murskulī kā regbija spēlētāji cīņā par bumbu.
Kad Mēja atgriezās savā vietā, viņu gaidīja jauna ziņa.
Vēlreiz paldies, ka atnāci ar mums aprunāties, - tā bija ļoti produktīva un lietderīga tikšanās. Personāla daļa ir informēta par situāciju, bet viņi vienmēr grib saņemt iesaistīto pušu kopīgu paziņojumu. Uzrakstīju šo te -ja tas tevi apmierina, paraksties un sūti atpakaļ.
Komunikācijas kļūme Nr. 5616ARN/MRH/RK2 Datums: Pirmdiena, 11. jūnijs Dalībnieki: Mēja Holande, Elisters Naits Lietas būtība: Renesanses devītās komandas loceklis Elisters organizēja pasākumu visiem darbiniekiem, kuri interesējas par Portugāli. Viņš trīs reizes informēja visus par šo pasākumu, bet
Renesanses sestās komandas locekle Mēja Holande neatbildēja ne uz vienu no šīm ziņām. Elisters bija nepatīkami pārsteigts, nesaņēmis no viņas nekādu atbildi. Kad Mēja neieradās uz pasākumu, Elisters gluži saprotamā kārtā jutās aizvainots, ka jaunā darbiniece atkārtoti ignorē viņa uzaicinājumus un arī pašu pasākumu. Viņam šķita, ka tā ir nepiedodama nevērība pret mūsu uzņēmumā valdošo kolektīvisma garu.
Šodien notika saruna, kurā piedalījās Dens,
Elisters un Mēja. Mēja paskaidroja, ka neesot bijusi pārliecināta par savu iederību šajā pasākumā, ņemot vērā, ka to organizēja citas komandas loceklis un viņa strādā uzņēmumā tikai otro nedēļu. Viņa ļoti nožēlo, ka ir sagādājusi Elisteram tādus pārdzīvojumus un emocionālu diskomfortu, nemaz nerunājot par to, ka šādi pārpratumi apdraud Renesanses sabiedriskās vides līdzsvaru. Tagad situācija ir noregulēta, Elisters un Mēja nu ir labi draugi un priecājas par atjaunoto saprašanos. Visi iesaistītie uzskata, ka tas ir jauns sākums viņu attiecībās.
Zem paziņojuma bija atstāta vieta Mejas parakstam, un viņa ar nagu uzvilka uz displeja savu vārdu. Kolīdz viņa bija nosūtījusi to atpakaļ, uz ekrāna izlēca Dena pateicība.
Paldies! viņš rakstīja. Elisters ir ļoti jūtīgs, bet tas tikai tāpēc, ka viņš ir pārliecināts sjerists. Tieši tāpat kā tu, vai ne? Paldies par sadarbību! Tu biji lieliska. Tā turpināt!
Mēja nokavēja tikšanos ar Eniju un ļoti cerēja, ka draudzene viņu pagaidīs. Diena bija skaidra un silta, un Enija tik tiešām vēl sēdēja zālienā un rakstīja kaut ko savā planšetē, iespraudusi mutē granolas16 batoniņu. Viņa pacēla galvu un samiedza acis saulē. - Sveika! Tu nokavēji.
- Piedod!
- Kā iet?
Mēja saviebās.
- Zinu, zinu. Esmu lietas kursā, - sacīja Enija, enerģiski gremojot savu batoniņu.
- Kā tu ēd! Aizver muti! Tu visu zini?
- Klausījos jūsu sarunu, kamēr strādāju. Viņi man palūdza. Un, jāsaka, šis nav ļaunākais variants. Visiem sākumā ir šādas ķibeles. Ēd fiksi, starp citu. Gribu tev kaut ko parādīt.
Mēju strauji pāršalca divi emociju viļņi. Uzzinot, ka Enija ir dzirdējusi sarunu, viņa samulsa, bet mulsumu tūlīt pat aizstāja atvieglojums - lai arī neklātienē, draudzene tomēr bija kopā ar viņu un varēja apstiprināt, ka to pārdzīvos.
- Tu arī? - Mēja pajautāja.
- Ko - es arī?
- Kādreiz esi izsaukta “uz paklāja”? Man aizvien vēl viss iekšā trīc.
- Protams. Aptuveni reizi mēnesī, un tā ir joprojām. Ēd ātrāk!
Mēja sāka steigšus gremot, vērojot, kā bariņš ļaužu spēlē kroketu. Šķita, ka viņi ir izgudrojuši paši savus noteikumus. Pēc briža Mēja bija paēdusi.
- Labi, celies augšā, - sacīja Enija un devās uz Rītdienas Pilsētas pusi. - Kas ir? Tava seja ir kā liela jautājuma zīme.
- Vai tu gāji uz tiem Portugāles pasākumiem?
- Es? - Enija pavīpsnāja. - Kāpēc lai es tur ietu? Mani ari neviens neaicināja.
- Kāpēc tad mani aicina? Es neesmu izrādījusi nekādu interesi par Portugāli. Man tā ir bijusi nebijusi.
- Vai tad tas nav redzams tavā profilā? Tu taču biji uz turieni aiztesusies?
- Es reiz biju Lisabonā, bet nekad neesmu pieminējusi to savā profilā. Turklāt tas bija pirms pieciem gadiem.
Viņas bija pienākušas pie Rītdienas Pilsētas metālkalumiem rotātās fasādes, kurā bija kaut kas turcisks. Enija pielika ID karti pie sienā iebūvēta kvadrātiņa, un durvis atvērās.
- Vai tu tur fotografēji? - pajautāja Enija.
- Lisabonā? Protams.
- Un bildes bija datorā?
Mēja bridi padomāja. - Droši vien.
- Tad viss skaidrs. Ja bildes bija datorā, tagad tās ir mākonī, un mākonis tiek skenēts, lai iegūtu šādu informāciju. Nevienam nav jāskraida apkārt, pierakstoties Portugāles vai kādā citā klubiņā. Kad Elisteram radās šī ideja, viņš caur mākoni sameklēja visus, kas ir tur bijuši, fotografējuši, pieminējuši to e-vēstulēs vai kur citur. Tad atlika tikai pēc saraksta izsūtīt uzaicinājumus - tas aiztaupa milzum daudz laika un liekas rosības. Esam klāt!
Viņas apstājās gara gaiteņa sākumā, un Enijas acīs pazibēja draiskas dzirkstis. - Nu ko, vai gribi redzēt kaut ko pilnīgi sirreālu?
- Es jau tā esmu šokā.
- Nomierinies! Nāc iekšā!
Enija atvēra kādas durvis. Plašā, skaistā telpa bija savdabīgs bufetes, muzeja un tirdzniecības izstādes hibrīds.
- Pilnīgs sviests, vai ne?
Acu priekšā pavērās kaut kur skatīta aina - Mēja bija redzējusi ko tādu televīzijā.
- Kaut kas līdzīgs slavenību dāvanu kolekcijai, vai ne?
Viņa pārlaida skatienu telpai. Desmitiem galdu un
postamentu, apkrauti ar dažnedažādiem priekšmetiem, tikai šeit rotaslietu un smalku apavu vietā bija sporta kurpes, zobu birstes, dažādu mārku čipsi, dzērieni un enerģijas batoniņi.
Mēja iesmējās. - Tas viss ir par velti, vai ne?
- Tādām VIP personām kā mēs ar tevi - jā.
- jēziņ! Tas viss?
-Jā. Šajā telpā glabājas bezmaksas paraugi. Te vienmēr ir pilns līdz malām, un to visu vajag kaut kā izmantot, tālab mēs aicinām šurp dažādu nodaļu darbiniekus -reizēm programmētājus, reizēm tavus kolēģus. Katru dienu - cita grupa.
- Un viņi vienkārši ņem, ko grib?
-Jā, vajag tikai pielikt pie attiecīgās mantas savu ID karti - lai varētu zināt, kas ko ir paņēmis. Citādi kāds idiots aizstieps uz mājām visu, kas te ir.
- Es vēl neesmu neko tādu redzējusi.
- Veikalos? Jā, tas viss vēl nav pārdošanā. Te ir tikai paraugi un izmēģinājuma partijas.
- Tie ir īsti Levi's džinsi?
Mēja turēja rokā stilīgus džinsus, kuri noteikti vēl nebija pieejami nekur citur.
- Veikalos tie parādīsies pēc dažiem mēnešiem, varbūt pēc gada. Gribi? Var dabūt arī citu izmēru.
- Un es drīkstēšu tos valkāt?
- Ko tad ar tiem darīt? Pakaļu noslaucīt, vai? Viņi grib, lai tu tos valkātu. Tu taču esi svarīga persona, “Sfēras” darbiniece. Stila noteicēja, jauno produktu aprobētāja un tādā garā.
- Tieši mans izmērs.
- Ļoti labi. Ņem divus. Vai tev ir kāds maisiņš?
Enija sameklēja auduma maisiņu ar “Sfēras” logotipu
un iedeva to Mejai, kura pētīja jauna tipa tālruņu apvalkus un citus aksesuārus. Viņa izvēlējās skaistu apvalku, cietu kā akmens un gludenu kā samts.
- Velns! - Mēja izgrūda. - Nepaņēmu līdzi telefonu.
- Ko? Kur tad tas ir? - Enija bija acīm redzami pārsteigta.
- Droši vien palika uz galda.
-Tu esi vienkārši neiespējama! Proti koncentrēties un sevi organizēt un tad pēkšņi uzvedies kā pilnīga šiza. Tu devies uz lenču bez telefona?
16
Populārs brokastu ēdiens - auzu pārslas ar riekstu un medus, reizēm ari risu un kaltētu augļu piedevu; tiek ražots ari batoniņu veidā.